Profilakse
Dzīvesveids, fiziskās aktivitātes
- Veido savu ēdienkarti sabalansētu – ik dienas savā ēdienkartē iekļauj dārzeņus, augļus un ogas, pilngraudu produktus, pākšaugus, dzer ūdeni. Gatavojot ēdienu, izmanto tvaicēšanu, sautēšanu un vārīšanu. Ierobežo uzņemtā sāls un cukura daudzumu. Vairāk par uztura ieteikumiem skatīt rokasgrāmatā Uztura ieteikumi onkoloģijas pacientiem. [1]
- Esi fiziski aktīvs vismaz 30 minūtes katru dienu - ej garās pastaigās, peldi, skrien! Sīkāku informāciju meklējiet Fizisko aktivitāšu rekomendācijās. [2]
- Atmet smēķēšanu!
- Pārdomā savus alkohola lietošanas paradumus un, ja nepieciešams, ierobežo alkohola lietošanas biežumu un daudzumu. Ja saproti, ka alkohola lietošanas paradumos ir nepieciešamas izmaiņas, vērsies pēc palīdzības pie narkologa vai sava ģimenes ārsta.
Dzemdes kakla vēzis ir viena no retajām onkoloģiskajām patoloģijām, kurai ir zināms izraisītājs – cilvēka papillomas vīruss (CPV). Ar CPV (latviski) vai HPV (angliski – human papilloma virus) tiek apzīmēts cilvēka papilomas vīruss. CPV nav iespējams izārstēt, tomēr CPV izraisītās slimības var novērst pilnībā, izmantojot primāro profilaksi jeb vakcināciju. Primārā profilakse pasargā no slimības rašanās. [3]
CPV ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus. Ir sastopami vairāk nekā 100 CPV veidi. Vairums no tiem ir tā saucamie zema riska vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus, piemēram, kārpas. Savukārt augsta riska tipi var veicināt dzemdes kakla, maksts, vulvas vēža attīstību sievietēm, dzimumlocekļa vēža attīstību vīriešiem, anālā kanāla, kā arī mutes un rīkles vēža attīstību gan sievietēm, gan vīriešiem.
Atgādinām, ka šobrīd gan meitenēm (12–17 gadi), gan zēniem (12-14 gadi) ir pieejama valsts apmaksāta vakcīna pret vēzi izraisošo CPV vīrusu. Vakcinācija novērš lielāko daļu dzemdes kakla vēža gadījumu pirms to attīstības, pasargājot sievieti no emocionālām un fiziskām ciešanām, kā arī no nāves. [3]
Ir ļoti svarīgi meitenēm un zēniem vakcinēties vēl pirms dzimumattiecību sākuma, tāpēc šī vakcīna tiek rekomendēta tieši 12 gadu vecumā, lai nodrošinātu aizsardzību iespējami savlaicīgi. Šajā vecuma grupā ir daudz labāka organisma reakcija uz poti, kas sekmē imūnās sistēmas efektīvāku atbildi pret CPV.
Lai iegūtu labāko iespējamo aizsardzību pret vīrusu, ir jāsaņem pilns vakcinācijas kurss.
CPV vakcinācijas shēma ir sekojoša: pēc Imunizācijas valsts padomes 2022. gada 2. novembra sniegtajām rekomendācijām, kopš 2022.gada novembra Latvijā ir ieviests divu devu vakcinācijas kurss pret CPV. Ņemot vērā zinātnisko pierādījumu bāzi un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus, vakcinācija cilvēkiem no 9 līdz 45 gadiem - 2 devas, ar vismaz 6 mēnešu intervālu starp tām, izņemot imūnsupresētos pacientus, kuriem ir 3 devas (2. deva - vienu mēnesi pēc pirmās, 3. deva - pusgadu pēc otrās devas). [3]
! Ja vakcinācija uzsākta pēc vecās shēmas un saņemtas pirmās divas vakcīnas, ar intervālu, kas mazāks par 6 mēnešiem, jāsaņem arī trešā vakcīna - svarīgi, lai starp otro un trešo devu būtu vismaz 6 mēnešu intervāls.
Vakcīna tiek ievadīta augšdelma muskulī. Vakcīnas saņemšana mūsu valstī tiek organizēta pie ģimenes ārsta. Lai gan ģimenes ārstiem būtu jāseko līdzi, kad bērniem jāsaņem potes, arī paši vecāki var aktīvi interesēties un vest bērnu uz vakcināciju pret CPV pie ģimenes ārsta. Papildus informāciju par vakcināciju variet meklēt Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.
Vakcinācijas blakusparādības ir reti sastopamas – neliels apsārtums un jutīgums injekcijas vietā vienu vai divas dienas pēc vakcinācijas.
