Izmeklēšanas metodes

Ādas pašizmeklēšana

Svarīgi ir pazīt savu ādu, lai melanomu atklātu tās agrīnā stadijā. Iemācieties atpazīt savus ādas veidojumus, piemēram, dzimumzīmes, plankumus, raupjumus un citas pazīmes, lai laicīgi pamanītu jebkādas izmaiņas. Ārsti iesaka pārbaudīt savu ādu vienu reizi mēnesī. Labākā vieta ādas pašizmeklēšanai ir labi apgaismota telpa ar lielu spoguli. Lai apskatītu grūti sasniedzamas vietas, piemēram, kāju aizmuguri, izmantojiet rokas spoguli.

Jāpārbauda visi ķermeņa apvidi, ieskaitot plaukstas un pēdas, galvas āda, ausis, nagi un mugura. Draugi un ģimenes locekļi var palīdzēt veikt pārbaudi, īpaši, grūti redzamās vietās, piemēram, galvas āda un mugura.

Aizdomīgu ādas veidojumu gadījumā vienmēr konsultējieties ar ārstu.

Jebkuri jauni vai izmainīti ādas veidojumi, kas ir mainījušies pēc izmēra, formas vai krāsas, ir jāpārbauda pie ārsta.

Melanoma var izskatīties dažādi. Galvenās brīdinājuma pazīmes ir jauns veidojums, plankums vai izaugums, kas ar laiku kļūst lielāks, vai čūla, kas nesadzīst dažu nedēļu laikā, bieža asiņošana, nieze, jutīgums un sāpes.

Anamnēze un ādas pārbaude pie dermatologa

Regulāras ādas pārbaudes pie dermatologa ir īpaši svarīgas cilvēkiem ar paaugstinātu melanomas risku, piemēram, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu vai cilvēkiem ar ģenētiskām saslimšanām, piemēram, ģimenes melanomu vai xeroderma pigmentosum (XP). Konsultējieties ar dermatologu, lai nodrošinātu atbilstošu aprūpi.

Parasti pirmais, ko dara ārsts, ir uzdod jautājumus par simptomiem, piemēram, kad pamanījāt šo veidojumu uz ādas, vai tā izmērs vai izskats ir mainījies, vai tas ir sāpīgs, niezošs vai asiņo. Jums var tikt vaicāts par melanomas riska faktoriem (ieskaitot saules apdegumus un sauļošanās paradumus), vai jums vai jūsu ģimenei ir bijusi melanoma un vai jums ir kādas citas ādas slimības.

Ārsts novērtēs veidojuma izmēru, formu, krāsu un tekstūru, un vai tas asiņo, sulo vai veido kreveli. Tiks pārbaudīti arī citi veidojumi uz ādas, kas varētu būt saistīti ar melanomu (vai citām ādas slimībām).

Ārsts var arī pārbaudīt limfmezglus. Daži ādas vēža veidi var izplatīties uz limfmezgliem. Ja vēzis izplatās uz limfmezgliem, tad limfmezgli var būt sataustāmi kā cieti, blīvi, dažāda lieluma veidojumi zem ādas.

Ja jūs esat apmeklējis savu ģimenes ārstu un viņam ir aizdomas par ādas vēzi, jūs tiksiet nosūtīts pie dermatologa (ārsta, kas specializējas ādas slimībās), kurš rūpīgāk apskatīs attiecīgo ādas zonu un sniegs rekomendācijas.

Dermatologi parasti izmanto metodi, ko sauc par dermatoskopiju (kabatas lieluma palielināmā lēca), lai sīkāk izpētītu ādas veidojumu. Dermatoskopijas laikā var uzņemt arī digitālos fotoattēlus no veidojuma.

Ādas biopsija

Aizdomu gadījumā par melanomu var tikt veikta biopsija (ādas biopsija) jeb audu parauga vai visa veidojuma paņemšana laboratoriskai izmeklēšanai. 

Pastāv dažādi ādas biopsijas veidi. Biopsijas veida izvēle atkarīga no ādas vēža veida, novietojuma uz ķermeņa, lieluma un citiem faktoriem. Jebkura biopsija, visticamāk, atstās nelielu rētu.

Ādas biopsijas tiek veiktas, izmantojot lokālo anestēziju (atsāpinošu medikamentu).

Aizdomu gadījumā pigmentētu veidojumu drīkst pakļaut tikai biopsijai. To nedrīkst apstrādāt ar kriodestrukciju (šķidro slāpekli vai jebkuru citu aukstuma aģentu), veikt elektrokoagulāciju, kiretāžu, destrukciju ar lāzeri vai jebkādiem citiem lokālas darbības destruējošiem līdzekļiem (piemēram, struteņu sulu vai tinktūru, pretkārpu līdzekļiem).

Nepareiza materiāla paņemšana vai ārstēšana bez pierādītas diagnozes melanomas gadījumā var būt liktenīga.

Pareizi veiktas biopsijas laikā pigmentveidojums tiek izņemts visā tā dziļumā, ietverot epidermu, dermu un augšējos zemādas taukaudus.

• Nokasījuma biopsija

Nokasījuma biopsija ir metode, kurā ar nelielu ķirurģisku nazīti nokasa veidojuma virskārtu. Parasti melanomas gadījumā netiek pielietota.

• Punch biopsija

Punch biopsija ir procedūra, kurā ar skalpeļa palīdzību tiek paņemts ādas paraugs. Šo metodi izmanto "dziļāka" biopsijas materiāla iegūšanai. 

