Izmeklēšanas metodes

Laboratoriskie izmeklējumi

• Asins analīzes (pilna asinsaina), lai noteiktu anēmiju (zemu sarkano asins ķermenīšu līmeni asinīs). 
• Fēču analīzes uz slēptajām asinīm, ar kuru palīdzību ir iespējams noteikt pat nelielu asins piejaukumu vēdera izejai.

Augšējā endoskopija jeb gastroskopija

Šī izmeklējuma laikā pacientam tiek doti nomierinoši medikamenti. Pēc tam tievu, lokanu caurulīti (endoskopu), kuras galā ir gaismas avots un video kamera, ievada pacienta rīklē. Caur šo caurulīti ārsts var redzēt barības vada, kuņģa un tievās zarnas sākuma gļotādu. Ja gļotādā kaut kas ir izmainīts, tiek paņemts audu gabaliņš izmeklējumiem, ko sauc par biopsiju. [1]

Biopsija

Galvenais izmeklējums, lai pierādītu vēža diagnozi. Biopsija ir neliela audu gabaliņa paņemšana no izmainītā kuņģa rajona. Visbiežāk biopsija tiek veikta gastroskopijas laikā. Šo audu paraugu pēta zem mikroskopa, lai atklātu vēža šūnas. Ja tādas tiek atrastas, nosaka vēža veidu. Atsevišķos gadījumos audzējs atrodas dziļākos kuņģa slāņos un tādos gadījumos nepieciešams veikt biopsiju endoskopiskas ultrasonogrāfijas kontrolē. Biopsiju var paņemt arī no aizdomīgiem limfmezgliem vēdera dobumā laparaskopijas laikā.

Attēldiagnostika

Endoskopiskā ultrasonoskopija

Ultrasonoskopijā tiek izmantoti skaņas viļņi, kas veido iekšējo orgānu attēlu. Vairākums cilvēku zina, kas ir sonoskopija, jo ar tās palīdzību var iegūt bērna pirmo attēlu, tam vēl atrodoties mātes vēderā. Ultrasosnoskopiju var veikt arī ar zondi, ko caur rīkli ievada kuņģī. Ar tās palīdzību var noteikt, cik dziļi audzējs ir izplatījies kuņģa slāņos un vai ir skāris apkārtējos audus un limfmezglus. [1]

Datortomogrāfija (DT)

Datortomogrāfija (DT) ir viens no svarīgākajiem izmeklējumiem, lai noteiktu precīzu audzēja izplatīšanos organismā un stadiju. Šo izmeklējumu veic rentgena iekārta, kas uzņem attēlus no dažādiem leņķiem. Pēc tam dators šos attēlus sakombinē tādā veidā, ka tiek iegūti izmeklējamās ķermeņa daļas šķērsgriezuma attēli. DT izmeklējums palīdz noteikt kuņģa vēža atrašanās vietu un izplatību. DT izmeklējums ir ilgāks, nekā parasta rentgena uzņēmuma veikšana. Izmeklējuma laikā mierīgi jāguļ uz īpaša galda. Bieži tiek izmantots arī intravenozs katetrs (vēnā ievadīta caurulīte), caur kuru tiek ievadīta kontrastviela. Kontrastviela ir nepieciešama, lai ‘’izgaismotu’’ audzēja atrašanās vietu. Kontrastvielas ievadīšana var izraisīt apsārtumu un karstuma sajūtu. Dažiem cilvēkiem var būt alerģija pret kontrastvielu, kas izpaužas kā nātrene vai – retos gadījumos – elpas trūkums un asinsspiediena pazemināšanās. [1]

Magnētiskā rezonanse (MR vai MRI)

