Diagnostika
Simptomi
Visbiežāk ādas plakanšūnu karcinomu novēro galvas un kakla rajonā (~55% gadījumu), plaukstu un apakšdelmu ārējās virsmās, uz kājām, pleciem un muguras. Slimības sākumā bieži nekādu subjektīvu sūdzību nav. Slimībai progresējot, var pievienoties sāpes, diskomforts, asiņošana. Vairumā gadījumu ādas plakanšūnu karcinoma attīstās uz jau esošiem ādas bojājumiem (piemēram, aktīniskās keratozes). Ādas plakanšūnu karcinoma attīstās vietās, kur ādu visvairāk skar saules stari, kā piemēram, seja, ausis, kakls, lūpas un rokas. Tā var attīstīties arī uz rētu un čūlu virsmas. [1]
Ādas plakanšūnu karcinoma var izpausties kā:
- Raupji vai zvīņaini, sarkani veidojumi, kas var lobīties un asiņot;
- Piepacelti ādas veidojumi, dažkārt ar iedobi centrā;
- Vaļējas čūlas ar mitriem un/vai sausiem reģioniem, kas nereaģē uz ārstēšanu, vai kas sadzīst, bet pēc tam atgriežas;
- Kārpām līdzīgi veidojumi.
Ādas plakanšūnu vēža izskats ir mainīgs un ne viemēr var būt viegli nosakāms. Aizdomīgu ādas veidojumu gadījumā, kas ilgstoši nedzīst vai strauji aug un mainās, vienmēr konsultējieties ar ārstu.
Izmeklēšanas metodes
Ādas pašizmeklēšana
Svarīgi ir pazīt savu ādu, lai ādas vēzi atklātu pēc iespējas ātrāk, vēl tā agrīnā stadijā. Iemācieties pazīt savus ādas veidojumus, piemēram, dzimumzīmes, plankumus, raupjumus un citas pazīmes, lai laicīgi pamanītu jebkādas izmaiņas. Ārsti iesaka pārbaudīt savu ādu vienu reizi mēnesī. Labākā vieta ādas pašizmeklēšanai ir labi apgaismota telpa ar lielu spoguli. Lai apskatītu grūti sasniedzamas vietas, piemēram, kāju aizmuguri, izmantojiet rokas spoguli.
Jāpārbauda visi ķermeņa apvidi, ieskaitot plaukstas un pēdas, galvas āda, ausis, nagi un mugura. Draugi un ģimenes locekļi var palīdzēt veikt pārbaudi, īpaši, grūti redzamās vietās, piemēram, galvas āda un mugura.
Aizdomīgu ādas veidojumu gadījumā vienmēr konsultējieties ar ārstu.
Jebkuri jauni vai izmainīti ādas veidojumi, kas ir mainījušies pēc izmēra, formas vai krāsas, ir jāpārbauda pie ārsta.
Ādas plakanšūnu karcinomas var izskatīties dažādi. Galvenās brīdinājuma pazīmes ir jauns veidojums, plankums vai izaugums, kas ar laiku kļūst lielāks, vai čūla, kas nesadzīst dažu nedēļu laikā, bieža asiņošana, nieze, jutīgums un sāpes.
Slimības anamnēze un ādas pārbaude pie dermatologa
Regulāras ādas pārbaudes pie dermatologa ir īpaši svarīgas cilvēkiem ar paaugstinātu ādas vēža risku, piemēram, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu vai ģenētiskām saslimšanām, piemēram, bazālo šūnu nevusa sindromu (Gorlina sindroms) vai kserodermu pigmentozu (XP). Konsultējieties ar dermatologu, lai nodrošinātu piemērotāko aprūpi.
Parasti pirmais, ko dara ārsts, ir uzdod jautājumus par simptomiem, piemēram, kad pamanījāt šo veidojumu uz ādas, vai tā izmērs vai izskats ir mainījies, vai tas ir sāpīgs, niezošs vai asiņo. Jums var tikt vaicāts par ādas vēža riska faktoriem (ieskaitot saules apdegumus un sauļošanās paradumus), vai jums vai jūsu ģimenei ir bijis ādas vēzis un vai jums ir kādas citas ādas slimības.
Ārsts novērtēs veidojuma izmēru, formu, krāsu un tekstūru un vai tas asiņo, sulo, vai veido kreveli. Tiks pārbaudīti arī citi veidojumi uz ādas, kas varētu būt saistīti ar ādas vēzi (vai citām ādas slimībām).
Ārsts var arī pārbaudīt limfmezglus, kas parasti ir neliela lieluma veidojumi zem ādas noteiktās ķermeņa vietās. Daži ādas vēža veidi var izplatīties uz limfmezgliem. Ja vēzis izplatās uz limfmezgliem, tad limfmezgli var būt sataustāmi kā cieti, blīvi, dažāda lieluma veidojumi zem ādas.
