1. Simptomi
   
2. Izmeklēšanas metodes

Simptomi

Visbiežāk priekšdziedzera vēzi atrod jau agrīnā stadijā, veicot PSA (prostatas specifiskā antigēna) līmeņa pārbaudi asinīs. Cits veids priekšdziedzera vēža atklāšanai: ārsts veic palpatoru priekšdziedzera pārbaudi caur taisno zarnu. Tā kā priekšdziedzeris atrodas tieši blakus taisnajai zarnai, pārbaudes laikā ārsts var sataustīt prostatas nelīdzenumu vai sacietējumu. Tas var būt vēzis. Ja jūs veicat ikgadējās veselības pārbaudes un kāds no šiem rādītājiem (palpatora pārbaude vai PSA līmenis) ir izmainīts, pilnīgi iespējams, ka vēzis ir atklāts pašā agrīnākajā stadijā, kad ir lielākas iespējas to izārstēt pilnībā.

Prostatas vēzis agrīnā stadijā parasti neizraisa nekādus simptomus. Urinācijas problēmas parasti rada vēzis vēlīnajās stadijās. Lai gan biežāk problēmas ar urinēšanu rada cita, mazāk bīstama slimība, ko sauc par labdabīgo priekšdziedzera hiperplāziju (LPH).

Priekšdziedzera vēzis vēlīnās stadijās var radīt šādas sūdzības:

• problēmas ar erekciju (impotence);
• asiņu piejaukums urīnā vai sēklas šķidrumā;
• sāpes mugurā, gūžās, ribās vai citos kaulos;
• vājums vai nejutīgums kājās vai pēdās;
• nespēja savaldīt zarnu vai urīnpūšļa iztukšošanos.

Atcerieties – arī citas saslimšanas var izraisīt līdzīgas sūdzības.

Jums jāapspriežas ar savu ārstu par to, vai nepieciešami izmeklējumi un vai jūs tos vēlaties veikt. Ir jāņem vērā arī jūsu vecums un veselības stāvoklis.

Izmeklēšanas metodes

PSA līmeņa noteikšana asinīs

PSA (prostatas specifiskais antigēns) ir viela, ko ražo priekšdziedzeris. PSA visvairāk atrodams spermā, neliels daudzums – arī asinīs. Lielākajai daļai veselu vīriešu PSA līmenis asinīs ir zem 4 ng/ml (nanogrami mililitrā). Ja PSA līmenis asinīs paaugstinās, pieaug arī iespēja, ka jums ir prostatas vēzis. Ja PSA līmenis asinīs ir starp 4 ng/ml un 10 ng/ml, iespēja, ka jums ir prostatas vēzis, ir viena no četrām. Ja PSA līmenis ir virs 10 ng/ml, tad iespēja, ka ir prostatas audzējs, pieaug par 50%. Tomēr dažiem vīriešiem, kam ir prostatas vēzis, PSA līmenis asinīs ir zem 4 ng/ml.

Faktori, kas bez prostatas vēža izraisa PSA līmeņa pieaugumu asinīs:

• LPH (labdabīga prostatas hiperplāzija) - prostatas palielināšanās, kas nav saistīta ar vēzi un kas attīstās daudziem vecākiem vīriešiem;
• vecums - PSA līmenis līdz ar vecumu lēnām pieaug, pat ja prostatā nenotiek nekādas izmaiņas;
• prostatīts - priekšdziedzera infekcija vai iekaisums;
• ejakulācija var uz īsu brīdi paaugstināt PSA līmeni, kas pēc tam atkal nokrītas līdz normai.
  

PSA līmeņa noteikšanai ir nozīme ne tikai saistībā ar priekšdziedzera vēža agrīnu diagnostiku. To izmanto arī citos gadījumos:

• vīriešiem, kam jau ir diagnosticēts priekšdziedzera vēzis, PSA līmeņa noteikšana kopā ar citiem izmeklējumiem palīdz izlemt, kādi papildu izmeklējumi būtu nepieciešami un kādu terapijas metodi izvēlēties;
• ļoti augsts PSA līmenis var norādīt uz to, ka audzējs ir izplatījies ārpus prostatas. Tas palīdz noteikt arī ārstēšanas metodi, jo dažas ārstēšanas metodes nevar izmantot, ja vēža šūnas izplatījušās uz limfmezgliem vai citiem orgāniem;
• PSA līmenis palīdz noteikt ārstēšanas efektivitāti, kā arī to, vai pēc ārstēšanas ir vēža recidīvs vai nav;
• ja esat izvēlējies “novērošanas taktiku”, nevis tūlītēju ārstēšanu, nosakot PSA līmeni, var sekot vēža attīstībai un nepieciešamības gadījumā sākt ārstēšanu.

