Aknu vēzis

Aknu vēža simptomi biežāk parādās, vēzim augot vai progresējot.

Gan primāra, gan sekundāra aknu vēža diagnosticēšanai tiek veikti dažādi izmeklējumi.

Ar asins analīzēm var pārbaudīt aknu funkcionālo stāvokli, kā arī noteikt B vai C hepatīta klātbūtni.

Biopsija ir audu parauga noņemšana diagnostikos nolūkos. Iegūto materiālu analizē, lai apstiprinātu aizdomas par noteiktu patoloģiju. Aknu diagnostikas gadījumā, šī ir invazīva metode.

Sekundārā vēža gadījumā var tikt nozīmēti papildus izmeklējumi primārā vēža noteikšanai. 

Ultrasonogrāfija (USG)

Ultrasonogrāfija ir visbiežāk izmantotā primārā aknu vēža diagnosticēšanas metode, ar kuras palīdzību var iegūt attēlus ar audzēja apjomu un tā atrašanās vietu.

Datortomogrāfija (DT)

Datortomogrāfija (DT) sniedz precīzāku informāciju par audzēja izmēriem, kā arī iespējamo izplatību uz citiem orgāniem. Visbiežāk šo izmeklējumu lieto, lai izvērtētu aknas veidojumus, kuri ir konstatēti kādā no iepriekšējiem izmeklējumiem. Iespēja diagnosticēt un izvērtēt veidojumus aknās ir atkarīga no tā, cik lielā mērā veidojuma blīvums atšķiras no aknas audu blīvuma un kā veidojums uzkrāj kontrastvielu. Labi apasiņoti (hipervaskulāri) audzēji ir veidojumi, kuri kontrastējas vairāk nekā akna, slikti apasiņoti (hipovaskulāri) – mazāk attiecīgi, pirmie attēlā būs gaiši, otrie – tumši. Daudzslāņu DT iekārtas priekšrocības ir, ka ar tām var izmeklēt visas aknas daudz ātrāk, precīzākos laikos, iegūstot nepieciešamo kontrastējumu orgāna vai veidojuma asinsvados.

Magnētiskā rezonanse (MR vai MRI)

Magnētiskā rezonanse ir viena no precīzākajām un informatīvākajām diagnostikas metodēm arī aknu vēža noteikšanā, tostarp informācijai par asinsvadu patoloģiju.

Pozitronu emisijas tomogrāfija ar datortomogrāfiju (PET/CT)