Diagnostika
Simptomi
Svarīgi uzsvērt, ka klīnika jeb pacienta simptomi un pazīmes ir atkarīgi no stadijas. Pat līdz 50 % pacientu var būt asimptomātiski jeb bez simptomiem, kas īpaši raksturīgs hroniskajai stadijai.
Raksturīgākie simptomi:
- Palielināti limfmezgli jeb limfadenopātija, piemēram, kakla rajonā, padusēs un cirkšņos;
- Splenomegālija jeb palielināta liesa, kas var izraisīt spiedošu sajūtu vēdera kreisajā pusē;
- Vājums un nogurums, kas var būt saistīts ar anēmiju;
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra un biežas, persistējošas infekcijas, ko var izraisīt samazinātais neitrofīlo leikocītu skaits;
- Asiņošana vai ātra brūču veidošanās, kas saistāma ar trombocitopēniju jeb samazinātu trombocītu skaitu;
- Nakts svīšana;
- Svara zudums.
Izmeklēšanas metodes
Diagnostika iekļauj gan pacienta anamnēzes jeb slimības vēstures ievākšanu, gan dažādu instrumentālu un vizuālās diagnostikas metožu izmantošanu. Attiecībā uz slimības vēsturi ārsts uzdos specifiskus jautājumus, lai pēc iespējas mērķtiecīgāk un precīzāk novērtētu pacienta sūdzības un simptomus un to iespējamo saistību ar konkrēto slimību.
Diagnostiku nosacīti var iedalīt vairākās daļās:
- Izmeklējumi, ar kuriem tiek noteikta un apstiprināta diagnoze (biopsija);
- Izmeklējumi, ar kuriem precizē stadiju un iespējamo slimības agresivitātes risku (piemēram, vizuālās diagnostiskas izmeklējumi, hronisku vīrusu infekciju noteikšana u.c.);
- Izmeklējumi, ar kuriem nosaka pacienta kopējo veselības stāvokli, kas ir īpaši svarīgi uzsākot ārstēšanu, kā arī sevišķi, ja gaidāma kādu orgānu sistēmu ietekmējoša, toksiska terapija (piemēram, elektrokardiogrāfija, ehokardiogrāfija).
Asins analīzes
Asins anazlīzēs būs vērojams izteikti palielināts kopējais leikocītu skaits, kas veidojas uz dažādu nobriešanas stadiju leikocītu fona. Bioķīmijas analīzēs izmaiņas nebūs sevišķi izteiktas.
Kaulu smadzeņu biopsija jeb trepānbiopsija
Kaulu smadzeņu biopsija jeb trepānbiopsija HML gadījumā ir galvenā diagnostikas metode, kā arī tā ir jāveic, lai precīzi noteiktu stadiju, jo var būt arī tā, ka patoloģiskās priekšteču šūnas jeb blasti būs kaulu smadzenēs, bet ne perifērajās asinīs, ko ietekmē blastu daudzums. Tas ir, jo vairāk blastu kaulu smadzenēs, jo vairāk pieaugs to daudzums arī perifērajās asinīs.
Citoģenētiska analīze
Citoģenētiska analīze, ko veic ar tā dēvēto kariotipēšanu vai FISH metodi. Ar šīm metodēm var noteikt izmaiņas hromosomās, kas ir kompakta ģenētiskā materiāla jeb DNS struktūra šūnās. Līdz ar to, kā var noprast, ar šo izmeklējumu var noteikt iepriekš minēto Filadelfijas hromosomu.
Polimerāzes ķēdes reakcija (PĶR)
Polimerāzes ķēdes reakcija (PĶR) ir metode, ar kuras palīdzību var noteikt, vai ir aktīvs šis jaunizveidotais, patoloģiskais gēns Filadelfijas hromosmas ietvaros un vai tiek sintezēts šī gēna kodējošais proteīns. Šo izmeklējumu var veikt gan asinīm, gan no kaulu smadzenēm iegūtajam materiālam un tas ir ar augstu jutību, tādējādi nosakot pat nelielas izmaiņas.
Citi izmeklējumi
Radioloģiskie izmeklējumi, tādi, kā, piemēram, ultrasonogrāfija (USG), var tikt veikta, lai kontrolētu, piemēram, liesas un aknas izmērus.