Gan vecākiem, gan pašam pusaudzim jāatceras, ka vakcīna pret CPV nepasargā no citām dzimumorgānu sistēmas slimībām vai nevēlamas grūtniecības!
Vakcinācija rada ļoti augstu aizsargvielu (antivielu) līmeni asinīs, kas saglabājas līdz pat 30-50 gadiem. Turpretī, inficējoties ar CPV dabiskā veidā, imūnā atbilde ir ļoti vāja un pat pēc spontānas izārstēšanās organisms netiek pasargāts no atkārtotas inficēšanās.
Papildu rekomendācijas
Dzemdes kakla vēža skrīnings
Optimāla dzemdes kakla vēža profilakse ietver primāro profilaksi (konsultācijas un vakcināciju), lai novērstu inficēšanos ar izteikti onkogēnajiem CPV tipiem, sekundāro profilaksi (agrīnu displāzijas konstatēšanu un vēža skrīninga citoloģiskās pārbaudes) un dzemdes kakla priekšvēža gļotādas bojājumu ārstēšanu.
Dzemdes kakla vēža skrīnings nozīmē, ka katrai sievietei, pat ja nav nekādu sūdzību, sākot no 25 gadu vecuma, reizi trijos gados ir jāpaņem analīze no dzemdes kakla gļotādas, ko dara ginekologs. Reizi trīs gados uz deklarēto dzīvesvietu tiek izsūtīts uzaicinājums veikt šādu pārbaudi. Dzemdes kakla vēža skrīnings Latvijā ir valsts organizēts un apmaksāts no 2009. gada. Līdz ar to, ja sieviete kaut reizi trīs gados ir veikusi skrīninga pārbaudi, tad var atklāt priekšvēža izmaiņas, tās ārstēt un apturēt dzemdes kakla vēža attīstību.
Latvijā kopš 2009. gada tiek organizēta valsts apmaksāta dzemdes kakla vēža profilakses programma. Katra sieviete 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gados saņem Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli ierasties uz dzemdes kakla profilaktisko izmeklējumu un veikt dzemdes kakla citoloģiskos izmeklējumus. Vēstule nav anonīma un bezpersoniska – sieviete tiek uzrunāta vārdā un uzvārdā, un tajā tiek skaidri norādītas gan dzīvesvietai tuvākās pārbaudes veikšanas vietas, gan minēts, kur meklēt ārstu sarakstu, kuriem ir līgumattiecības ar valsti, proti, ārsti, pie kuriem šī pārbaude būs bez maksas. Jāatzīmē, ka arī virkne ārstu, kuriem nav līgumattiecības ar valsti, veic šīs analīzes bez maksas. [3]
Augsta riska CPV testu nozīme dzemdes kakla priekšvēža izmaiņu diagnostikā
Augsta riska cilvēka papillomas vīrusa (AR-CPV) paliekoša infekcija ir pierādīts dzemdes kakla priekšvēža un vēža izmaiņu iemesls. Ja AR-CPV tests ir pozitīvs, paciente tiek sūtīta uz kolposkopiju, ja negatīvs – atkārtota izmeklēšana jāveic pēc 3 gadiem skrīninga ietvaros.
Pap uztriepes citoloģiskai izmeklēšanai
Skrīninga metode pirmsvēža un dzemdes kakla vēža stāvokļa noteikšanai. Tomēr šī metode ir mazjutīga, tāpēc netiek bieži izmantota.
HPV DNS tests: validēts primāram skrīningam
Salīdzinājumā ar Pap uztriepēm citoloģiskai izmeklēšanai, HPV DNS skrīnings ļauj ar lielāku jutību identificēt dzemdes kakla vēža riskam pakļautas sievietes un ļauj ne tikai atklāt vairāk pozitīvo slimības gadījumu, bet arī palīdz nodrošināt skrīninga efektivitāti. Vienlaikus iegūtie “trīs vienā” ar augstu risku saistīto vīrusu paveidu noteikšanas rezultāti ļauj stratificēt arī HPV radīto risku, kas ir šīs metodes papildus ieguvums.
[1] Uztura ieteikumi onkoloģijas pacientiem ārstēšanās laikā, https://onkomed.lv/wp-content/uploads/2020/09/Uzturs-pacientiem-ar-audzeju-terapijas-laika.pdf
[2] Fizisko aktivitāšu rekomendācijas onkoloģijā, https://onkomed.lv/wp-content/uploads/2023/02/Physical-activity-recomendations-for-Oncology-patients-VV-1.pdf
[3] Slimību profilakses un kontroles centrs, Informācija iedzīvotājiem par CPV, https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv