Attēls no Roche arhīva. Raksturīgākie krūts vēža simptomi.

Atcerieties! Parasti izrādās, ka šo simptomu iemesls nav krūts vēzis, bet tie noteikti liecina, ka jums jādodas pie ārsta, visbiežāk ģimenes ārsta vai ginekologa.

Izmeklēšanas metodes

Iemesli, kādēļ rodas aizdomas par krūts vēzi, var būt dažādi:

• atradne skrīninga mamogrāfijas izmeklējumā;
• krūts palpatoras (krūtis izmeklē ar rokām pati paciente vai ārsts) izmeklēšanas laikā sataustīts veidojums;
• krūts ādas pārmaiņas;
• izdalījumi no krūts gala;
• izskata / formas izmaiņas.

Diagnozes noteikšana ietver:

• Klīniskā izmeklēšana – tiek izmeklētas krūtis un reģionālie (tuvumā esošie) limfmezgli;
• Radioloģiskā izmeklēšana – atkarībā no pacientes vecuma un krūšu blīvuma īpatnībām ārsts izvēlēsies papildus vizuālās diagnostikas izmeklējumus: mamogrāfiju (krūts rentgenoloģisku izmeklējumu), ultrasonoskopiju vai kombinēs abas metodes, lai iegūtu precīzus datus par veidojumu krūtī un reģionāliem limfmezgliem. Atsevišķām pacientēm (īpaši gados jaunām, ar blīvām krūtīm, sievietēm ar zināmu BRCA gēna mutāciju vai krūts implantiem, plānā- krūts saaudzējoša operācija) papildus nepieciešams magnētiskās rezonanses izmeklējums krūtīm. Lai izslēgtu audzēja izplatību (attālas metastāzes) tiek nozīmēti papildus izmeklējumi, dažos gadījumos plaušu rentgenogramma, vēdera dobuma ultrasonogrāfija, datortomogrāfija krūšu kurvim, vēdera dobumam, PET-CT, un skeleta scintigrāfija;
• Audu parauga histoloģiskā izmeklēšana – audu paraugs, kas tiek iegūts biopsijas vai operācijas laikā tiek izmeklēts zem mikroskopa. Šis ir galvenais izmeklējums, kas nosaka – vai veidojums ir labdabīgs, vai ļaundabīgs. Papildus tiek aprakstīti citi terapijas metodes izvēlei nozīmīgi audzēja raksturlielumi.

Soli pa solim - krūšu pašpārbaude

1. solis. Apskate.

Nostājieties spoguļa priekšā,  aplūkojiet un salīdziniet abas krūtis. Nolaidiet rokas gar sāniem un apskatiet sevi – abām krūtīm jābūt vienādām un apaļām, bet krūtsgaliem – vērstiem uz priekšu. Jāsatraucas tad, ja pēkšņi viena krūts palielinājusies vai kāds no krūtsgaliem pēkšņi ir ievilkts vai vēršas uz sāniem, nevis taisni.

2. solis. Paceliet rokas virs galvas un apskatiet krūtis vēlreiz.

Abas rokas aizlieciet aiz galvas un apskatiet savas krūtis spogulī. Ja tās abas saglabā savu formu un neviens no krūtsgaliem neieraujas, viss kārtībā.

3. solis. Paņemiet krūtsgalu divos pirkstos un uzmanīgi saspiediet.

Ja krūtsgals vesels, starp Jūsu pirkstiem būs tikai āda, nebūs sataustāmu veidojumu un nebūs nekādu izdalījumu. Tad vēlreiz abus krūtsgalus pārbaudiet, satverot un paspiežot tos kādu centimetru tālāk. Ja krūtsgals ir blīvs, stīvs vai parādās asinslāsīte vai citi izdalījumi, nekavējoties jādodas pie ārsta.To visērtāk izdarīt, ja iztaustāmās puses roku iespiedīsiet sānos, tādējādi sasprindzinot krūškurvja muskuļus, vai ļausiet tai brīvi nokarāties. Ar otras rokas iztaisnotiem, kopā saliktiem pirkstiem rūpīgi apļveidā iztaustiet visu krūti no augšas uz leju, no krūts malām uz centru un atpakaļ. Sāciet katru krūts daļu izmeklēt ar maigāku pieskārienu un tad palieliniet spiedienu, lai sajustu audu dziļākos slāņus. Kad trīs pirksti pietiekami piespiesti krūtij, veiciet divas trīs apļveida kustības, tad pirkstus atlaidiet un pārvietojiet uz nākamo vietu.

4. solis.  Iztaustiet krūtis. 

Tagad vienu roku aizlieciet aiz galvas, bet ar otru iztaustiet pretējo krūti (labā roka, kreisā krūts un otrādi). Rūpīgi iztaustiet katru krūts laukumu darot to ar četriem pirkstiem, neizmantojot īkšķi. 

5. solis. Apļveida kustības.

To pašu izdariet ar apļveida kustībām, turot vienu roku aiz galvas, lai iztaustāmā krūts ir brīvāka.Varat to darīt gultā pirms iemigšanas vai pēc pamošanās. Pārbaudot labo krūti, novietojiet spilvenu zem labā pleca, labo roku aizliekot aiz galvas. Pievērsiet uzmanību veidojumiem un sacietējumiem. Tāpat izmeklējiet kreiso krūti. Atcerieties! Ja jums šķiet, ka neprotat izmeklēt savas krūtis pietiekami labi, jums ir tiesības lūgt ārstu izmeklēt krūtis vai lūgt parādīt, kā to pareizi darīt.

6. solis. Paduses pārbaude.

Pārbaudiet arī rajonu no krūts līdz paduses vidusdaļai. Tur iestiepjas piena dziedzera daiviņa un limfmezgli, kur ļaundabīgais audzējs var veidot metastāzes. Ja padusē nav sataustāmu veidojumu, viss kārtībā.

7. solis. Pārbaudiet abas krūtis.

Ar vienu roku piepaceliet krūti un ar otru – pretējo pārbaudāmajai krūtij – iztaustiet visu līniju zem tās. Lai gan ārkārtīgi reti, tomēr ir krūts vēža veids, kas aug tieši zem krūts, nevis pašā dziedzerī.

8. solis. Iztaustiet krūtis guļus.

Tagad visu iepriekš aprakstīto, izņemot apskati pie spoguļa, veiciet guļus. Kāpēc? Jo nav zināms, kura no pozām ir labāka krūšu pārbaudei – guļus vai stāvus. Dažkārt tieši guļus pozā kādu veidojumu iespējams sataustīt, bet stāvus nē.

Attēldiagnostika

• Krūts dziedzera ultrasonogrāfiskas izmeklēšanas metode ļauj atšķirt audzēju no piena dziedzera cistas. Izmeklējums parasti veicams pēc mamogrāfijas, atradnes precizēšanai, atsevišķos gadījumos aizvieto mamogrāfiju (piemēram, pacientēm ar krūšu implantiem).Izmeklējuma laikā var tikt paņemta krūšu dziedzera audu biopsiju, paduses limfmezglu tievās adatas aspirācijas biopsija (citoloģija). Uz izmeklējumu var nosūtīt gan ģimenes ārsts, gan mamologs.
• Sonoelastogrāfija - neinvazīva un nesāpīga krūšu izmeklēšanas metode, kas izstrādāta, pamatojoties uz mīksto audu ultrasonogrāfisko izmeklēšanu. Elastogrāfijas procesā uz audiem iedarbojas ar paaugstinātu spiedienu. Šī metode papildina ultraskaņas izmeklējumu ar speciālu programmu, kas spēj noteikt atšķirīgus elasticitātes modeļus konkrētai audu grupai, bet nespēj aizvietot mamogrāfiju. Ar šo metodi iespējams precīzāk noteikt veidojuma raksturu un atklāt vēzi tā agrīnas stadijās.
• Krūškurvja rentgens (RTG)
• Skeleta skenēšana sniedz informāciju par audzēja skarto kaulu stāvokli. Šī izmeklējuma laikā pacients saņem nelielu apstarojuma devu, taču atklātie perēkļi var būt arī infekcijas sekas.
• Datortomogrāfija (DT) ir rentgenoloģisks izmeklējums, kura laikā tiek izdarīti vairāki rentgena uzņēmumi no dažādiem leņķiem, un tas ļauj izveidot detalizētu iekšējo orgānu ainu un ieraudzīt bojājumus.
• Magnētiskā rezonanse (MR vai MRI) ir metode, kas izmanto radioviļņu un magnētiskā lauka īpašības.
• Pozitrona emisijas tomogrāfijas (PET) izmeklēšanā tiek izmantota īpaša radioaktīva viela. Vēža šūnas uzņem šo vielu, un speciālas ierīces šīs šūnas atpazīst. Šo metodi izmanto, ja ir aizdomas par vēža izplatību, kā arī izmeklējot limfātiskos mezglus pirms to izgriešanas.

Mamogrāfija

Mamogrāfija ir krūts audu rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgenstarojumu. Šī uzskatāma par vienu no efektīvākajām metodēm, lai savlaicīgi atklātu krūts vēzi.

Pārbaudes laikā krūts tiek saspiesta, lai labāk būtu iespējams uzņemt rentgena attēlu. Mamogrāfijas metode var radīt nekomfortablas sajūtas, jūtīgākas sievietes to var uztvert kā nelielas sāpes. Rentgena attēla uzņemšana ilgst 2 minūtes, bet viss apmeklējums – apmēram 20 minūtes.

Kopš 2012. gada Latvijā ir pieejama jauna padziļināta krūts izmeklēšanas metode - mamogrāfija ar tomosintēzi. Viena izmeklējuma laikā tiek veikti divi izmeklējumi – digitālā mamogrāfija un padziļināta izmeklēšana, ko nodrošina tomosintēze. Tomosintēze - attēlveidošanas tehnoloģija, ar kuras palīdzību iegūst krūts izmeklējumus trīs dimensiju attēlos, kuri veidojas no dažādiem projekcijas leņķiem. Attēla projekcija tiek rekonstruēta, krūti šķērsgriezumā attēlojot ar soli ik pa 1 mm. Šī izmeklējuma metode ir ievērojami precīzāka, var agrīnāk atklāt izmaiņas un iespējamo pataloģiju, jo speciālistiem ir iespēja attēlu aplūkot slāni pa slānim, redzēt struktūras katrā slānī atsevišķi un aplūkot kustīgu attēlu no 3 pusēm. [1]

Pirmo reizi mamogrāfiju vēlams veikt 40 gadu vecumā.

Visām 50-69 gadus vecām sievietēm reizi divos gados valsts apmaksā mamogrāfijas izmeklējumu. Ja saņemat Nacionāla veselības dieniesta (NVD) izsūto uzaicinājuma vēstuli mamogrāfijas izmeklējumu veikšanai, lūdzu, to rūpīgi izlasiet un izmantojiet šo iespēju veikt valsts apmaksātu pārbaudi. [1]

Mamogrāfijas rezultāta koda skaidrojums:

• R1 – norma;
• R2 – potenciāli labdabīga atrade/atsevišķs labdabīgs veidojums;
• R3 – aizdomas par patoloģiju/lokālas patoloģiskas izmaiņas;
• R4 – potenciāla malignitāte/aizdomas par ļaundabīgu veidojumu;
• R5 – pierādīta malignitāte /ļaundabīga atrade.

Rīcība, atkarībā no mamogrāfijas rezultāta:

• R0 - rezultāts nav interpretējams;
• R1 - norma, turpina piedalīties organizētajā skrīningā ik pēc 2 gadiem;
• R2 - tipiski labdabīgas pazīmes, turpina piedalīties organizētajā skrīningā ik pēc 2 gadiem;
• R3 - drīzāk labdabīgas pazīmes, var būt nepieciešama papildus izmeklēšana;
• R4 - aizdomīgas pazīmes, indicēta biopsija;
• R5 - pārliecinošas ļaundabīguma pazīmes, indicēta biopsija vai operācija.

Krūts dziedzera biopsija

Biopsija tiek veikta vienmēr, ja rodas aizdomas par ļaundabīgu saslimšanu. Audu materiāls tiek sūtīts uz laboratoriju histoloģiskajai izmeklēšanai. Tas papildina izmeklējumu rezultātus un palīdz ārstam izvēlēties pareizo ārstēšanas taktiku.  [2]

Biežākās krūts biopsijas metodes ir:

• Core jeb audzēja “serdes” biopsija - parasti veic ultrasonogrāfijas kontrolē, kuras laikā ar speciālas adatas palīdzību tiek paņemts audu paraugs. Parasti pēc procedūras nozīmīgas komplikācijas nav. Visbiežāk veidojas hematoma un zilums punkcijas vietā, var būt sāpes;
• vakuumbiopsija - parasti veic magnētiskās rezonanses kontrolē;
• ekscīzijas biopsija – tiek veikta ļoti reti, ja nav iespējama veidojuma biopsija ar citām metodēm. 

Reģionālo (paduses, infraklavikulāro, suspraklavikulāro) limfmezglu tievās adatas aspirācijas (fine-needle-aspiration, FNA) citoloģiskā izmeklēšana tiek veikta, ja vizuāldiagnostiskos izmeklējumos vai palpatori rodas aizdomas par audzēja izplatību reģionālos (paduses, infraklavikulāros, supraklavikulāros) limfmezglos. Iegūto materiālu izmeklē citoloģijas laboratorijā, slēdzienā atzīmējot, vai paraugā ir atrastas ļaundabīgas šūnas. Ja ir vairāki 10 aizdomīgi limfmezgli, tad citoloģijas materiālu paņem no vairākiem veidojumiem, īpaši, ja tie atrodas dažādās limfmezglu grupās un pusēs.

Krūts audu biopsijas un operācijas materiāla histoloģijā nosaka:

• audzēja diferenciācijas pakāpi (G, diferenciācijas pakāpe), kur Grade 1 – ir vislabāk diferencēts audzējs (labāka prognoze), Grade 2 – vidēji un Grade 3 – vāji diferencēts audzējs (sliktāka prognoze);
• audzēja histoloģisko tipu, kur visbiežāk sastopama ir duktālā karcinoma (75%), tai seko lobulāra karcinoma (15%) un citi tipi (medullāra, papillāra, mucinoza, citi ~5%). Audzēja histoloģiskam tipam ir prognostiska nozīme.

[1] Slimību profilakses un kontroles centrs, Vēža skrīnings, https://www.spkc.gov.lv/lv/veza-skrinings

[2] Slimību profilakses un kontroles centrs, Latvijā biežāk sastopamo audzēju primārā un metastāžu vizuālā diagnostika, Krūts vēzis Klīniskais ceļš, https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Profesionaliem/Kliniskie%20algoritmi%20un%20pacientu%20celi/Onkologija/Pacientu%20celi/1_dg_kcels_kruts.pdf