Fotogrāfija no Roche arhīva.

Krioterapija

Krioterapija ir metode, kad tiek iznīcinātas ļaundabīgās šūnas ar šķidrā slāpekļa palīdzību. Pirms šīs procedūras ir vēlama veidojuma biopsija diagnozes apstiprināšanai.

Pēc krioterapijas audu defekts parasti dzīst ar nelielu apkārtējo audu iestiepumu un kosmētiskais efekts ir labs.

Krioterapiju neiesaka kā pirmo ārstēšanas metodi sejas bazālo šūnu karcinomu ārstēšanā, galvenokārt, augsta slimības recidīva riska un sliktāka kosmētiskā efekta dēļ.

Fotodinamiskā terapija

Fotodinamiskā terapijā tiek izmantots medikaments un īpaša tipa gaisma (intensīva sarkanā vai zilā). Medikamenta loma ir padarīt izmainītās ādas šūnas jutīgas pret noteikta veida starojumu. Šos medikamentus mēdz dēvēt par fotosensitizējošiem aģentiem. Fotosensitizējošo vielu organismā ievada intravenozi (asinsritē) vai lokāli, apstrādājot ādas skarto rajonu. Medikaments tiek uzņemts ādas šūnās un gaismas starojuma ietekmē ķīmiski pārveidots, tādējādi izsaucot izmainīto šūnu bojāeju un saudzējot veselās šūnas.

Fotodinamisko terapiju izmanto, ja:

• bazalioma ir plāna / virspusēja un aizņem lielu apvidu, kur būtu nepieciešama plaša ķirurģiska ārstēšana;
• ir vairākas plānas bazālo šūnu karcinomas vienā reģionā.

Šī terapijas metode nav piemērota dziļāku ādas bazaliomu ārstēšanā, kā arī slimības recidīvu gadījumā.

Staru terapija

Staru terapija ir metode, kuras pamatā ar virspusēju rentgenstaru vai elektronu staru kūļa palīdzību tiek nodrošināta iedarbība uz audzēja šūnām.

Šo metodi var pielietot:

• pirmreizēja audzēja ārstēšanā;
• audzēja recidīva ārstēšanā;
• papildus ķirurģiskai ārstēšanai, ja nav izdevies izoperēt visu audzēju.

Šo metodi var izmantot apvidos, kur ķirurģiska ārstēšana nav iespējama, tostarp, ierobežota piekļuve bojātajam audu apvidum, vai tās rezultātā veidotos nepieņemams audu defekts. Līdz ar to staru terapijai ir nozīmīga loma sejas un kakla bazaliomu ārstēšanā.

Starot var apakšējo plakstiņu, lūpas, degunu, ausis – rajonus, kur ķirurģiska ārstēšana radītu nevēlamu defektu. Starot nav vēlams augšējo plakstiņa zonu, jo tas var izraisīt radzenes keratinizāciju (acs viena no slāņiem sabiezēšanās, kas rada redzes traucējumus). Tāpat jābūt piesardzīgiem ar šīs metodes izmantošanu ādas bojājumu auss un deguna sienas rajonā.

Staru terapija ir izvēles metode gados vecākiem pacientiem. Metodi cenšas neizmantot gados jauniem pacientiem, jo ilgtermiņā pastāv risks atkārtota audzēja attīstībai starojuma apvidū, kā arī kosmētiskā defekta dēļ.

Šo terapijas metodi neizmanto:

• atkārtoti (tā paša apvidus) recidīva gadījumā;
• Gorlina sindroma gadījumā;
• saistaudu slimību gadījumā.

Metodi cenšas neizmantot gados jauniem pacientiem, jo ilgtermiņā pastāv risks atkārtota audzēja attīstībai (staru terapijas veicināta slimības attīstība) starojuma apvidū, kā arī ilgtermiņa kosmētiskais rezultāts atsevišķos gadījumos nav tik labs. Parasti vecums, kad tā tiek izvēlēta, ir pacientiem pēc 60 gadiem.