Ja priekšdziedzera vēzis atsāk augšanu pēc ārstēšanas (recidīvs) vai ja tas ir izplatījies ārpus priekšdziedzera (metastāzes), PSA līmenis nevar noteikt šīs izmaiņas. Pēc PSA līmeņa rādītājiem nevar paredzēt, kādi slimības simptomi attīstīsies, un prognozēt dzīves ilgumu. Daudziem pacientiem ir ļoti augsts PSA līmenis, tomēr viņi jūtas labi un nav nekādu sūdzību. Savukārt citiem, kam PSA līmenis ir zems, ir izteiktas sūdzības. Arī tad, ja ir kādas blakus saslimšanas, lietderīgāk ir sekot PSA līmeņa izmaiņām, nevis vērtēt tā līmeni vienā analīzē.

Priekšdziedzera palpatora izmeklēšana caur taisno zarnu

Veicot šo izmeklējumu, ārsts uzvelk cimdus, apziež pirkstu ar lubrikantu un ievada to taisnajā zarnā. Ja tiek sataustīti nelīdzenumi vai sacietējumi, tas var būt vēzis. Priekšdziedzeris atrodas tieši blakus taisnajai zarnai, un vairākums vēžu, kas sākas prostatā, sākas tajā daļā, kas pieguļ taisnajai zarnai un ir labi iztaustāma. Lai gan izmeklējums ir nepatīkams, tas nav sāpīgs un neprasa daudz laika.

Priekšdziedzera palpatora izmeklēšana nav tik efektīva metode kā PSA līmeņa noteikšana, tomēr dažreiz šādi var atklāt vēzi vīriešiem ar normālu PSA līmeni asinīs. Priekšdziedzera palpatora izmeklēšana jāveic arī tad, ja prostatas vēzis ir pierādīts. Ar šo izmeklēšanu var noteikt, cik plaši dziedzerī izplatījies vēzis. Šādi var arī noteikt, vai pēc ārstēšanas vēzis ir vai nav atgriezies.

Transrektāla ultrasonogrāfija

Transrektālas ultrasonogrāfijas laikā tiek lietoti skaņas viļņi, kas ar datora palīdzību izveido prostatas attēlu. Lai veiktu šo izmeklējumu, taisnajā zarnā tiek ievietota neliela zonde. Šī zonde raida skaņas viļņus, kas, nonākot priekšdziedzerī, rada „atbalsi”, ko atkal uztver zonde. Dators pārvērš šo atbalsi melnbaltā attēlā.

Izmeklējumu var veikt dažās minūtēs. Jūs jutīsit nelielu spiedienu, kad ultrasonogrāfa zonde tiks ievietota taisnajā zarnā, tomēr parasti tas nav sāpīgi. Transrektālo ultrasonogrāfiju izmanto arī biopsijas laikā, lai pareizi ievadītu biopsijas adatu un paņemtu biopsiju tieši no skartā priekšdziedzera apvidus.

Priekšdziedzera biopsija

Ja kādas sūdzības vai analīžu rezultāti liek domāt, ka jums, iespējams, ir priekšdziedzera vēzis, jums jāveic priekšdziedzera biopsija, lai pilnībā apstiprinātu slimību.

Biopsija ir vienīgais veids, kā precīzi uzzināt, vai jums ir vai nav priekšdziedzera vēzis. Biopsijas laikā no priekšdziedzera tiek paņemtas šūnas, kas tiek aizsūtītas uz laboratoriju, kur nosaka, vai paraugā ir vēža šūnas vai nav. Visbiežāk biopsija tiek veikta ar dobu adatu. Tas notiek šādi. Transrektālās ultrasonogrāfijas laikā, vadoties pēc iegūtā attēla, ārsts caur taisnās zarnas sieniņu ievada priekšdziedzerī adatu. Kad adata tiek izņemta, tajā paliek neliels audu gabaliņš (aptuveni 1 cm garš un 2 mm plats). Daži ārsti dūrienu veic caur ādu, starp anālo atveri un sēklinieku maisiņiem.

Lai gan pēc apraksta procedūra izklausās sāpīga, tā rada tikai nelielu diskomfortu, jo viss notiek ļoti ātri. Ārsts uz izmeklējuma laiku var ievadīt lokālās anestēzijas līdzekļus. Biopsija ilgst aptuveni 15 minūtes. Pirms procedūras jūs varat lūgt ārstam, lai viņš veic lokālo anestēziju. Dažreiz audu paraugi tiek ņemti no vairākām priekšdziedzera daļām. Pajautājiet ārstam, cik paraugi tiks ņemti Jums.

Lai mazinātu infekcijas risku, jums var nozīmēt īsu antibiotiķu kursu pirms un pēc biopsijas. Dažas dienas pēc procedūras jums var būt neliels sāpīgums biopsijas ņemšanas apvidū, neliels asiņu piejaukums urīnam vai neliela asiņošana no taisnās zarnas. Dažiem vīriešiem vienu vai pat divus mēnešus pēc biopsijas var būt asiņu piejaukums spermai.

Vēzis var atrasties tikai nelielā priekšdziedzera daļā, nevis pārņemt to pilnībā, tāpēc atsevišķos gadījumos biopsijas paraugā var nebūt vēža šūnu, lai gan patiesībā vēzis ir. To sauc par “kļūdaini negatīvu atbildi”. Ja jūsu biopsijas paraugs nesatur vēža šūnas, taču ārstam ir pārliecība, ka vēzis tomēr ir, – biopsija jāveic atkārtoti.

