1. Medikamentoza ārstēšana

Medikamentoza ārstēšana

Šī informācija ir balstīta uz publicētajiem rakstiem dažādos medicīnas žurnālos. Šiem ieteikumiem ir tikai informatīvs raksturs un šī nav informācija, uz kuras pamata varētu tikt apšaubīti Jūsu ārstējošā ārsta lēmumi. Jautājumu gadījumā vienmēr konsultējieties ar ārstu.

Tā, kā ALL ir sistēmiska slimība, ar to saprotot, ka ir iesaistīts viss organisms un patoloģiskās šūnas ir konstatējamas arī asinsritē, tad ārstēšanas stūrakmens ir sistēmiski izmantota ķīmijterapijas medikamentu kombinācija, papildus izmantojot arī centrālās nervu sistēmas (CNS) profilaktisku terapiju, lai jau preventīvi novērstu iespēju tikt iesaistītai arī CNS jeb galvas un muguras smadzenēm. Ārstēšanu iedala vairākās fāzēs:

• Remisijas indukcija – šīs fāzes mērķis ir sasniegt remisiju jeb panākt maksimālu slimības ierobežošanu, ko var novērtēt ar dažādām metodēm un rādītājiem. Šai fāzē pamatā izmanto vairāku ķīmijterapijas medikamentu kombināciju, kur atsevišķas nianses var atšķirties pieaugušo un bērnu populācijā. Papildus izmanto arī glikokortikoīdus jeb steroīdus, kas ir viena no pirmajām medikamentu grupām, kas tika izmantota vēsturiski ALL ārstēšanā;
  
• CNS profilakse – parasti uzsāk jau remisijas indukcijas fāzē un tā var tikt turpināta arī nākamajās ārstēšanas fāzēs. Šajā gadījumā ķīmijterapijas medikamentus var ievadīt tiešā veidā cerebrospinālajā šķidrumā, kas cirkulē ap galvas un muguras smadzenēm un to sauc par intratekālu ķīmijterapiju. Otra iespēja ir palielināt ķīmijterapijas medikamentu devas. CNS profilakses gadījumā šādas pieejas ir nepieciešamas, jo smadzenes aizsargā hematoencefaliskā barjera, kuru veido vairāku šūnu slānis un struktūras, līdz ar to šī barjera darbojas kā selektīvs filtrs, ierobežojot dažādu nevēlamu vielu nokļūšanu smadzenēs. Ar minētajām pieejām pēc iespējas tiek palielināta iespēja ķīmijterapijas medikamentam nokļūt smadzenēs;
  
• Pēc remisijas jeb uzturošās terapijas gadījumā pēc iespējas tiek samazināta iespējamība recidīva jeb slimības atgriešanās riskam. Uztoršās terapijas gadījumā izmantotie medikamenti parasti tiek lietoti mazākās devās, tomēr ilgstošāku laika posmu, kas var sasniegt pat vairākus gadus.
  

Akūtas limfoleikozes ārstēšanas fāzes un terapijas mērķi