Slimība

  1. Par slimību, anatomiskā uzbūve, funkcijas
  2. Izplatība, cēloņi un riska faktori
  3. Klasifikācija (veidi, stadijas)

Par slimību, anatomiskā uzbūve, funkcijas

Bazālo šūnu karcinoma (bazalioma) ir viens no biežāk novērotajiem ādas ļaundabīgajiem audzējiem. [1]

Bazaliomas parasti attīstās ādas virsējā slānī – epidermā, kuru veido bazālās šūnas. Tieši tāpēc šo ādas vēža veidu sauc par bazaliomu. Tām raksturīga lēna attīstības gaita, un sākotnēji tās ir nekaitīgas, tāpēc ir ļoti svarīgi veikt savlaicīgu diagnostiku un atbilstošu ārstēšanu, lai novērstu slimības tālāku attīstību un izplatīšanos.

Izplatība, cēloņi, riska faktori

Bazalioma ir ādas ļaundabīgs audzējs, kas visbiežāk veidojas saulei pakļautās vietās. Dzīves laikā uzkrātais UV starojums var veicināt pastiprinātu šūnu dalīšanos, kā rezultātā var pieaugt ādas audzēja rašanās risks. Absolūtais vairākums bazaliomu novēro tieši saulei pakļautās vietās: deguns, deguna spārni, vaigi, piere, kakls, ausis, krūtis un mugura. Bazaliomas attīstība sejas rajonā bieži vien korelē ar bazaliomas attīstību citās ķermeņa daļās. [1]

Riska faktori

  • Ultravioletais (UV) starojums
  • Gaiša āda (indivīdi ar I, II un III ādas fototipu - gaišādaini, vasarraibumaini un gaišmataini vai rudmataini cilvēki, ar gaišām acīm)
  • Darbs ārpus telpām (ilgstoša uzturēšanās saulē, piemēram, jūrnieki, dārznieki)
  • Hobiji ārpus telpām (ilgstoša uzturēšanās saulē, piemēram, makšķernieki, golfa spēlētāji)
  • Mākslīgais UV starojums (solārijs, medicīniskas procedūras, gēla nagu lampas)
  • Neorganiskā arsēna savienojumi
  • Dažas ģenētiskās slimības, piemēram, Gorlin-Goltz sindroms, xeroderma pigmentosum (sastopamas reti)
  • Vecums (vecumā no 55 līdz 75 gadiem bazaliomas attīstības risks ir 100 reizes lielāks, nekā līdz 20 gadu vecumam)
  • Imūnsupresīvo medikamentu lietošana
  • Imūnsupresīvie stāvokļi, kā piemēram, HIV infekcija

Cēloņi

Neskatoties uz to, ka ir zināmi vairāki riska faktori, diemžēl vēl jo projām nav skaidrs, kā šie faktori izraisa ādas vēža attīstību.

Visbiežāk bazaliomas rodas ilgstoša UV starojuma ietekmē, attiecīgi, saules vai mākslīgā UV starojuma dēļ (piemēram, solārijs).

UV starojuma ietekmē tiek bojāta bazālo šūnu DNS. Savukārt, šūnu DNS satur gēnus, kas kontrolē to darbību.

Visbiežāk bojātie gēni bazaliomas gadījumā ir PTCH1 un PTCH 2, kas atbild par Hedžkoka signālceļu šūnā. Tie ir audzēja supresorgēni, kas atbild par šūnas augšanu un kuru bojājuma gadījumā sākas nekontrolēta šūnu augšana.

Klasifikācija (veidi, stadijas)

Baziliomām raksturīgi:

  • lēni augoši, asimptomātiski, nesāpīgi veidojumi;
  • nedzīstošas ādas traumas, brūces, virs kurām pastiprināti veidojas krevelīte, kas ir viegli notraucama, izraisot atkārtotu asiņošanu;
  • atkārtota kreveļu veidošanās cilvēkam rada mānīgu sajūtu, ka stāvoklis uzlabojas un tādēļ ārstēšana nav nepieciešama.

Veidi

  • Mezglveida (nodulārā) bazalioma – sākotnēji atgādina miesas vai perlamutra krāsas pacēlumu virs ādas, vai mezgliņu, kurā ar laiku veidojas iedobīte, ar caurspīdīgām vai perlamutra krāsas, noapaļotām malām un skaidri saskatāmiem, sīkiem asins kapilāriem uz to virsmas. Pat neliela veidojuma traumatizācija (piemēram, slaucīšana ar dvieli) spēj izraisīt asiņošanu. Šajā vietā veidojas krevelīte, kas ir viegli notraucama, izraisot atkārtotu asiņošanu. Laika gaitā veidojumam ir tendence palielināties.
  • Izčūlotā bazalioma – brīdī, kad uz mezglveida bazaliomas virsmas sāk veidoties kreveles, tā var kļūt par izčūlotu bazaliomu. Ar laiku šis mezglveida veidojums iegūst ar vien plašāku izčūlojumu.
  • Virspusējā bazalioma – parasti novēro uz rumpja (vēders, mugura), retāk veidojas uz ekstremitātēm. Raksturīga perlamutra nokrāsa, ar gaišāku, paceltu maliņu, un sarkanu centrālo daļu, ar tendenci uz ādas lobīšanos vai zvīņošanos. Veidojums ļoti bieži atgādina psoriāzes, ekzēmas vai ādas sēnīšu infekcijas perēkli. Skartie ādas rajoni slikti reaģē uz ārstēšanu.
  • Infiltrējošā jeb sklerozējošā bazalioma – plakanas, iegrimušas formas ādas veidojumi, kas atgādina rētu (blīvs veidojums), ar raksturīgu ādas lobīšanos, dzeltenīgi bālu nokrāsu un neizteiktām robežām.
  • Pigmentētā bazalioma var atgādināt jebkuru citu pigmentētu veidojumu. Turklāt, visas iepriekš minētās bazaliomas formas vienlaicīgi var būt arī pigmentētas baziliomas. Šī forma raksturīga cilvēkiem ar tumšāku ādas fototipu.

Stadijas

Visbiežāk stadijas noteikšanai izmanto TNM sistēmu, kas balstās uz 3 pamatprincipiem:

  • Audzēja lielums (T)/apjoms;
  • Audzēja izplatība tuvu esošajos limfmezglos (N);
  • Audzēja izplatība citos orgānos jeb metastāžu veidošanās (M).

Pie katra apzīmējuma (T, N un M) tiek norādīts cipars, kas būtībā raksturo audzēja apjomu un izplatību. Jo lielāks cipars, jo tālāk izplatījies audzējs. [1]

 

[1] Klīniskās vadlīnijas "Ādas vēža un melanomas diagnostika, ārstēšana un dinamiskā novērošana", (Vadlīniju pilns teksts PDF), https://www.vmnvd.gov.lv/lv/adas-veza-un-melanomas-diagnostika-arstesana-un-dinamiska-noverosana