Biopsijas paraugs tiek nosūtīts uz laboratoriju. Ārsts paraugā meklē vēža šūnas. Ja vēža šūnas ir, jānosaka vēža pakāpe. Iedalot vēža šūnas pakāpēs, var precīzāk noteikt, cik ātri audzējs aug un izplatās.

Biopsijas slēdziens parāda audzēja pakāpi (ja tas ir). Biopsijas slēdzienā var būt arī cita informācija, kas palīdz novērtēt audzēju. Tā var būt:

• biopsijas paraugu skaits, kas satur vēža šūnas (piemēram, septiņi no 12 paraugiem satur vēža šūnas);
• vēža šūnu skaits katrā paraugā (tiek dots procentos);
• vai vēzis atrodas vienā priekšdziedzera daivā (labajā vai kreisajā) vai abās (bilaterāls).
  

Dažreiz šūnas neizskatās pēc vēža šūnām, tomēr nav arī pilnīgi normālas šūnas. Šajos gadījumos pēc kāda laika jāveic atkārtota biopsija.

Attēldiagnostika

Vēzis no priekšdziedzera visbiežāk izplatās uz kauliem. Kaulu scintigrāfija parāda, kurā vietā kaulos var atrasties vēža šūnas. Lai veiktu šo izmeklējumu, jums vēnā tiks ievadīta radioaktīva viela. Radiācijas deva tajā ir zema, ātri izvadās no ķermeņa un neradīs nopietnas blakusparādības. Radioaktīvā viela uzkrājas kaulu reģionos ar izmainītu vielmaiņu, ko tālāk var vizualizēt kā “karstos punktus”, veicot ķermeņa skenēšanu ar radiācijas uztverēju. Tās var nebūt vēža saistītas izmaiņas, jo radioaktīvā viela uzkrājas arī iekaisuma skartajās kaulu daļās un tajos rajonos, kas ir izmainīti citu slimību dēļ (piemēram pēc nesen pārciestā lūzuma). Lai noskaidrotu, kas tieši ir noticis ar kaulu, nepieciešami papildu izmeklējumi.

Datortomogrāfija (DT)

Datortomogrāfijā tiek izmantoti noteikta veida rentgena stari. Tiek uzņemtas attēlu sērijas no dažādiem leņķiem. Dators šos attēlus sakombinē detalizētā kopainā. Var tikt izmantota arī kontrastviela. Tas palīdzēs “iezīmēt” zarnas, lai tās varētu atšķirt no audzēja. Speciālu jodu saturošo kontrastvielu var ievadīt arī vēnā izmeklējuma laikā. Noteikti brīdiniet mediķus, ja Jums ir alerģija uz jodu! Ar datortomogrāfijas palīdzību var noteikt, vai vēzis ir izplatījies uz iegurņa limfmezgliem vai iekšējiem orgāniem. 

Magnētiskā rezonanse (MR vai MRI)

Šis izmeklējums ir līdzīgs datortomogrāfijas izmeklējumam, tikai šeit tiek izmantoti radio viļņi un spēcīgs magnētiskais lauks. Ar magnētisko rezonansi var iegūt ļoti skaidru un precīzu attēlu, kas palīdz ārstam noteikt, vai vēzis ir izplatījies uz sēklas pūslīšiem un urīnpūsli.

Magnētiskās rezonanses izmeklējums norit ilgāk nekā datortomogrāfijas izmeklējums – parasti aptuveni vienu stundu. Izmeklējuma laikā jūs atrodaties šaurā caurulē, kas jūs ierobežo un var radīt diskomfortu. Tāpat kā datortomogrāfijas izmeklējumā vēnā var ievadīt kontrastvielu.

Pozitronu emisijas tomogrāfija ar datortomogrāfiju (PET/CT)

Līdzīgi kā kaulu scintigrāfijā, arī PET izmeklējuma laikā vēnā ievada zemas devas radioaktīvu vielu, kas palīdz noteikt vēža izplatību ārpus prostatas, kas var nebūt pamanīta, izmantojot MR vai CT skenēšanu. Pašlaik PET skenēšana notiek, kombinējot to ar zemo devu CT izmeklējumu. Izmeklējumā lietotā radioaktīvā viela saistās ar priekšdziedzera vēža šūnām, pat ja tās atrodas kaut kur citur jūsu ķermenī. Šā izmeklējuma priekšrocība – var noteikt priekšdziedzera vēža izplatību limfmezglos un citos orgānos.

Limfmezglu biopsija

Ar limfmezglu biopsijas palīdzību var noteikt, vai vēža šūnas izplatījušās uz tuvākajiem limfmezgliem. Parasti limfmezglus ķirurgs izņem operācijas laikā, kad tiek izņemts arī viss priekšdziedzeris. Limfmezglus un priekšdziedzeri pārbauda laboratorijā, kas ļaus ārstiem noteikt vai pēc operācijas būs nepieciešama papildus ārstēšana.