Klīniskā aina jeb simptomi HL un Ne-Hodžkina limfomai (NHL) kopumā ir vienāda.
Diagnostika iekļauj gan pacienta anamnēzes jeb slimības vēstures ievākšanu, gan dažādu instrumentālu un vizuālās diagnostikas metožu izmantošanu. Attiecībā uz slimības vēsturi, ārsts uzdos specifiskus jautājumus, lai pēc iespējas mērķtiecīgāk un precīzāk novērtētu pacienta sūdzības un simptomus un to iespējamo saistību ar konkrēto slimību.
HL gadījumā var būt vien nelielas novirzes, bet specifisku izmaiņu, kas liecinātu par konkrēto ļaundabīgo procesu nebūs. Var būt izmaiņas, kas saistāmas ar to, ka iet bojā audzēja šūnas, piemēram, var būt palielināts LDH jeb laktāta dehidrogenāze, tomēr arī šis rādītājs nav specifisks un var būt izmainīts arī pie citiem patoloģiskiem procesiem.
Kā minēts pie HL riska faktoriem, viens no tiem ir imūndeficīti un infekcijas, līdz ar to visiem pacientiem ar atklātu jebkuru limfomu ir nepieciešamība veikt testus arī uz tādām hroniskām infekcijām kā hepatīta B un C vīruss, kā arī cilvēka imūndeficīta vīruss jeb HIV.
Tā kā HL var būt arī jaunu cilvēku saslimšana, iekļaujot sievietes reproduktīvajā vecumā, tad var noteikt arī asinīs HCG un izglītot pacienti par reproduktivitātes jautājumiem.
Ķirurģiski iegūst izmainīto limfmezglu un novērtē to histoloģiski jeb izmantojot mikroskopu. Šajā gadījumā obligāti nepieciešams novērtēt veselu limfmezglu vai audu gabalu ar iekļautu limfmezglu, jo patoloģiskās šūnas var aizņemt arī vien pusi limfmezgla. Nepieciešamības gadījumā pēc terapijas var būt nepieciešamība biopsiju atkārtot, piemēram, ja ir aizdomas par terapijas rezistentu audzēju.
Onkomarķieri var būt dažāda veida ķīmiskās struktūras molekulas, kuras izdala audzēja šūnas, vai tās atrodas uz audzēja šūnu virsmas, kā arī tās var izdalīt veselās organisma šūnas, reaģējot uz ļaundabīgo audzēju. Viens no onkomarķieriem, ko var novērtēt limfomu gadījumā ir beta 2-mikroglobulīns, kas gan nav specifisks marķieris un nenorādīs par konkrētu slimību, tomēr to var novērtēt un turpināt kontrolēt, ja tas jau sākotnēji ir bijis paaugstināts. Ja tas ir bijis samazināts vai normas robežās, tad arī turpmāk nebūs nozīmes to kontrolēt.
Lai novērtētu precīzu stadiju, nepieciešams veikt datortomogrāfiju (CT) no kakla rajona līdz pat mazajam iegurnim, izmantojot arī kontrastvielu, ja ir tāda iespēja konkrētajam pacientam.
Izmanto izplatības novērtēšanai un stadijas precizēšanai. Jāņem vērā, ka PET/CT izmeklējumā tiek novērtēta dažādu audu metabolā aktivitāte jeb to kā audi patērē glikozi, līdz ar to arī šajā izmeklējumā novērtējamās izmaiņas var tikt izraisītas citu patoloģiju ietekmē. Ar šo izmeklējumu var novērtēt arī iespējamo izplatību jeb metastāzes kaulu smadzenēs, kas uzreiz piešķir IV stadiju kā tika minēts pie klasifikācijas.
Ar šo mazinvazīvo manipulāciju ir iespējams novērtēt audzēja šūnu izplatību jeb metastāzes kaulu smadzenēs, kas to esamības gadījumā uzreiz piešķirtu IV stadiju. Tomēr šī izmeklējuma nepieciešamība samazinās, jo šobrīd ir pieejams PET/CT.
Pie atsevišķām indikācijām ir veicama arī lumbālpunkcija jeb cerebrospinālā šķidruma iegūšana, veicot punkciju muguras lejasdaļā starp skriemeļiem, tādējādi nokļūstot telpā, kur cirkulē cerebrospinālais šķidrums.
Ja plāno izmantot kardiotoksisku ķīmijterapiju, tad pacientam būtu rekomendēts veikt arī ehokardiogrāfiju jeb sirds ultrasonogrāfiju. Tas pats attiecas uz medikamentiem, kas ir plaušām toksiski, tad nepieciešams izmantot spirometriju un izglītot pacientu par smēķēšanas pārtraukšanu.