Ārstēšana
Šī informācija ir balstīta uz publicētajiem rakstiem dažādos medicīnas žurnālos. Šiem ieteikumiem ir tikai informatīvs raksturs un šī nav informācija, uz kuras pamata varētu tikt apšaubīti Jūsu ārstējošā ārsta lēmumi. Jautājumu gadījumā vienmēr konsultējieties ar ārstu.
Ķirurģisku ārstēšanu un staru terapiju pamatā pašas slimības ārstēšanai neizmanto, tomēr atsevišķos, retos gadījumos ķirurģisku ārstēšanu vai staru terapiju var izmantot slimības dēļ ietekmēto orgānu simptomātiskai terapijai, ar to saprotot, ka var tikt atviegloti noteikti simptomi. Piemēram, ķirurģiska pieeja varētu būt viens no risinājumiem izteiktas splenomegālijas jeb palielinātas liesas gadījumā. HML gadījumā liesa palielinās, jo patoloģiskās šūnas tur infiltrējas un akumulējas. Palielinātā liesa var ietekmēt un spiest uz blakus esošajiem orgāniem.[1, 2] Ir aprakstīts, ka liesas lielums korelē ar asinīs esošo kopējo palielināto leikocītu skaitu, bet jāatkārto, ka splenektomiju jeb liesas izņemšanu veic reti, jo operācijai ir nepieciešama īpaša sagatavošana un arī turpmāk var būt dažādas komplikācijas.
Medikamentoza ārstēšana
Tā, kā HML ir sistēmiska slimība, ar to saprotot, ka ir iesaistīts viss organisms un patoloģiskās šūnas ir konstatējamas arī asinsritē, tad ārstēšanas stūrakmens ir sistēmiski izmantota medikamentu kombinācija. Terapijas izvēlei var būt dažādas pieejas. Piemēram, terapiju var izvēlēties atkarībā no riska rādītāja attiecībā uz prognozi un dzīvildzi, ko var aprēķināt izmantojot dažādas formulas. Tomēr otra pieeja ir izvērtēt terapijas iespējas atkarībā no stadijas.
Kā aprakstīts iepriekš, HML gadījumā ir konstatējamas konkrētas ģenētiskās izmaiņas, kas ir detektējamas vairāk nekā 90 % pacientu. Tā kā šo ģenētisko izmaiņu rezultātā veidojas aktīvs proteīns, kas veicina šūnu dalīšanos, tad ir iespējams izmantot mērķterapijas medikamentus, kas būs vērsti konkrēti pret šo aktīvo proteīnu. Minētie mērķterapijas medikamenti arī ir kā pirmās līnijas jeb pirmās izvēles medikamenti diagnozes apstiprināšanas gadījumā. Ja netiek sasniegta terapijas efektivitāte, tad kā otro līniju jeb nākamo medikamentu izvēlas citu, bet tās pašas grupas mērķterapijas preparātu. Atkarībā no pieejamības un katra individuālā pacienta profila tiek izvēlēts, kurš no mērķterapijas preparātiem būs kā pirmā izvēle. [1, 2]
Jāmin, ka hroniskajā stadijā terapijas efektivitāte būs visaugstākā, jo akcelerācijas un blastu stadijās šūnu ģenētiskajā materiālā būs uzkrājušās jaunas, papildus mutācijas, kas ierobežos arī terapijas efektivitāti.
Terapijas galvenais un vēlamākais mērķis ir sasniegt pilnu molekulāru remisiju, ko pārbauda ar izmeklējumu sadaļā minēto un aprakstīto PĶR metodi, kas ir jutīgākā metode, lai konstatētu nelielas izmaiņas. Tomēr ir vēl papildus dažādi citi faktori, kas nosaka terapijas efektivitāti.
Ja nav sagaidāmās ārstēšanas efektivitātes vai pacienta audzēja šūnas iespējams ir uzkrājušās jaunas, papildus mutācijas, tad ir vērts minēt arī vēl vienu iespējamo terapijas metodi – allogēnu hematopoētisko cilmes šūnu transplantāciju, kur allogēns nozīmē, ka cilmes šūnas tiek iegūtas no cita, vesela cilvēka, kas būtu kā donors. Šādā veidā tiek aizvietotas pacienta bojātās asins šūnas. Tā tiek uzskatīta arī par vienīgo iespējamo izārstēšanas metodi pacientiem, kuriem attīstījusies blastu stadija jeb blastu krīze, kas aprakstīta pie klasifikācijas sadaļas. Šai ārstēšanas metodei ir nepieciešama rūpīga pacienta sagatavošana, kā arī tā ir veicama specializētos centros, turklāt pastāv dažādu komplikāciju attīstības risks, tāpēc šīs terapijas izvēle būtu apsverama katram pacientam individuāli.
[1] ESMO Clinical Practice Guidelines: Haematological Malignancies, 2018
[2] NCCN Guidelines, 2024