Staru terapijas biežākās blakusparādības ir ādas izmaiņas, apmatojuma pazušana apstarotajā rajonā, teleangektāciju veidošanās (lokāli mazo asinsvadu paplašināšanās), retākos gadījumos - audu lokāla nekroze (atmiršana).

Lai sasniegtu labāku kosmētisko rezultātu, staru terapiju parasti plāno, pievadot nelielu starojuma devu ik dienas – ilgstošākā laika periodā.

Medikamentoza ārstēšana

Lokāla terapija

Virspusēju bazaliomu gadījumā var izmantot lokālus krēmus.

Mērķterapija

Mērķterapija ir terapija ar medikamentiem, kuri iedarbojas uz konkrētu molekulāro mērķi – proteīnu vai receptoru, kas uz vēža šūnu virsmas sastopams lielākā daudzumā nekā veselajām šūnām. Būtībā mērķterapija tēmē uz tām ģenētiskām vai citādām atšķirībām, kas vēža šūnas atšķir no veselām un ļauj tām neierobežoti augt un vairoties. To vēl mēdz dēvēt par molekulāro mērķterapiju vai personalizēto (arī precīzo) medicīnu, kad zāles pacientam piemeklē nevis pēc audzēja lokalizācijas un stadijas, bet pēc konkrētiem molekulāriem marķierim, kas raksturīgi individuālam pacientam un viņa konkrētajam audzējam. [1]

Dažādu šūnai nozīmīgu pamatprocesu norisē – augšana, dalīšanās, bojāeja - ir nozīme šūnās esošām molekulām. To bojājuma (mutācijas) gadījumā audzēja šūnas iegūst spēju nekontrolēti augt un dalīties.

Mērķterapijas biežākās blakusparādības ir caureja, aknu darbības traucējumi, ādas bojājumi, nagu pārmaiņas, plaukstu un pēdu pietūkums un apsārtums, asinsreces traucējumi, autoimūnas reakcijas un citas. 

Imūnterapija

Imūnterapija ir organisma paša imūnsistēmas atmodināšana, stimulēšana vai stiprināšana ar dažādiem (dabīgiem vai mākslīgi radītiem) bioloģiskiem līdzekļiem. To mērķis ir palēnināt vai apturēt audzēja tālāku augšanu un metastazēšanos, kā arī atjaunot imūnsistēmas dabīgās funkcijas, lai tā labāk spētu atpazīt audzēja šūnas un tās iznīcinātu. Nosacīti pie imūnterapijas metodēm pieskaita terapiju ar konkrētām monoklonālām antivielām un imūnsistēmas kontrolpunktu inhibitoriem, nespecifiskās imūnterapijas metodes, onkolītisko viroterapiju, terapiju ar T šūnām (dendrītiskām šūnām), citokīniem un citiem veidiem. [1]

Imūnterapijas biežākās blakusparādības ir nogurums, klepus, slikta dūša, caureja, samazināta apetīte, locītavu sāpes, nieze, ar infūziju saistītas alerģiskas reakcijas (piemēram, drudzis, paaugstināta temperatūra, apgrūtināta elpošana) un autoimūnas reakcijas. [2]

Sīkāk par imūnterapijas blaknēm variet lasīt rokasgrāmatā Imūnterapijas blaknes, rokasgrāmata pacientiem.

Par novērotajām blakusparādībām vienmēr informējiet savu ārstējošo ārstu vai medmāsu, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko ārstēšanu!

[1] Ļaundabīgo audzēju ārstēšanas metodes, https://www.talakizglitiba.lv/sites/default/files/2020-01/153_Audz%C4%93ju%20terapijas%20metodes.pdf 

[2] Imūnterapijas blaknes, rokasgrāmata pacientiem, https://www.esmo.org/content/download/391766/7626038/1/LV-Imunterapijas-Blaknes-Noradijumi-Pacientiem.pdf