Ilustrācija no Roche arhīva.

Izplatība, cēloņi un riska faktori

Riska faktori

Riska faktors ir jebkas, kas palielina cilvēka risku dzīves laikā saslimt ar vēzi. Dažādiem vēžiem ir dažādi riska faktori. Atsevišķi riska faktori, kā piemēram, smēķēšana un ultravioletais (UV) starojums var tikt novērsti, bet citi riska faktori, kā vecums vai ģimenes anamnēze, nav ietekmējami.

Pat, ja cilvēkam ir zināms kāds riska faktors, vai vairāki, tas nenozīmē, ka dzīves laikā attīstīsies melanoma. Daudzi cilvēki, neatkarīgi no riska faktoru klātbūtnes, tā arī nekad nesaslimst ar melanomu. 

Svarīgi ir apzināties potenciālos riska faktorus, lai varētu samazināt savu risku dzīves laikā saslimt ar melanomu.

Faktori, kuri attiecas uz pašu cilvēku:

•  Gaiša āda (indivīdi ar I, II un III ādas fototipiem - gaišādaini, vasarraibumaini un gaišmataini vai rudmataini cilvēki ar gaišām acīm). Cilvēki ar gēniem, kuri nosaka gaišu un rudu matu krāsu, gaišas acis.

• Cilvēki, kuriem daudz dzimumzīmes (nevusi). Dzimumzīmes ir labdabīgi ādas veidojumi. Bērni parasti piedzimst bez dzimumzīmēm un tās veidojas dzīves laikā. Lielākoties dzimumzīmes nerada nekādas problēmas dzīves laikā, taču pastāv neliels risks, ka tās var pārveidoties par melanomu.

• Atipiskas (displastiskas) dzimumzīmes ir līdzīgas normālām dzimumzīmēm, bet tām piemīt atsevišķas melanomai raksturīgas pazīmes. Tās parasti ir lielākas kā citas dzimumzīme ar netipisku formu vai krāsu. Atipiskas dzimumzīmes var būt pārmantotas ģimenē. Neliela daļa no šīm dzimumzīmēm var pārveidoties par melanomu, bet lielākā daļa nekad nekļūs par melanomu.

• Displastisko dzimumzīmju sindroms (atipisko dzimumzīmju sindroms) ir pārmantots sindroms, kad sastopamas daudzas atipiskas dzimumzīmes. Ja vismaz vienam tuvam ģimenes loceklim ir attīstījusies melanoma, tad to dēvē par ģimenes atipisko dzimumzīmju un melanomas sindromu. Cilvēkiem ar šo sindromu ir augsts melanomas attīstības risks dzīves laikā.

• Iedzimtas dzimumzīmes ir tās, kas ir atrodamas uz ādas uzreiz pēc piedzimšanas. Lielākoties bērni piedzimst bez dzimumzīmēm. Dzīves laikā varbūtība, ka šī dzimumzīme pārvērtīsies par melanomu ir no 0-5%, tas atkarīgs no dzimumzīmes lieluma. Jo lielāka iedzimta dzimumzīme, jo lielāks risks.

• Ne-melanomas ādas audzēji dzīves laikā (bazalioma, plakanšūnu karcinoma) pašam cilvēkam. Bazaliomai un ādas plakanšūnu karcinomai ir vairāki tie paši riska faktori kā melanomai.

• Melanoma pati par sevi dzīves laikā palielina risku tai atkārtoties iepriekš neskartā ādas rajonā.

• Melanoma asins radiniekiem (vecāki, vecvecāki, brāļi, māsas, onkuļi, tantes). Jo tuvāka radniecības pakāpe, jo augstāks risks. Sieva un vīrs nav asinsradinieki! Apmēram 10% cilvēkiem, kuriem ir atklāta melanoma, ģimenē kādam ir bijusi melanoma. Palielinātais risks iespējams ir saistīts ar līdzīgu dzīvesstilu ģimenē (sauļošanās, hobiji ar ilgstošu uzturēšanos saulē), cilvēki ar gaišu ādas krāsu, vai gēnu mutācijām, kas tiek pārmantotas ģimenē, vai šo visu faktoru kombināciju. Cilvēkiem, kuriem ģimenē kādam ir bijusi melanoma, rekomendē regulāri pārbaudīt ādu pie dermatologa, reizi mēnesī pašam veikt ādas apskati un izvairīties no UV starojuma ietekmes visas dzīves laikā.

• Imūnsistēmas nomākums gan saistībā ar slimībām (limfoma, leikoze, HIV, AIDS), gan orgānu transplantāciju (risks atkarīgs no transplantētā orgāna un laika, kas pagājis kopš transplantācijas (salīdzinoši vislielākais risks ir pacientiem pēc sirds un plaušu transplantācijas) un ilgstošu imūnsupresīvu terapiju.

• Ģenētiskie stāvokļi, piemēram, xeroderma pigmentosum ir reta ģenētiska slimība, kad ādas šūnas nevar izlabot DNS radušos bojājumus. Šiem cilvēkiem ir lielāks risks saslimt ar jebkuru ādas vēža veidu, tai skaitā melanomu jau agrīnā vecumā. Melanoma visbiežāk attīstās tajos rajonos, kas pakļauti biežākai saules ietekmei.

• Vecums - lielākoties melanoma attīstās pēc 50 gadu vecuma. Bet jāatzīmē, ka melanoma ir viens no biežākajiem audzējiem cilvēkiem līdz 30 gadu vecumam. Tiem cilvēkiem, kuriem melanoma ir sastopama ģimenē, parasti tā attīstās agrākā vecumā.

