Urīnizvadsistēmā ietilpst orgāni, kas piedalās urīna ražošanā un tā izvadīšanā no organisma. Urīns tiek ražots nierēs un pēc tam nonāk urīnpūslī pa nieru bļodiņām un urīnvadiem. Urīns tiek uzglabāts urīnpūslī (līdz 400 ml), līdz tas tiek iztukšots caur urīnizvadkanālu brīdī, kad apmeklējat labierīcības. Savelkoties urīnpūšļa muskulim, zem urīnpūšļa atbrīvojas slēdzējmuskulis (saukts par sfinkteri), kā rezultātā tiek nodrošināta normāla urinēšana.
Sievietēm urīnpūslis atrodas dzemdes un maksts priekšpusē. Sievietēm urīnizvadkanāls ir salīdzinoši īss (aptuveni 4 cm), un tā izvads atrodas ārējos dzimumorgānos.
Vīriešiem aiz urīnpūšļa atrodas taisnā zarna un tieši zem tā atrodas prostata, kas aptver urīnizvadkanālu. Vīriešiem urīnizvadkanāls ir garāks nekā sievietēm (ap 15-20 cm); tas iet cauri prostatai, un tā izvads atrodas dzimumlocekļa galā. Vēzis rodas, kad šūnas, kas izklāj urīnceļus, kļūst patoloģiskas un sāk nekontrolēti augt un dalīties. Visbiežāk tas notiek tieši urīnpūslī, kaut ir iespējama arī ļaundabīgā audzēja attīstība nieru bļodiņu, urīnvadu un urīnizvadkanāla gļotādā.
Ilustrācijas avots Roche brošūra, Urīnpūšļa audzējs rokasgrāmata.
Uroteliālā karcinoma ir desmitais biežākais vēzis pasaulē.
Daži pārmantoti sindromi, īpaši, Linča sindroms, arī var veicināt risku saslimt ar uroteliālo karcinomu.
Aptuveni 75% pacientu ar pirmreizēju urīnpūšļa vēzi audzējs neieaug urīnpūšļa muskuļu sienās (audzēja stadija Ta-T1, Tis) un ir muskuļus neinvadējošs urīnpūšļa vēzis. Radikāla jab izārstējoša terapija ir transuretrāla (t.i. caur urīnizvadkanālu) urīnpūšļa audzēja rezekcija, kurai bieži seko lokāla jeb intravezikāla ķīmijterapijas ievadīšana. [2]
Ilustrācijas avots Roche brošūra, Urīnpūšļa audzējs rokasgrāmata.
Muskuļus invadējošs urīnpūšļa audzējs (T2a-T4b) sastopams retāk, taču tam ir augsts izplatīšanās risks uz citiem orgāniem. Līdz ar to šī slimība grūtāk padodas ārstēšanai. Muskuļus invadējošas slimības gadījumā radikāla ārstēšana ir pirmsoperācijas ķīmijterapija ar sekojošu cistektomiju jeb urīnpūšļa izņemšanu vai kombinēta terapija ar transuretrālu urīnpūšļa rezekciju un radikālu vienlaicīgu staru-ķīmijterapiju. Pie nieres bļodiņas vai urīnvada uroteliālās karcinomas pielieto radikālu nefroureterektomiju jeb nieres un urīnvada izņemšanu ar vai bez ķīmijterapijas.
Attālo metastāžu gadījumā runa ir par metastātisku urīnpūšļa vēzi un paliatīvu terapiju, kad ārstēšanas mērķis ir slimību kontrolēt. Vēzis var izplatīties urīnpūšļa tuvumā (piemēram, urīnvados, urīnizvadkanālā, prostatā, makstī vai iegurnī) vai tālāk no tā (piemēram, plaušās, aknās vai kaulos).
Ilustrācijas avots Roche brošūra, Urīnpūšļa audzējs rokasgrāmata.
