Diagnostika
Simptomi
Urīnpūšļa vēzim nav rutinētas skrīninga programmas, jo to bieži var konstatēt agrīni. Vairumā gadījumu asins piejaukums urīnā (tā saucamā hematūrija) ir pirmā urīnpūšļa vēža pazīme. Asiņu piejaukums urīnā var būt pietiekami daudz (makrohematūrija), lai mainītu urīna krāsu uz oranžu, rozā vai retāk - tumši sarkanu. Dažkārt urīna krāsa nemainās, bet minimāls asins piejaukums (mikrohematūrija) tiek konstatēts urīnanalīzē, kas tiek veikta citu simptomu dēļ vai kādā citā vispārējās medicīniskās apskates laikā. Vienu dienu var būt asinis, bet nākamajā dienā to var nebūt, un vairākas nedēļas vai pat mēnešus urīns var būt dzidrs. Taču, ja cilvēkam ir urīnpūšļa vēzis, kādā brīdī asinis atkal parādās. Agrīnajās stadijās sāpes vai citi simptomi ir nenozīmīgi vai to nav vispār.
Asinis urīnā ne vienmēr nozīmē, ka Jums ir urīnpūšļa vēzis. Biežāk to izraisa, piemēram, infekcija, labdabīgi (nevis ļaundabīgi) audzēji, akmeņi nierēs vai urīnpūslī vai citas labdabīgas nieru slimības. Tomēr ir svarīgi veikt pārbaudi pie urologa, lai cēloni varētu atrast.
Urīnpūšļa vēzis dažkārt var izraisīt izmaiņas urinēšanā, piemēram:
- biežāka urinēšana;
- sāpes vai dedzināšana urinācijas laikā;
- sajūta, ka Jums tūlīt jāiet urinēt, pat ja urīnpūslis nav pilns;
- grūtības urinēt vai vāja urīna plūsma;
- naktī vairākas reizes jāceļas urinācijas dēļ.
Šos simptomus biežāk izraisa urīnceļu infekcija (UCI), urīnpūšļa akmeņi, hiperaktīvs urīnpūslis vai palielināta prostata (vīriešiem). Tomēr ir svarīgi griezties pie ārsta, lai varētu atrast un, vajadzības gadījumā, ārstēt cēloni.
Urīnpūšļa vēzis, kas ir izplatījies lokāli vai uz citām ķermeņa daļām, dažkārt var izraisīt citus simptomus, piemēram:
- nespēja urinēt;
- sāpes muguras lejasdaļā vienā pusē;
- apetītes un svara zudums;
- noguruma vai vājuma sajūta;
- kāju pietūkums;
- sāpes kaulos.
Atkal jāatgādina, ka daudzus no šiem simptomiem, visticamāk, izraisa kāds cits cēlonis, nevis urīnpūšļa vēzis, tomēr ir svarīgi tos pārbaudīt.
Jautājumu gadījumā vienmēr konsultējieties ar ārstu.
Izmeklēšanas metodes
Urīna citoloģija
Šajā testā ar mikroskopu pārbauda urīna paraugu, lai noskaidrotu, vai tajā nav vēža vai pirmsvēža šūnas. Citoloģiju veic arī visiem urīnpūšļa izskalojumiem, kas ņemti cistoskopijas laikā (skatīt turpmāk). Citoloģija var palīdzēt atrast dažus vēža veidus, taču tā nav pietiekoši precīza. Diagnozes noteikšanai parasti tiek veikti papildus izmeklējumi.
Urīna uzsējums
Ja Jums ir urīna simptomi, šo testu veic, lai noskaidrotu, vai cēlonis nav infekcija (nevis vēzis). Urīnceļu infekcijas un urīnpūšļa vēzis var izraisīt vienādus simptomus. Lai veiktu urīna uzsējumu, urīna paraugs laboratorijā tiek ievietots termostatā, lai ļautu augt visām tajā esošajām baktērijām. Baktēriju augšanai var būt nepieciešams laiks, tāpēc šī testa rezultātu iegūšanai var būt nepieciešamas dažas dienas.
