Diagnostika
Simptomi
Zarnu vēža simptomi atkarīgi no audzēja lokalizācijas un stadijas. Taču līdzīgi simptomi var rasties arī citu slimību gadījumā. Nozīmīgs ir fakts, ka nereti simptomi rodas tikai vēlīnās vēža stadijās.
Biežākie simptomi ir šādi:
- asinis izkārnījumos;
- melna vēdera izeja, kas liecina par asins piejaukumu fēcēs;
- daudz gļotu izkārnījumos;
- vēdera izejas pārmaiņas – šķidra vēdera izeja vai aizcietējumi;
- tenesmi – pēc vēdera izejas nav jūtama atvieglojuma sajūta;
- sāpes vēderā;
- ķermeņa masas samazināšanās;
- vājums, nespēks.
Taču neviens no šiem simptomiem nav specifisks tikai zarnu vēža gadījumā. Piemēram, asinis izkārnījumos var rasties hemoroīdu gadījumā, bet caureju var izraisīt resnās zarnas infekcija.
Ja asiņošanu izraisījis audzējs, tā parasti noris lēni daudzu mēnešu garumā. Šajā gadījumā cilvēks var pat nenojaust, ka zaudē asinis, un galvenās sūdzības ir par elpas trūkumu, nogurumu un reiboni, kas būtībā ir anēmijas simptomi. Kad audzējs izaug liels, tas var pilnīgi aizsprostot zarnu. Šādā gadījumā nosprostojums vai ievērojams sašaurinājums aizkavē izkārnījumu un zarnu gāzu pārvietošanos, tāpēc vēders uzpūšas. Barības masai nav iespēju tikt cauri blokādei, tā krājas zarnā, sāk uzsūkties ne tikai ūdens un pārtikas vielas, bet arī toksīni, kas izraisa sliktu dūšu un vemšanu. Šādos gadījumos nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo spiediena palielināšanās zarnā var izraisīt tās plīsumu un viss zarnu saturs var nonākt vēdera dobumā, radot dzīvībai bīstamu akūtu ķirurģisku patoloģiju, ko sauc par peritonītu.
Ja audzējs ir izplatījies uz citiem orgāniem, sūdzības var būt dažādas. Sāpes labajā paribē, dzeltes parādīšanās var liecināt par aknu metastāzēm. Bet, piemēram, elpas trūkums var liecināt par plaušu metastāzēm.
Izmeklēšanas metodes
Slimības anamnēze un fizikālā izmeklēšana
Ārsts noskaidros kādas saslimšanas bijušas iepriekš, vai ģimenē ir bijušas saslimšanas ar vēzi vai citām zarnu slimībām. Tiks precizēti simptomi un sūdzības. Fizikālās izmeklēšanas laikā var tikt palpēts vēders, meklējot veidojumus vēdera dobumā un nosakot, vai nav palielinātas aknas. Izmeklējot ar roku (digitāli rektāla izmeklēšana), taisnajā zarnā iespējams sataustīt patoloģisku masu, kas var liecināt par taisnās zarnas vēzi tuvu anālai atverei.
Slēptās asinis fēcēs
Neskaidras anēmijas vai melnas vēdera izejas gadījumā ārsts var nozīmēt noteikt slēptās asinis fēcēs, kas ļauj atrast asins piejaukumu fēcēm, ko ar aci nevar redzēt. Šo testu var veikt mājas apstākļos, izmantojot šim nolūkam paredzētu testu, vai arī fēces iespējams nogādāt uz laboratoriju testa veikšanai.
Asins analīzes
- Pilna asins aina - nosaka asins šūnu skaitu. Var atklāt anēmiju jeb mazasinību (samazināts eritrocītu un/vai hemoglobīna daudzums). Zarnu vēža gadījumā anēmija veidojas, ja notiek ilgstoša zarnu vēža neliela asiņošana.
- Aknu enzīmi - aknu enzīmi (ALAT, ASAT) norāda uz aknu funkcionālo stāvokli. To izmaiņas atsevišķos gadījumos var liecināt par zarnu vēža izplatību uz aknām.
- Audzēja marķieri - zarnu vēža gadījumā tiek izmantots audzēja marķieris CEA. Audzēja marķiera mērķis ir terapijas efekta izvērtēšana un audzēja recidīva monitorēšana. Audzēja marķierus neizmanto zarnu vēža diagnostikai, jo bieži tie ir normāli, neskatoties, ka organismā ir vēzis. Kā arī audzēja marķieris var būt paaugstināts arī veseliem cilvēkiem un citu slimību gadījumā.
Kolonoskopija
Galvenā izmeklēšanas metode, ko izmanto zarnu vēža diagnosticēšanai. Tā ir ambulatori veicama procedūra, kuras laikā taisnās un resnās zarnas iekšpuse tiek apskatīta ar speciālas zondes (endoskopa) palīdzību. Endoskops ir garš, lokans šķiedroptisko kvarca šķiedru kūlis aptuveni pirksta resnumā. Šis instruments tiek ievietots taisnajā zarnā. Ar nelielu gaisa daudzumu lokzarna tiek izplesta, lai ārsts var aplūkot tās lūmenu (attēls redzams video monitorā). Ja kādas zarnas rajons jāvērtē detalizētāk, cauri endoskopam zarnā ievada instrumentu nesāpīgas biopsijas jeb audu parauga iegūšanai. Šie audi tiek nosūtīti uz laboratoriju analīzēm. Audu biopsijas mikroskopiska analīze ir būtiski nepieciešama diagnozes noteikšanai un zarnu vēža stadijas noteikšanai. [1]
Proktoskopija
Tiek veikta, ja ir aizdomas par taisnās zarnas vēzi. Proktoskopijas laikā ar tievu zondi ar videokameru, kas tiek ievietota caur anālo atveri, tiek apskatīta tievā zarna. Proktoskopijas laikā var izvērtēt audzēja atrašanās vietu, lielumu un attālumu no anālās atveres sfinktera (muskuļa). [1]
Biopsija
Ja kolonskopijas vai proktoskopijas laikā atrod izmainītu zarnu rajonu, tiek veikta biopsija. Ārsts ar speciālu instrumentu paņem nesāpīgu biopsiju. Retākos gadījumos ir nepieciešama operācija, lai paņemtu biopsiju. Biopsija ir galvenā metode, lai apstiprinātu zarnu vēzi un noteiktu zarna vēža histoloģisko tipu un pielāgotu tam atbilstošu ārstēšanu.