0 stadija - papillārs audzējs (ar augšanu uz urīnpūšļa dobuma pusi) un nav ieaudzis urīnpūšļa sienas saistaudos vai muskuļos. Nav metastāžu limfmezglos un attālos orgānos (Ta-N0-M0).
0is stadija - uroteliālā karcinoma in situ. Plakans audzējs (bez augšanas uz urīnpūšļa dobuma pusi) un nav ieaudzis urīnpūšļa sienas saistaudos vai muskuļos. Nav metastāžu limfmezglos un attālos orgānos (Tis-N0-M0).
I stadija - vēzis ir ieaudzis zemgļotādas saistaudu slānī, bet nav sasniedzis urīnpūšļa sienas muskuļu slāni (T1). Nav metastāžu limfmezglos un attālos orgānos (T1-N0-M0).
II stadija - vēzis ir cauraudzis zemgļotādas saistaudu slāni un ir sasniedzis urīnpūšļa sienas muskuļslāņa iekšējo (T2a) vai ārējo (T2b) pusi, bet nav sasniedzis urīnpūsli ieskaujošo saistaudu-taukaudu slāni. Nav metastāžu limfmezglos un attālos orgānos (T2a vai T2b-N0-M0).
IIA stadija - vēzis ir cauraudzis zemgļotādas saistaudu slāni, urīnpūšļa sienas muskuļslāni un ir sasniedzis urīnpūšļa ieskaujošo saistaudu-taukaudu slāni. T3a - ja ieaugšanu redz tikai mikroskopiski; T3b - ja cauraugošā audzēja masu redz izmeklējumos vai ar aci operācijas laikā, bet tas neieaug blakausorgānos; T4a - ja audzējs ieaug kādā no šiem blakusorgāniem: prostata, sēklas pūslīši, dzemde, maksts. Nav metastāžu limfmezglos un attālos orgānos (T3a vai T3b vai T4a-N0-M0). Vai T1-T4a audzejs ar vēža šūnu izplatību vienā (N1) urīnpūslim blakusesošajā limfmezglā bez metastāzēm attālos orgānos (T1-T4a N1-M0).
IIIB stadija - T1-T4a audzejs ar vēža šūnu izplatību vairākos (N2) blakusesošos limfmezglos iegurnī vai ja tiek iesaistīti limfmezgli nedaudz tālāk - gar kopējām iegurņa artērijām (N3) un nav metastāžu attālos orgānos (T1-T4a N2-3 M0).
IVA stadija - T4b - urīnpūšļa audzējs ieaug iegurņa vai vēdera sienā ar vai bez metastāzēm limfmezglos (N0-3) bez metastāzēm attālos orgānos (T4b-N jebkurš-M0) vai jebkuras T un N stadijas urīnpūšļa vēzis, kad vēža šūnas izplatījušas limfmezglos ārpus iegurņa (T jebkurš-N jebkurš-M1a).
IVB stadija - jebkuras T un N stadijas urīnpūšļa vēzis, kad vēža šūnas izplatījušas attālos orgānos (T jebkurš-N jebkurš-M1b).
Urīnpūšļa audzēju, galvenokārt, iedala sekojoši: Muskuļus neinvazīvs urīnpūšļa audzējs (audzējs neieaug urīnpūšļa muskuļu sienās) un muskuļus invazīvs urīnpūšļa audzējs (audzējs ieaug urīnpūšļa sienas muskuļos), kuram ir augsts izplatīšanās risks uz citiem orgāniem un to sauc par lokāli izplatītu vai metastātisku urīnpūšļa vēzi. [2]
Ilustrācijas avots Roche brošūra, Urīnpūšļa audzējs rokasgrāmata. Urīnpūšļa audzēja iedalījums.
[1] ESMO klīniskās vadlīnijas, Urīnpūšļa audzējs, 2021. gada 30. novembris
[2] Roche brošūra, Urīnpūšļa audzējs rokasgrāmata