Bazālo šūnu karcinoma (bazalioma) ir viens no biežāk novērotajiem ādas ļaundabīgajiem audzējiem. [1]
Bazaliomas parasti attīstās ādas virsējā slānī – epidermā, kuru veido bazālās šūnas. Tieši tāpēc šo ādas vēža veidu sauc par bazaliomu. Tām raksturīga lēna attīstības gaita, un sākotnēji tās ir nekaitīgas, tāpēc ir ļoti svarīgi veikt savlaicīgu diagnostiku un atbilstošu ārstēšanu, lai novērstu slimības tālāku attīstību un izplatīšanos.
Bazalioma ir ādas ļaundabīgs audzējs, kas visbiežāk veidojas saulei pakļautās vietās. Dzīves laikā uzkrātais UV starojums var veicināt pastiprinātu šūnu dalīšanos, kā rezultātā var pieaugt ādas audzēja rašanās risks. Absolūtais vairākums bazaliomu novēro tieši saulei pakļautās vietās: deguns, deguna spārni, vaigi, piere, kakls, ausis, krūtis un mugura. Bazaliomas attīstība sejas rajonā bieži vien korelē ar bazaliomas attīstību citās ķermeņa daļās. [1]
Neskatoties uz to, ka ir zināmi vairāki riska faktori, diemžēl vēl jo projām nav skaidrs, kā šie faktori izraisa ādas vēža attīstību.
Visbiežāk bazaliomas rodas ilgstoša UV starojuma ietekmē, attiecīgi, saules vai mākslīgā UV starojuma dēļ (piemēram, solārijs).
UV starojuma ietekmē tiek bojāta bazālo šūnu DNS. Savukārt, šūnu DNS satur gēnus, kas kontrolē to darbību.
Visbiežāk bojātie gēni bazaliomas gadījumā ir PTCH1 un PTCH 2, kas atbild par Hedžkoka signālceļu šūnā. Tie ir audzēja supresorgēni, kas atbild par šūnas augšanu un kuru bojājuma gadījumā sākas nekontrolēta šūnu augšana.
Baziliomām raksturīgi:
Visbiežāk stadijas noteikšanai izmanto TNM sistēmu, kas balstās uz 3 pamatprincipiem:
Pie katra apzīmējuma (T, N un M) tiek norādīts cipars, kas būtībā raksturo audzēja apjomu un izplatību. Jo lielāks cipars, jo tālāk izplatījies audzējs. [1]
[1] Klīniskās vadlīnijas "Ādas vēža un melanomas diagnostika, ārstēšana un dinamiskā novērošana", (Vadlīniju pilns teksts PDF), https://www.vmnvd.gov.lv/lv/adas-veza-un-melanomas-diagnostika-arstesana-un-dinamiska-noverosana