• Dzimums - vīriešiem melanomu sastop biežāk, bet tas ir atkarīgs arī no vecuma. Līdz 50  gadu vecumam melanoma biežāk sastopama sievietēm, bet pēc 50 gadu vecuma - vīriešiem.

Faktori, kuri attiecas uz apkārtējo vidi (šos faktorus dzīves laikā ir iespējams novērst)

• Darbs ārpus telpām (saules apdegumi, piemēram, jūrnieki, dārznieki).

• Hobiji ārpus telpām (saules apdegumi, piemēram, makšķernieki, golfa spēlētāji).

• Mākslīgais UV starojums (solārijs, medicīniskas procedūras, gēla nagu lampas).

• Saules apdegumi bērnībā un jaunībā.

Neskatoties uz to, ka ir zināmi vairāki riska faktori, nav līdz galam skaidrs, kā šie faktori izraisa melanomas attīstību.

Lielākā daļa dzimumzīmju dzīves laikā nepārvēršas par melanomu. Viens no iespējamiem melanomas attīstības cēloņiem var būt arī gēnu izmaiņas, kā rezultātā normālās šūnas pārveidojas par ļaundabīgām melanomas šūnām. Tomēr joprojām nav zināms, kāpēc dažiem cilvēkiem dzimumzīmes kļūst ļaundabīgas.

Iegūtas gēnu mutācijas

Visbiežāk gēnu izmaiņas melanomas gadījumā ir iegūtas dzīves laikā. Visbiežāk šīs izmaiņas gēnos notiek nejauši, bez zināma iemesla. Dažos gadījumos šīs izmaiņas var tikt provocētas apkārtējo vides faktoru ietekmē, kā, piemēram, saules starojums. UV starojums bojā ādas šūnu DNS, kas atbild par šūnu augšanu un dalīšanos. Ja šie gēni ir bojāti, tad šūnas var kļūt ļaundabīgas. Izmaiņas DNS, kas noved pie melanomas attīstības, parasti ir notikušas jau vairākus gadus pirms melanomas atklāšanas. Līdz ar to ir būtiski apzināt galvenos riska faktorus, kā, piemēram, saules starojuma kaitīgo ietekmi uz ādu, lai novērstu ļaundabīgo procesu attīstību.

Visbiežāk sastopamā gēnu mutācija melanomas gadījumā ir BRAF mutācija, kas novērojama aptuveni pusei cilvēku ar melanomu. Bez BRAF mutācijas, vēl var novērot NRAS, CDKN2A un NF1 gēnu mutācijas. Visbiežāk bojāts ir viens gēns.

Ģenētiskās izmaiņas starp melanomām atšķiras, atkarībā no saules skartā apjoma. Saulei paslēptās vietās biežāk sastopamas izmaiņas C-KIT gēnā.

Pārmantotas gēnu mutācijas

Retākos gadījumos mutācijas, kas palielina melanomas risku, tiek pārmantotas. Pārmantotas (melanoma ģimenes anamnēzē) melanomas gadījumā visbiežāk bojāts ir audzēja supresorgēns CDKN2A vai CDK4, kas atbild par normālu šūnu augšanu.

Cilvēkiem ar xeroderma pigmentosum slimību ir pārmantotas izmaiņas XP gēnā, kas, savukārt, atbild par bojāto šūnu labošanu, kā rezultātā var palielināties ļaundabīgo šūnu attīstības risks.

Klasifikācija (veidi, stadijas)

Melanomas formas

Pastāv dažādas melanomas klīniskās formas, kur audzēja atpazīšana ir atkarīga no audzēja izvietojuma uz ķermeņa ādas:      

• in situ melanoma;
• virspusējās izplatības melanoma;
• mezglveida melanoma;
• lentigo maligna melanoma;
• akrālā lentigiozā (pēdas un plaukstas) un zemnaga melanoma;
• reto formu melanomas.

Ilustrācija no Roche arhīva.  Ādas veidojums.

Stadijas

Audzēja stadijas noteikšana ir svarīga piemērotākās ārstēšanās taktikas izvēlei.

Melanomai var būt 0 stadija (melanoma in situ), I, II, III un IV stadija. Jo lielāka stadija, jo vairāk audzējs ir izplatījies, jo sarežģītāka ārstēšana.

Visbiežāk stadijas noteikšanai izmanto TNM sistēmu, kas balstās uz 3 pamatprincipiem:

• Audzēja (T) izplatība ādas dziļumā. Melanomas izplatību ādā mēra pēc Breslow;
• Audzēja izplatība apkārtējos limfmezglos (N);
• Audzēja izplatība citos orgānos jeb metastāžu veidošanās (M).

Pie katra burta tiek norādīts cipars, kas raksturo audzēja apjomu. Jo lielāks cipars, jo tālāk izplatījies ir audzējs. Atkarībā no norādītajiem cipariem, veidojas audzēja stadija.

[1] Kas ir melanoma? https://onkomed.lv/wp-content/uploads/2020/09/Melenoma_buklets_LV.pdf 

[2] Klīniskās vadlīnijas "Ādas vēža un melanomas diagnostika, ārstēšana un dinamiskā novērošana", (Vadlīniju pilns teksts PDF), https://www.vmnvd.gov.lv/lv/adas-veza-un-melanomas-diagnostika-arstesana-un-dinamiska-noverosana