Ja jūs esat apmeklējis savu ģimenes ārstu un viņam ir aizdomas par ādas vēzi, jūs tiksiet nosūtīts pie dermatologa (ārsta, kas specializējas ādas slimībās), kurš rūpīgāk veiks ādas pārbaudi un sniegs rekomendācijas.
Parasti, lai veiktu ādas pārbaudi, dermatologi izmanto metodi, ko sauc par dermatoskopiju (kabatas lieluma palielināmā lēca), lai sīkāk izpētītu ādas veidojumu. Dermatoskopijas laikā var uzņemt arī digitālo fotoattēlu no veidojuma.
Ādas biopsija
Ādas vēža aizdomu gadījumā var tikt veikta biopsija (ādas biopsija) jeb audu parauga vai visa veidojuma paņemšana laboratoriskai izmeklēšanai.
Pastāv dažādi ādas biopsijas veidi. Biopsijas veida izvēle atkarīga no ādas vēža veida, novietojuma uz ķermeņa, lieluma un citiem faktoriem. Jebkura biopsija, visticamāk, radīs vismaz nelielu rētu.
Ādas biopsijas tiek veiktas, izmantojot lokālo anestēziju (atsāpinošu medikamentu).
- Nokasījuma biopsija
Nokasījuma biopsija ir metode, kurā ar nelielu ķirurģisku nazīti nokasa veidojuma virskārtu.
- Punch biopsija
Punch biopsija ir procedūra, kurā ar skalpeļa palīdzību tiek paņemts ādas paraugs. Šo metodi izmanto "dziļāka" biopsijas materiāla iegūšanai.
- Ekscīzijas / incīzijas biopsija
Ja ir aizdomas par audzēja ieaugšanu dziļākos ādas slāņos, tad nepieciešams veikt ekscīzijas vai incīzijas biopsiju. Ekscīzijas biopsijas gadījumā tiek noņemts viss audzējs, savukārt, incīzijas biopsijas gadījumā tiek noņemta daļa no audzēja. Audzēja paraugi tiek nosūtīti uz laboratoriju tālākai izmeklēšanai.
Limfmezgla biopsija
Ādas plakanšūnu vēža gadījuma reti novēro tā izplatīšanos uz blakus esošajiem limfmezgliem. Ja tomēr ārsta vizītes laikā tiek sataustīti palielināti, blīvi limfmezgli netālu no audzēja atrašanās vietas virsādā, tad, iespējams, būs nepieciešama šī limfmezgla biopsija.
- Aspirācijas biopsijas gadījumā tiek izmantota tieva adata, ar kuru iedur izmainītajā limfmezglā un iegūst šūnas, kuras tiek sūtītas uz laboratoriju pārbaudei. Atsevišķos gadījumos tiek izmantota lokāla anestēzija. Šī procedūra reti izraisa diskomfortu un neatstāj rētas.
- Limfmezglu ekscīziju veic gadījumos, kad ar aspirācijas biopsiju neizdodas atrast ļaundabīgās šūnas limfmezglā, bet tomēr pastāv risks audzēja izplatībai limfmezglos. Tiek izmantota lokāla anestēzija, lai atsāpinātu grieziena vietu un limfmezgls tiek izņemts no zemādas rajona un tiek uzliktas šuves. Šī procedūra atstāj nelielu rētu.
Attēldiagnostika
Ādas plakanšūnu vēža izplatīšanās uz citiem orgāniem notiek reti. Ja ārstam ir aizdomas par orgānu metastāzēm vai pastāv liels orgānu metastāžu risks, tad pacients tiek nosūtīt uz papildus izmeklējumiem, kā piemēram, datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi.
Datortomogrāfija (DT)
Datortomogrāfija jeb kompjūtertomogrāfija (KT) izmanto rentgenstarojumu, lai iegūtu orgānu izvietojuma attēlus. Nepieciešama, lai noskaidrotu iespējamo ādas plakanšūnu vēža izplatību un novērtētu terapijas efektu. Ar KT palīdzību iespējams izvērtēt blakus esošos limfmezglus un saprast, vai audzējs nav izplatījusies uz aknām, plaušām vai citiem orgāniem. KT nepieciešams veikt ar kontrastvielu, ja vien nav alerģijas uz kontrastvielu vai slikti nieru rādītāji. Atsevišķos gadījumos KT var tikt izmantota, lai veiktu biopsiju orgānos ar metastāzēm.
Magnētiskā rezonanse (MR vai MRI)
Līdzīgi, kā datortomogrāfija, arī magnētiskā rezonanse ļauj detalizēti novērtēt iekšējos orgānus. Magnētiskās rezonanses gadījumā tiek izmantoti radio viļņi, ne rentgenstarojums. Magnētiskās rezonanses gadījumā vēnā var tikt ievadīta kontrastviela.
[1] Slimību kontroles un profilakses centrs, https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Profesionaliem/Kliniskie%20algoritmi%20un%20pacientu%20celi/Onkologija/Kliniskie%20algoritmi/adas_laundab_audz_c44_th_algoritmi.pdf