Slimība
- Par slimību, anatomiskā uzbūve, funkcijas
- Izplatība, cēloņi, riska faktori
- Klasifikācija (veidi, stadijas)
Par slimību, anatomiskā uzbūve, funkcijas
Ādas plakanšūnu vēzis (karcinoma) ir ādas epidermas slāņa keratinocītu ļaundabīgs audzējs. Tas ir otrs biežākais keratinocītu izcelsmes ādas ļaundabīgais audzējs pēc bazaliomas, taču, atšķirībā no bazaliomām, plakanšūnu ādas audzējiem ir lielāks metastazēšanās risks. [1]
Izplatība, cēloņi, riska faktori
Vīrieši slimo biežāk nekā sievietes, turklāt, audzēja gadījumu skaits pieaug līdz ar vecumu. Šī slimība retāk sastopama ir cilvēkiem vecumā līdz 45 gadiem, tomēr pēdējos gados vērojama tendence saslimt ar ādas vēzi arī gados jaunākiem cilvēkiem. Pēc 75 gadu vecuma sastopamība ir 5-10 reizes biežāka nekā jaunākiem cilvēkiem un 50-300 reizes biežāka nekā cilvēkiem līdz 45 gadu vecuma. [2]
Lielākā daļa ādas vēža sākas virspusējā ādas slānī, ko sauc par epidermu. Plakanšūnas (šūnu veids) atrodas epidermas apakšējā slānī. Šīs šūnas pastāvīgi dalās, lai veidotu jaunas šūnas, kas aizvieto novecojušās ādas šūnas virspusējā ādas slānī. Epidermu (virsāda) no dermas (pamatāda jeb ādas vidējais slānis) atdala bazālā membrāna. Plakanšūnu vēža gadījumā audzēja šūnas var šķērsot bazālo membrānu un nonākt dziļākos ādas slāņos (dermā). Aptuveni 2 no 10 ādas vēžiem ir plakanšūnu karcinomas (arī saukts par plakanšūnu ādas vēzi). Šie audzēji visbiežāk attīstās uz saulei pakļautām ķermeņa daļām, piemēram, sejas, auss, kakla, lūpām un rokām. Tie var attīstīties arī citur, piemēram, uz rētām, hronisku ādas čūlu vai aktīnisko keratožu bojājumu vietās.
Cēloņi
Neskatoties uz to, ka ir zināmi vairāki plakanšūnu ādas vēža riska faktori, tomēr vēl jo projām ir daudz neatbildētu jautājumu par šī ādas vēža veida attīstību.
Zināms, ka visbiežāk plakanšūnu ādas vēzis rodas no ilgstošas ādas pakļaušanas ultravioletajam starojumam (saules vai mākslīgām UV ierīcēm, kā, piemēram, solārijs). [3]
UV starojums bojā bazālo šūnu DNS (dezoksiribonukleīnskābe). DNS satur gēnus, kas atbild par mūsu šūnu darbību. Audzēja gadījumā novēro dažādas šo gēnu izmaiņas jeb mutācijas, kas uzkrājas šūnu DNS, kā rezultātā tiek veicināta pastiprinātu audzēja šūnu augšana un vairošanās.
Riska faktori
Slimība biežāk skar cilvēkus ar gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem, zilām acīm. Būtiska nozīme ir uzkrātajam (kumulatīvam) saules starojumam visa mūža garumā. Šim ādas vēža veidam mazāka nozīme ir atsevišķiem, epizodiskiem saules radītiem apdegumiem, kas iegūti dzīves laikā. [3]
Biežākie riska faktori ir:
- Indivīdi ar pirmsvēža ādas veidojumiem – aktīniskām keratozēm;
- Ilgstošs darbs ārpus telpām (celtnieki, dārznieki, sētnieki u.c.);
- Hobiji ārpus telpām (piemājas dārzs, makšķerēšana, golfs, alpīnisms u.c.);
- Cilvēki ar I, II vai III ādas fototipu (ādas pigmenta jeb melanīna daudzums ādā);
- Vīriešiem biežāk attīstās plakanšūnu ādas vēzis (saistīts ar biežāku uzturēšanos tiešos saules staros bez ādas aizsarglīdzekļiem);
- Smēķētāji;
- Imūnās sistēmas nomākums (imūnsupresija);
- Cilvēki pēc orgānu transplantācijas;
- Ģenētiskās saslimšanas – xeroderma pigmentosum;
- Cilvēka papilomas vīruss (HPV).
- Dzīves laikā uzkrātais jeb kumulatīvais saules starojums ir visbūtiskākais ādas plakanšūnu vēzi veicinošais vides faktors;
- Risku pastiprina indivīda sauļošanās paradumi;
- Ādas tips (gaišādaini, vasarraibumaini un gaišmataini vai rudmataini cilvēki ar zilām acīm);
- Vecums un saules apdegumi dzīves laikā;
- Saskarsme ar arsēnu vai aromātiskiem ogļūdeņražiem (darvā, kvēpos), kas var ierosināt, piemēram, arsēnisko keratozi un paaugstināt ādas vēža attīstības risku;
- Rētaudi, piemēram, pēc apdegumiem, sarkanā vilkēde jeb lupus vulgaris, venoza sastrēguma trofiskas čūlas, hidradenitis suppurativa, kur pēc vairākiem gadiem var attīstīties samērā agresīvas formas ādas plakanšūnu vēzis;
- Imūnsistēmas nomākums gan saistībā ar slimībām (limfoma, leikoze, HIV, AIDS), gan orgānu transplantāciju (risks atkarīgs no transplantētā orgāna un laika, kas pagājis kopš transplantācijas (salīdzinoši vislielākais risks ir pacientiem pēc sirds un plaušu transplantācijas) un ilgstošu imūnsupresīvu terapiju;
- Smēķēšana, kas var izraisīt lūpu un mutes dobuma plakanšūnu audzēju. Izčūlojums uz lūpas, kas ikpalaikam asiņo, var liecināt par plakanšūnu vēzi;
- Ozona slāņa noārdīšanās;
- Psoriāze un tās ārstēšanas radītās komplikācijas;
- Xeroderma pigmentosum – reta ģenētiska patoloģija, kas veicina ādas ļaundabīgo audzēju attīstību, tai skaitā plakanšūnu karcinomu;
- Ģimenes anamnēze.