Cistoskopija
Ja ir aizdomas par urīnpūšļa vēzi, vairums ārstu iesaka veikt cistoskopiju. Urologs urīnpūšļa apskatei no iekšpuses izmanto cistoskopu, kas ir gara, tieva, lokana caurule ar gaismu un objektīvu vai nelielu videokameru galā.
Transuretrāla urīnpūšļa rezekcija – TURU
Ja cistoskopijas laikā tiek pamanīts aizdomīgs veidojums, ir jāveic biopsija. Biopsijas laikā tiek izņemti mazi gabaliņi (ko sauc par paraugiem) no patoloģiskiem audiem un pārbaudīti laboratorijā zem mikroskopa, vai tajos nav vēža šūnu. Procedūra, ko izmanto, lai veiktu patoloģiski izmainītas urīnpūšļa vietas biopsiju, ir transuretrālā urīnpūšļa rezekcija. Šīs operācijas laikā urologs izņem audzēju/aizdomīgus audus un daļu urīnpūšļa muskuļa ap tiem. Pēc tam noņemtie paraugi tiek nosūtīti uz laboratoriju, lai noteiktu, vai tajos nav vēža. Ja vēzis tiek atrasts, testos var arī noteikt, vai tas ir izplatījies urīnpūšļa sienas muskuļu slānī.
Urīnpūšļa vēzis dažkārt var sākties vairāk nekā vienā urīnpūšļa vietā (vai citās urīnceļu daļās). Tādēļ ārsts var ņemt paraugus no vairākām dažādām urīnpūšļa daļām, sevišķi, ja ir nopietnas aizdomas par vēzi, bet audzējs nav redzams.
Biopsijas rezultāti
Biopsijas paraugus nosūta uz laboratoriju, kur tos pārbauda un testē patologs - ārsts, kurš specializējas slimību diagnosticēšanā, izvērtējot audu biopsijas. Ja tiek konstatēts urīnpūšļa vēzis, 2 svarīgas pazīmes ir tā invazivitāte un diferenciācijas pakāpe.
Invazivitāte: Biopsija var parādīt, cik dziļi vēzis ir ieaudzis urīnpūšļa sieniņā. Tas ir ļoti svarīgi, pieņemot lēmumu par ārstēšanu.
Ja vēzis atrodas tikai gļotādā, neieaugot dziļākajos audos, to sauc par neinvazīvu urīnpūšļa vēzi.
Ja vēzis ieaug dziļākos urīnpūšļa slāņos (zemgļotādas saistaudi vai muskuļslānis), to sauc par invazīvu.
Invazīvais vēzis biežāk izplatās un ir grūtāk ārstējams.
Lielāka urīnpūšļa ļaundabīgo audzēju daļa ir virspusēji jeb muskuļus neinvadējoši urīnpūšļa vēži. Šis termins ietver gan neinvazīvos audzējus, gan arī visus invazīvos audzējus, kas nav ieauguši urīnpūšļa muskuļu slānī.
Diferenciācijas pakāpe: urīnpūšļa vēzim tiek piešķirta to raksturojoša pakāpe, pamatojoties uz to, kā vēža šūnas izskatās mikroskopā.
Zemas malignitātes pakāpes vēzis vairāk līdzinās normāliem urīnpūšļa audiem. Tos sauc arī par labi diferencētiem audzējiem. Cilvēkiem ar šo vēža formu parasti ir laba prognoze.
Augstas malignitātes pakāpes vēzis izskatās mazāk līdzīgs normāliem audiem. Šos vēžus var saukt arī par vāji diferencētiem vai nediferencētiem. Augstas maliagnitātes pakāpes vēzis biežāk ieaug urīnpūšļa sieniņā un izplatās ārpus urīnpūšļa. Šos audzējus ārstēt parasti ir grūtāk.
Attēldiagnostika
Slimības stadijas noteikšanai urologs pacientu var nosūtīt uz vairākiem precizējošiem izmeklējumiem - datortomogrāfiju (DT), Magnētiskās rezonanses (MR) izmeklēšanu ar i/v kontrastvielu vai augšējo urīnceļu DT izmeklējumu ar retrogrādu kontrastvielas ievadi; ekskretoro vai/un retrogrādo urogrāfiju; kaulu scintigrāfiju, ja pacientam ir simptomi vai sūdzības, kas liecina par metastāzēm kaulos.