Bazālo šūnu vēzis

• Plakanas formas, stingri, bāli vai dzeltenīgi veidojumi, kas atgādina rētu;
• Pacelti, sarkanīgi, retāk niezoši ādas plankumi;
• Sīki, rozā vai sarkanīgi, caurspīdīgi, perlamutra nokrāsas ādas veidojumi, kas var saturēt zilas, brūnas vai melnas nokrāsas plankumus;
• Rozā krāsas, ar piepaceltām malām un zemāku zonu centrālajā daļā, uz kura var novērot nevienmērīgu asinsvadu tīklojumu;
• Vaļējas čūlas (var būt ar mitriem vai sausiem reģioniem), kas nereaģē uz ārstēšanu, vai sadzīst, bet pēc laika atgriežas.
   

Bazālā ādas vēža gadījumā raksturīgs pastiprināts ādas trauslums, kā rezultātā āda ir viegli ievainojama, ar augstu asiņošanas risku. Lielākoties cilvēki dodas pie ārsta ar sūdzībām par sāpīgu vai ilgstoši nedzīstošu brūci. Aizdomu gadījumā vienmēr konsultējieties ar ārstu.

Svarīgi ir pazīt savu ādu, lai ādas vēzi atklātu tā agrīnā stadijā. Iemācieties atpazīt savus ādas veidojumus, piemēram, dzimumzīmes, plankumus, raupjumus un citas pazīmes, lai laicīgi pamanītu jebkādas izmaiņas. Ārsti iesaka pārbaudīt savu ādu vienu reizi mēnesī. Labākā vieta ādas pašizmeklēšanai ir labi apgaismota telpa ar lielu spoguli. Lai apskatītu grūti sasniedzamas vietas, piemēram, kāju aizmuguri, izmantojiet rokas spoguli.

Jāpārbauda visi ķermeņa apvidi, ieskaitot plaukstas un pēdas, galvas āda, ausis, nagi un mugura. Draugi un ģimenes locekļi var palīdzēt veikt pārbaudi, īpaši, grūti redzamās vietās, piemēram, galvas āda un mugura.

Aizdomīgu ādas veidojumu gadījumā vienmēr konsultējieties ar ārstu.

Jebkuri jauni vai izmainīti ādas veidojumi, kas ir mainījušies pēc izmēra, formas vai krāsas, ir jāpārbauda pie ārsta.

Bazaliomas var izskatīties dažādi. Galvenās pazīmes ir jauns, iepriekš nenovērots veidojums, kas atgādina plankumu vai nelielu ādas izaugumu, kas ar laiku kļūst arvien lielāks, vai arī ilgstoši nedzīstoša čūla, ka bieži asiņo, niez, ir sāpīga un jutīga. 

Regulāras ādas pārbaudes pie dermatologa ir īpaši svarīgas cilvēkiem ar paaugstinātu ādas vēža risku, piemēram, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu vai cilvēkiem ar ģenētiskām slimībām, piemēram, melanomu ģimenes anamnēzē vai xeroderma pigmentosum (XP). Konsultējieties ar dermatologu, lai nodrošinātu atbilstošu aprūpi.

Parasti pirmais, ko dara ārsts, ir uzdod jautājumus par simptomiem, piemēram, kad pamanījāt šo veidojumu uz ādas, vai tā izmērs vai izskats ir mainījies, vai tas ir sāpīgs, niezošs vai asiņo. Jums var tikt vaicāts par riska faktoriem (ieskaitot saules apdegumus un sauļošanās paradumus), vai jums vai jūsu ģimenei ir bijis ādas vēzis un vai jums ir kādas citas ādas slimības.

Ārsts novērtēs veidojuma izmēru, formu, krāsu un tekstūru, un vai tas asiņo, sulo vai veido kreveli. Tiks pārbaudīti arī citi veidojumi uz ādas, kas varētu būt saistīti ar bazaliomu (vai citām ādas slimībām).

Ārsts var arī pārbaudīt limfmezglus. Daži ādas vēža veidi var izplatīties uz limfmezgliem. Ja vēzis izplatās uz limfmezgliem, tad limfmezgli var būt sataustāmi kā cieti, blīvi, dažāda lieluma veidojumi zem ādas.

Ja jūs esat apmeklējis savu ģimenes ārstu un viņam ir aizdomas par ādas vēzi, jūs tiksiet nosūtīts pie dermatologa (ārsta, kas specializējas ādas slimībās), kurš rūpīgāk apskatīs attiecīgo ādu un sniegs rekomendācijas.

Parasti ādas apskatei dermatologi izmanto metodi, ko sauc par dermatoskopiju (kabatas lieluma palielināmā lēca), lai sīkāk izpētītu ādas veidojumu. Dermatoskopijas laikā var uzņemt arī digitālos fotoattēlus no veidojuma.