Profilakse
Dzīvesveids, fiziskās aktivitātes
Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) specializētā vēža izpētes struktūrvienība The International Agency for Research on Cancer (IARC) arvien vairāk akcentē uztura un fizisko aktivitāšu nozīmīgumu onkoloģisko saslimšanu profilaksē jeb prevencijā neatkarīgi no audzēja lokalizācijas. Pēdējos 30-40 gados ir parādījušies un aktualizēti 3 modificējamie jeb pašu spēkiem ietekmējamie faktori, kas saistāmi ar paaugstinātu vēža attīstības risku dažādās lokalizācijās, tie ir: samazināta fiziskā aktivitāte, sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids, kā arī liekais svars un aptaukošanās. Šobrīd iesaistīšanās fiziskās aktivitātēs ir saistīta ar samazinātu 13 veidu vēža attīstības risku. Jaunākās PVO rekomendācijas iesaka:
- Vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes vismaz 150 minūtes nedeļā;
- VAI palielinātas intensitātes fiziskas aktivitātes vismaz 75 minūtes nedēļā. [1]
Ir pieejamas dažādu organizāciju publicētas un apkopotas rekomendācijas onkoloģisku saslimšanu prevencijā, kas attiecas gan uz uzturu un fiziskajām aktivitātēm, gan uz citiem modificējamiem riska faktoriem, piemēram, kaitīgajiem ieradumiem. Tomēr jāmin, ka rekomendācijām vajadzētu sekot līdzi neatkarīgi no diagnozes, vecuma un dzimuma, kā arī tad, ja iespējams ir jau diagnosticēta onkoloģiska saslimšana. Šeit pāris piemēru:
- Ievērot sabalansētu, uzturvielām bagātu uzturu, kas iekļauj šķiedrvielām bagātus produktus, augļus un dārzeņus, tai skaitā ierobežojot rūpnieciski apstrādātu produktu lietošanu, kas satur, piemēram, piesātinātās taukskābes;
- Samazināt “sarkanās”, kā arī dažādi apstrādātas gaļas izmantošanu uzturā;
- Ierobežot dažādu saldinātu produktu un dzērienu patēriņu;
- Ierobežot kaitīgos ieradumus, piemēram, alkohola patēriņu un smēķēšanu, tai skaitā pasīvo smēķēšanu.
Papildu rekomendācijas
- Pacienta simptomu analīze un vispārēja izmeklēšana, kā arī asins analīzes sākotnēji būtu jāveic ik 3 mēnešus pirmo pusgadu pēc terapijas un remisijas sasniegšanas. Pēc tam minētie izmeklējumi būtu jāveic reizi pusgadā nākamos 4 gadus un turpmāk pēc ārsta rekomendācijām;
- Atsevišķi izmeklējumi papildus būtu jāveic atkarībā no pacienta vecuma un terapijas veida, piemēram, ja iepriekš ir veikta staru terapija kakla rajonam, tad būtu nepieciešams kontrolēt vairogdziedzera funkciju. Un līdzigi ar citiem blakus esošiem orgāniem un iespējamu to funkcijas ietekmi, ja tuvumā ir veikta staru terapija;
- Pacients ir jāizglīto par iespējamiem terapijas ilgtermiņa efektiem un simptomiem, kurus būtu nepieciešams kontrolēt, piemēram, attiecinot tos uz sirds un elpošanas orgānu sistēmām.
[1] ESMO Clinical Practice Guidelines: Haematological Malignancies, 2018