Diagnostika

  1. Simptomi
  2. Izmeklēšanas metodes

Simptomi

Bazālo šūnu vēzis jeb bazalioma var izpausties kā:
  • Plakanas formas, stingri, bāli vai dzeltenīgi veidojumi, kas atgādina rētu;
  • Pacelti, sarkanīgi, retāk niezoši ādas plankumi;
  • Sīki, rozā vai sarkanīgi, caurspīdīgi, perlamutra nokrāsas ādas veidojumi, kas var saturēt zilas, brūnas vai melnas nokrāsas plankumus;
  • Rozā krāsas, ar piepaceltām malām un zemāku zonu centrālajā daļā, uz kura var novērot nevienmērīgu asinsvadu tīklojumu;
  • Vaļējas čūlas (var būt ar mitriem vai sausiem reģioniem), kas nereaģē uz ārstēšanu, vai sadzīst, bet pēc laika atgriežas.

Bazālā ādas vēža gadījumā raksturīgs pastiprināts ādas trauslums, kā rezultātā āda ir viegli ievainojama, ar augstu asiņošanas risku. Lielākoties cilvēki dodas pie ārsta ar sūdzībām par sāpīgu vai ilgstoši nedzīstošu brūci. Aizdomu gadījumā vienmēr konsultējieties ar ārstu.

Izmeklēšanas metodes

Ādas pašizmeklēšana

Svarīgi ir pazīt savu ādu, lai ādas vēzi atklātu tā agrīnā stadijā. Iemācieties atpazīt savus ādas veidojumus, piemēram, dzimumzīmes, plankumus, raupjumus un citas pazīmes, lai laicīgi pamanītu jebkādas izmaiņas. Ārsti iesaka pārbaudīt savu ādu vienu reizi mēnesī. Labākā vieta ādas pašizmeklēšanai ir labi apgaismota telpa ar lielu spoguli. Lai apskatītu grūti sasniedzamas vietas, piemēram, kāju aizmuguri, izmantojiet rokas spoguli.

Jāpārbauda visi ķermeņa apvidi, ieskaitot plaukstas un pēdas, galvas āda, ausis, nagi un mugura. Draugi un ģimenes locekļi var palīdzēt veikt pārbaudi, īpaši, grūti redzamās vietās, piemēram, galvas āda un mugura.

Aizdomīgu ādas veidojumu gadījumā vienmēr konsultējieties ar ārstu.

Jebkuri jauni vai izmainīti ādas veidojumi, kas ir mainījušies pēc izmēra, formas vai krāsas, ir jāpārbauda pie ārsta.

Bazaliomas var izskatīties dažādi. Galvenās pazīmes ir jauns, iepriekš nenovērots veidojums, kas atgādina plankumu vai nelielu ādas izaugumu, kas ar laiku kļūst arvien lielāks, vai arī ilgstoši nedzīstoša čūla, ka bieži asiņo, niez, ir sāpīga un jutīga. 

Slimības anamnēze un ādas pārbaude pie dermatologa

Regulāras ādas pārbaudes pie dermatologa ir īpaši svarīgas cilvēkiem ar paaugstinātu ādas vēža risku, piemēram, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu vai cilvēkiem ar ģenētiskām slimībām, piemēram, melanomu ģimenes anamnēzē vai xeroderma pigmentosum (XP). Konsultējieties ar dermatologu, lai nodrošinātu atbilstošu aprūpi.

Parasti pirmais, ko dara ārsts, ir uzdod jautājumus par simptomiem, piemēram, kad pamanījāt šo veidojumu uz ādas, vai tā izmērs vai izskats ir mainījies, vai tas ir sāpīgs, niezošs vai asiņo. Jums var tikt vaicāts par riska faktoriem (ieskaitot saules apdegumus un sauļošanās paradumus), vai jums vai jūsu ģimenei ir bijis ādas vēzis un vai jums ir kādas citas ādas slimības.

Ārsts novērtēs veidojuma izmēruformu, krāsu un tekstūru, un vai tas asiņo, sulo vai veido kreveli. Tiks pārbaudīti arī citi veidojumi uz ādas, kas varētu būt saistīti ar bazaliomu (vai citām ādas slimībām).

Ārsts var arī pārbaudīt limfmezglus. Daži ādas vēža veidi var izplatīties uz limfmezgliem. Ja vēzis izplatās uz limfmezgliem, tad limfmezgli var būt sataustāmi kā cieti, blīvi, dažāda lieluma veidojumi zem ādas.

Ja jūs esat apmeklējis savu ģimenes ārstu un viņam ir aizdomas par ādas vēzi, jūs tiksiet nosūtīts pie dermatologa (ārsta, kas specializējas ādas slimībās), kurš rūpīgāk apskatīs attiecīgo ādu un sniegs rekomendācijas.

Parasti ādas apskatei dermatologi izmanto metodi, ko sauc par dermatoskopiju (kabatas lieluma palielināmā lēca), lai sīkāk izpētītu ādas veidojumu. Dermatoskopijas laikā var uzņemt arī digitālos fotoattēlus no veidojuma.

Ādas biopsija

Aizdomu gadījumā par ādas vēzi var tikt veikta biopsija (ādas biopsija) jeb audu parauga vai visa veidojuma paņemšana laboratoriskai izmeklēšanai. 

Pastāv dažādi ādas biopsijas veidi. Biopsijas veida izvēle atkarīga no ādas vēža veida, novietojuma uz ķermeņa, lieluma un citiem faktoriem. Jebkura biopsija, visticamāk, atstās nelielu rētu. Ādas biopsijas tiek veiktas, izmantojot lokālo anestēziju (atsāpinošu medikamentu).

Biopsijas laikā ādas veidojums tiek izņemts visā tā dziļumā, ietverot epidermu, dermu un augšējos zemādas taukaudus.

  • Nokasījuma biopsija - metode, kurā ar nelielu ķirurģisku nazīti tiek nokasīta veidojuma virskārta.
  • Punch biopsija - procedūra, kurā ar skalpeļa palīdzību tiek paņemts ādas paraugs. Šo metodi izmanto "dziļāka" biopsijas materiāla iegūšanai. 
  • Ekscīzijas / incīzijas biopsija - gadījumos, ja ir aizdomas par audzēja ieaugšanu dziļākos ādas slāņos. Ekscīzijas biopsijas gadījumā tiek noņemts viss audzējs, savukārt, incīzijas biopsijas gadījumā tiek noņemta daļa no audzēja. Audzēja paraugi tiek nosūtīti uz laboratoriju tālākai izmeklēšanai.