Ar šo izmeklējumu – līdzīgi kā ar datortomogrāfijas izmeklējumu – ārsts iegūst ķermeņa šķērsgriezuma attēlus. Atšķirība ir tāda, ka magnētiskās rezonanses izmeklējumā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, nevis rentgena starojums. Magnētiskās rezonanses izmeklējums ir ilgāks, nekā datortomogrāfijas izmeklējums, kas parasti ilgst aptuveni stundu. Tajā – līdzīgi kā datortomogrāfijā – tiek izmantota arī kontrastviela. MRI vēdera dobumam visbiežāk izmanto, lai izvērtētu audzēja vai audzēja metastāžu saistību ar blakus esošajām struktūrām un lielajiem asinsvadiem, lai izvērtētu operācijas iespējamību. [1]

Pozitronu emisijas tomogrāfija ar datortomogrāfiju (PET/CT)

Šī izmeklējuma laikā pacientam vēnā tiek ievadīts speciāls radioaktīvs ogļhidrāts. Ogļhidrāti sakrājas tajā rajonā, kur ir vēzis, un aparāts var noteikt šo rajonu. Šis izmeklējums ir informatīvs tajos gadījumos, kad vēzis jau izplatījies ārpus kuņģa. Atsevišķos gadījumos tas varētu būt noderīgi. Piemēram, lai noteiktu, vai vēža šūnas ir izplatījušās no kuņģa uz citām ķermeņa daļām. [1]

Krūškurvja rentgens (RTG)

Ar rentgena uzņēmumu var noteikt, vai vēzis ir izplatījies uz plaušām. Tāpat tas var palīdzēt citu nopietnu plaušu vai sirds saslimšanu atklāšanā. Rentgena izmeklējuma spēja atklāt nelielas metastāzes ir mazāka nekā datortomogrāfijas, tādēļ visiem pacientiem ar pierādītu kuņģa vēzi krūškurvja rentgena izmeklējuma vietā būtu nepieciešams veikt datortomogrāfiju.

Augšējā gremošanas trakta rentgenoskopija

Šo metodi mūsdienās izmanto aizvien retāk. Izmeklējuma laikā pacientam jādzer šķidrums, kas satur bāriju. Bārijs pārklāj barības vada, kuņģa un tievās zarnas sākuma gļotādu. Tad tiek veikti rentgena uzņēmumi. Atsevišķos gadījumos pēc bārija šķidruma izdzeršanas ārsts var ievadīt kuņģī tievu caurulīti un iesūknēt tajā gaisu. Tas palīdz bārijam pārklāt gļotādu ļoti plānā kārtiņā, un tāpēc var redzēt izmaiņas pat nelielā laukumā.

Laparoskopija

Šo izmeklējumu veic, kad kuņģa vēzis jau ir pierādīts, tomēr nepieciešama papildu informācija. Caur nelielu ādas iegriezumu sānos vēdera dobumā ievada tievu, lokanu caurulīti ar piestiprinātu kameru. Tā sūta vēdera dobuma attēlus uz video iekārtu. Šo metodi ārsts var izmantot pirms ķirurģiskas operācijas, lai precīzāk noteiktu audzēja lielumu un robežas. [1]

Audzēja materiāla testēšana uz specifiskiem marķieriem jeb gēnu mutācijām

Kad biopsijā ir pierādīts kuņģa vēzis, audzēja paraugu var papildus testēt uz speciāliem marķieriem, lai precīzāk varētu izvēlēties medikamentozo ārstēšanu. 

Ja vēzis ir apstiprināts, ārstam, iespējams, jāveic papildu izmeklējumi – īpaši, gadījumā, ja paredzēta ķirurģiska ārstēšana. Piemēram, asins analīzes nieru un aknu funkcionālā stāvokļa novērtēšanai. Var tikt veikta arī elektrokardiogramma (EKG), lai novērtētu sirds stāvokli.

[1] Slimību profilakses un kontroles centrs, Latvijāā biežāk sastopamo audzēju primārā un metastāžu terapija, Kuņģa vēzis Algoritmi, https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Profesionaliem/Kliniskie%20algoritmi%20un%20pacientu%20celi/Onkologija/Kliniskie%20algoritmi/12_algoritmi_kungis_terapija.pdf