• Ekscīzijas / incīzijas biopsija

Ja ir aizdomas par audzēja ieaugšanu dziļākos ādas slāņos, tad nepieciešams veikt ekscīzijas vai incīzijas biopsiju. Ekscīzijas biopsijas gadījumā tiek noņemts viss audzējs, savukārt, incīzijas biopsijas gadījumā tiek noņemta daļa no audzēja. Audzēja paraugi tiek nosūtīti uz laboratoriju tālākai izmeklēšanai.

Limfmezgla biopsija

Melanomas mēdz izplatīties uz apkārt esošajiem limfmezgliem. Ja tomēr ārsta vizītes laikā tiek sataustīti palielināti, blīvi limfmezgli netālu no audzēja atrašanās vietas, tad, iespējams, būs nepieciešama šī limfmezgla biopsija.

• Aspirācijas biopsijas gadījumā tiek izmantota tieva adata, ar kuru iedur izmainītajā limfmezglā un iegūst šūnas, kuras tiek sūtītas uz laboratoriju pārbaudei. Atsevišķos gadījumos tiek izmantota lokāla anestēzija. Šī procedūra reti izraisa diskomfortu un neatstāj rētas.
  

• Limfmezglu ekscīziju veic gadījumos, kad ar aspirācijas biopsiju neizdodas atrast ļaundabīgās šūnas limfmezglā, bet tomēr pastāv risks audzēja izplatībai limfmezglos. Tiek izmantota lokāla anestēzija, lai atsāpinātu grieziena vietu un limfmezgls tiek izņemts no zemādas rajona un tiek uzliktas šuves. Šī procedūra atstāj nelielu rētu.
  

• Sargmezgla biopsija ir limfmezgla biopsija, kas atrodas vistuvāk melanomai. Lai atrastu sargmezglu, tiek izmantota radioaktīva viela un tiek veikts izmeklējums, ko sauc par scintigrāfiju. Melanomas rajonā ievada šo radioaktīvo vielu un ar speciālu ierīci uztver to limfmezglu, kur šī viela uzkrājusies, veicot atzīmi. Operācijas laikā sargmezgls tiek izņemts un nosūtīts tālākai izmeklēšanai uz laboratoriju. Ja sargmezglā melanomas šūnas netiek atrastas, tad tālāka limfmezglu rezekcija nav nepieciešama. Savukārt, ja sargamezglā tiek atrastas melanomas šūnas, tad ir nepieciešams veikt visas limfmezglu grupas izņemšanu, ko sauc par limfadenektomiju jeb limfmezglu disekciju. Palielinātu limfmezglu gadījumā limfmezglu disekcija tiek veikta nekavējoties.

Attēldiagnostika

Radioloģiski izmeklējumi tiek izmantoti, lai izvērtētu, vai melanoma nav izplatījusies uz blakus esošajiem limfmezgliem vai citiem orgāniem. Šie izmeklējumi nav nepieciešami agrīnas melanomas gadījumā, kad melanomas izplatīšanās risks ir niecīgs. Radioloģiskus izmeklējumus izmanto arī, lai novērotu pacientus pēc terapijas beigām, lai izvērtētu audzēja atgriešanās iespēju (recidīvu).

Plaušu rentgens (RTG)

Palīdz izvērtēt vai melanoma nav izplatījusies uz plaušām. Plaušu rentgena vietā labāk izmantot datortomogrāfiju, jo tai ir lielāka jutība nelielu audzēja metastāžu atrašanā.

Ultrasonogrāfija (USG)

Ultrasonogrāfija izmanto skaņu viļņus, lai radītu orgānu atainojumu uz ekrāna. Ultrasonogrāfiju izmanto, lai izvērtētu limfmezglus netālu no melanomas atrašanās vietas. Ultrasonogrāfija ir ātrs un nekaitīgs izmeklējums, kur netiek izmantota radiācija. Citreiz ultrasonogrāfijas kontrolē tiek veiktas limfmezglu vai aknu metastāžu biopsijas.

Datortomogrāfija (DT)

Datortomogrāfija jeb kompjūtertomogrāfija (KT) izmanto rentgenstarojumu, lai iegūtu orgānu izvietojuma attēlus. Nepieciešama, lai noskaidrotu melanomas izplatību un novērtētu terapijas efektu. Ar KT palīdzību iespējams izvērtēt blakus esošos limfmezglus un saprast, vai melanoma nav izplatījusies uz aknām, plaušām vai citiem orgāniem. KT nepieciešams veikt ar kontrastvielu, ja vien nav alerģijas uz kontrastvielu vai slikti nieru rādītāji. Atsevišķos gadījumos KT var tikt izmantota, lai veiktu biopsiju orgānos ar metastāzēm.

Magnētiskā rezonanse (MR vai MRI)

Līdzīgi, kā datortomogrāfija, arī magnētiskā rezonanse ļauj detalizēti novērtēt iekšējos orgānus. Magnētiskās rezonanses gadījumā tiek izmantoti radio viļņi, ne rentgenstarojums. Magnētiskās rezonanses gadījumā vēnā var tikt ievadīta kontrastviela. 

Pozitronu emisijas tomogrāfija ar datortomogrāfiju (PET/CT)

Izmeklējuma laikā vēnā tiek ievadīts radioaktīvs izotops kopā ar glikozes molekulu. Melanomas šūnas, kas uzsūc glikozi, uzsūc arī šo radioaktīvo izotopu, ko uztver PET kamera. Izplatītas melanomas gadījumos PET/CT tiek lietots, lai izvērtētu melanomas izplatību organismā.