Klasifikācija (veidi, stadijas)
Priekšvēža stāvokļi un ādas izmaiņas ar palielinātu plakanšūna vēža attīstības risku
- Aktīnisko keratozi (AK) mēdz dēvēt arī par solāro vai senīlo keratozi. Pats nosaukums liecina par veidošanās iemeslu – saules starojuma ietekme. AK atgādina raupju, izplūdušu, sārtu, plakanu ādas rajonu, kas klāta ar dzeltenīgu zvīņojumu. Lai arī tikai 1% AK transformējās ādas plakanšūnu karcinomā, pierādīts, ka lielākā daļa karcinomas attīstās tieši no aktīniskām keratozēm. AK visbiežāk atrodamas uz pārsauļotas ādas galvas (īpaši vīriešiem ar plikpaurību), ausu, kakla un rumpja augšdaļas rajonā, kā arī ekstremitātēm. Sāpīgs, asiņojošs vai palpējams infiltrāts parasti norāda uz iespējamām ļaundabīgām izmaiņām, kā dēļ var būt nepieciešama veidojuma biopsija jeb audu parauga paņemšana tālākai izmeklēšanai.
- Plakanšūnu vēzis in situ (Bouena slimība) ir priekšvēža stāvoklis. "In situ" nozīmē, ka vēža šūnas vēl atrodas tikai epidermā (virspusējā ādas slānī) un nav iekļuvušas dziļākos ādas slāņos. Bouena slimība izpaužas kā sarkani plankumi uz ādas. Salīdzinot ar AK, Bouena slimības veidojumi parasti ir lielāki, sarkanāki un dažreiz novēro to zvīņošanos. Līdzīgi kā AK, Bouena slimība parasti nesāp, bet atsevišķos gadījumos var novērot niezi vai sāpes. Līdzīgi kā citi ādas vēža veidi, šie plankumi visbiežāk parādās saules starojuma vairāk skartajās vietās. Bouena slimības attīstība var tikt novērota arī dzimumorgānu apvidū, kuras ierosinātājs ir cilvēka papilomas vīruss (HPV). Bouena slimība var progresēt un attīstīties kā invazīvs plakanšūnu ādas vēzis, tāpēc slimība ir jāārstē un aizdomu gadījumā vienmēr ir jākonsultējas ar ārstu.
- Keratoakantoma ir noapaļots vai ovāls, uz āru augošs mezgls uz plašas pamatnes, sarkanīgs, dažreiz ar cianotisku vai normālu ādas krāsu, 2-3 cm vai vairāk diametrā. Audzēja centrālā daļa ir piepildīta ar biezāku ādu, malējā zona ir piepacelta. Pēc aktīvās augšanas fāzes iestājas stabilizācija, kuras laikā audzējs nemaina izmēru, bet pēc 6-9 mēnešiem tas spontāni samazinās un izzūd. Mezgliņa vietā paliek atrofiska rēta. Dažos gadījumos stabilizācijas fāze nenotiek, un audzējs var sasniegt izmērus līdz pat 10-20 cm diametrā, kā rezultātā var attīstīties plakanšūnu karcinoma.
Stadijas
Lielākā daļa ādas plakanšūnu vēžu attīstās galvas un kakla rajonā, ar lielāku slimības recidīva (atgriešanās) un metastazēšanās risku.
Visbiežāk stadijas noteikšanai izmanto TNM sistēmu, kas balstās uz 3 pamatprincipiem:
- Audzēja lielums (T)/apjoms;
- Audzēja izplatība tuvu esošajos limfmezglos (N);
- Audzēja izplatība citos orgānos jeb metastāžu veidošanās (M).
Pie katra apzīmējuma (T, N un M) tiek norādīts cipars, kas būtībā raksturo audzēja apjomu un izplatību. Jo lielāks cipars, jo tālāk izplatījies audzējs. [2]
Ne tikai stadija ietekmē lēmumus par piemērotāko ārstēšanu, bet ir arī vairāki citi faktori, kas nosaka tālāko terapijas izvēli:
- audzēja atrašanās vieta;
- cik ātri audzējs aug;
- cik skaidras ir audzēja robežas;
- vai audzējs rada jebkādas sūdzības, kā sāpes, nieze;
- kā audzēja šūnas izskatās zem mikroskopa;
- vai audzējs ir skāris apkārt esošos nervus un asinsvadus;
- vai audzējs ir vietā, kas pirms tam ir tikusi ārstēta ar staru terapiju;
- vai pacientam ir novājināta imūnsistēma.
[1] Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks”, https://www.dzivibaskoks.lv/lv/veza-veidi-un-arstesana?1541739426
[2] Klīniskās vadlīnijas "Ādas vēža un melanomas diagnostika, ārstēšana un dinamiskā novērošana", (Vadlīniju pilns teksts PDF), https://www.vmnvd.gov.lv/lv/adas-veza-un-melanomas-diagnostika-arstesana-un-dinamiska-noverosana
[3] Slimību kontroles un profilakses centrs, https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Profesionaliem/Kliniskie%20algoritmi%20un%20pacientu%20celi/Onkologija/Kliniskie%20algoritmi/adas_laundab_audz_c44_th_algoritmi.pdf