Biopsijas parauga papildus izmeklēšana
Gadījumos, kad biopsijā tiek atrastas zarnu vēža šūnas, audzēja materiāls tiek nosūtīts uz papildus izmeklēšanas metodēm, lai precizētu diagnozi un piemērotu atbilstošāko ārstēšanu.
Molekulārie testi - izplatīta zarnu vēža gadījumā (IV stadija) audzēja materiālā tiek testēti gēni un proteīni, lai piemērotu visefektīvāko terapiju. Izplatītākās gēnu mutācijas zarnu vēža gadījumā ir KRAS, NRAS, EGFR, BRAF, NTRK. Bez iepriekš minētajiem gēniem, var tikt noteikta arī mikrosatelītu nestabilitāte (MSI) un neatbilstoši atjaunoto gēnu (MMR) izmaiņas, kas var liecināt par Linča sindromu. Lielākajai daļai zarnu vēžu izmaiņas šajos gēnos netiek atrastas. Ja tiek atrasta augsta mikrosatelītu nestabilitāte (MSI-H) vai izmaiņas mistmach gēnos (dMMR), tas nozīmē, ka var tikt pielietota imūnterapija un pastāv aizdomas par Linča sindromu, ko tālāk nepieciešams papildus izmeklēt.
Attēldiagnostika
Datortomogrāfija jeb kompjūtertomogrāfija (DT jeb KT)
Nepieciešama, lai noskaidrotu audzēja izplatību un izvērtētu terapijas efektu. Ar KT palīdzību iespējams izvērtēt blakus esošos limfmezglus un saprast vai audzējs nav izplatījies uz aknām, plaušām vai citiem orgāniem. KT nepieciešams veikt ar kontrastvielu, ja vien nav alerģijas uz kontrastvielu vai slikti nieru rādītāji.
Ultrasonogrāfija (USG)
Tiek izmantota ultraskaņas viļņi, kuri atstarojoties veido bildes uz ekrāna.
- Vēdera dobuma ultrasonogrāfija - ar šī izmeklējuma palīdzību tiek apskatīti vēdera dobuma orgāni. Tas ļauj izvērtēt aknas, žultspūsli, aizkuņģa dziedzeri, nieres, liesu. Vēdera dobuma ultrasonogrāfija ir mazāk specifiska metode par datortomogrāfiju, bet to veicot netiek izmantots rentgenstarojums. Atsevišķos gadījumos vēdera dobuma ultrasonogrāfiju izmanto, lai veiktu aknu metastāžu biopsiju.
- Endorektāla ultrasonogrāfija - ar speciālu ultrasonogrāfijas ierīci, tiek izvērtēts audzēja izplatības dziļums zarnu sieniņā.
- Intraoperatīva ultrasonogrāfija - operācijas laikā ultranosogrāfijas zonde tiek uzlikta uz aknām, padarot izmeklējumu ļoti precīzu, lai ķirurgs varētu atrast un izoperēt aknu metastāzes.
Magnētiskā rezonanse (MR vai MRI)
Līdzīgi, kā datortomogrāfija, arī magnētiskā rezonanse ļauj izvērtēt detalizēti iekšējos orgānus. Magnētiskās rezonanses gadījumā tiek izmantoti radio viļņi, ne rentgenstarojums. Magnētiskās rezonanses gadījumā vēnā tiek ievadīta kontrastviela, ko sauc par gadolīniju. Magnētisko rezonansi visbiežāk izmanto, lai izvērtētu aknas, galvas un muguras smadzenes pirms ķirurģiskas terapijas.
- Endorektāla magnētiskā rezonanse - šī izmeklējuma laikā speciāla zonde tiek ievietota taisnajā zarnā, lai izvērtētu taisnās zarnas vēža izplatību zarnu sieniņā un blakus esošajos audos un limfmezglos. Izmeklējums aizņem 30-45 minūtes un var būt nekomfortabls.
Plaušu rentgenuzņēmums (RTG)
Plaušu rentgens var tikt veikts pēc zarnu vēža diagnosticēšanas, taču datortomogrāfija ir jutīgāka izmeklēšanas metode, lai izvērtētu plaušu metastāzes.
Pozitronu emisijas tomogrāfija ar datortomogrāfiju (PET/CT)
Izmeklējuma laikā vēnā tiek ievadīts radioaktīvs izotops kopā ar glikozes molekulu. Audzēja šūnas, kas uzsūc glikozi, uzsūc arī šo radioaktīvo izotopu, ko uztver PET kamera. Atsevišķos gadījumos PET/CT tiek lietots, lai izvērtētu audzēja izplatību organismā, ja KT un/vai MR metodes nav pietiekamas.
[1] Slimību profilakses un kontroles centrs, Latvijā biežāk sastopamo audzēju primārā un metastāžu terapija, Kolorektālais vēzis Algoritmi, https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Profesionaliem/Kliniskie%20algoritmi%20un%20pacientu%20celi/Onkologija/Kliniskie%20algoritmi/11_algoritmi_zarnas_terapija.pdf