Ārstēšana
Šī informācija ir balstīta uz publicētajiem rakstiem dažādos medicīnas žurnālos. Šiem ieteikumiem ir tikai informatīvs raksturs un šī nav informācija, uz kuras pamata varētu tikt apšaubīti Jūsu ārstējošā ārsta lēmumi. Jautājumu gadījumā vienmēr konsultējieties ar ārstu.
Dzemdes kakla vēža ārstēšana, galvenokārt, ir atkarīga no slimības stadijas.
Ķirurģiska ārstēšana
Ķirurģisku ārstēšanu parasti piemēro pacientiem ar IA1 un IA2 stadijas audzēju.
Stadija IA1 - rekomendējamā ārstēšana ir dzemdes un dzemdes kakla izņemšana. Pacientēm, kam pastāvs liels risks uz slimības atgriešanos jeb recidīvu, papildus var veikt abpusēju olvadu un olnīcu izoperēšanu. Ja paciente vēlas saglabāt reproduktīvo funkciju, ir pieļaujama dzemdes kakla konizācija (ārstēšanas metode, kuras laikā no dzemdes kakla tiek izgriezts konusveida fragments, kas ietver slimības bojāto audu zonu) ar tai sekojošu novērošanu, veicot dzemdes kakla citoloģisko izmeklēšanu pēc 4 un 10 mēnešiem. Turpmāk citoloģisko izmeklēšanu var atkārtot reizi gadā, ja iepriekšējās abas analīzes ir bijušas normālas.
Stadija IA2 - šīm pacientēm ir paaugstināts risks limfmezglu metastastāzēm, tāpēc ārstēšanas protokolā ir jāiekļauj limfmezglu izņemšana. Ieteicamā ārstēšana ir modificēta radikāla histerektomija (papildus dzemdei un dzemdes kaklam tiek izņemti arī apkārtējie audi, maksts augšējā trešdaļa un iegurņa limfmezgli). Ja pacientei ir kontrindikācijas operācijas veikšanai, papildus var tikt nozīmēta staru terapija. Ja paciente vēlas saglabāt reproduktīvo funkciju, ir pieļaujama plaša dzemdes kakla konizācija ar iegurņa limfmezglu izņemšanu, vai dzemdes kakla izņemšana, atstājot dzemdes ķermeni, ar iegurņa limfmezglu izņemšanu.
Staru terapija
Staru terapiju parasti veic kopā ar ķirurģisku ārstēšanu invazīva vēža gadījumā (IB1 un IIA1 stadija).
Ārstēšanas metodes izvēle būs atkarīga no pieejamiem medicīniskiem resursiem, pacientes vecuma un vispārējā veselības stāvokļa. Staru terapija kā standarta ārstēšanas metode kopā ar ķīmijterapiju var būt gan iekšējā (dobuma staru terapija), gan ārējā (iegurņa staru tearpija), gan abas kopā. Pievienojot ķīmijterapiju staru terapijas laikā, tiek uzlabots staru terapijas klīniskais efekts.
Ķirurģiska ārstēšana kā standarta ārstēšana IB1/IIA1 stadijas gadījumā ir radikāla dzemdes un iegurņa limfmezglu izņemšana, radikāla histerektomija un iegurņa limfadenektomija ar vai bez sekojošas iegurņa staru terapijas, kopā ar ķīmijterapiju.
Auglību saglabājoša operācija - plaša dzemdes kakla konizācija ar iegurņa limfmezglu izņemšanu, vai dzemdes kakla izņemšana, atstājot dzemdes ķermeni, ar iegurņa limfmezglu izņemšanu vai tikai staru terapija.
Medikamentoza ārstēšana
Medikamentozā ārstēšana, galvenokārt, ir atkarīga no audzēja stadijas.
Ķīmijterapija
Ķīmijpreparāti ir medikamenti, kas pamatā iedarbojas uz dažādām šūnas cikla fāzēm, pilnībā vai daļēji pārtraucot šūnu dalīšanos vai tās iznīcinot. Tāpēc tos sauc par citotoksiskiem (šūnai kaitīgiem vai toksiskiem) medikamentiem, bet pašu terapiju par citotoksisko terapiju jeb ķīmijterapiju. Citotoksiskos līdzekļus var lietot vienus pašus (monoterapija) vai savā starpā kombinēt medikamentus ar atšķirīgu iedarbību uz šūnu ciklu. [1]
Neoadjuvantā ķīmijterapija ir medikamentu ordinācija pirms operācijas ar mērķi samazināt audzēja masu, kā arī pārliecināties par medikamentu efektivitāti konkrēti šajā gadījumā. Nereti neoadjuvanto ķīmijterapiju kombinē ar apstarošanu, lai tādējādi uzlabotu turpmākos dzīvildzes rādītājus. Daudzos gadījumos neoadjuvantas ķīmijterapijas laikā audzējs būtiski mazinās, un pēc operācijas papildu ķīmijterapija vairs nav nepieciešama. Visbiežāk neoadjuvanto ķīmijterapiju izmanto palielu lokālizplatītu (ar taustāmām vai vizualizējamām metastāzēm reģionālos limfmezglos) audzēju gadījumā.
Adjuvantā jeb profilaktiskā ķīmijterapija ir medikamentu ordinācija pēc primārā audzēja izoperēšanas vai apstarošanas, kad pastāv risks, ka slimība varētu atjaunoties. Vairumam audzēju gadu gaitā ir izstrādātas un pārbaudītas visdažādākās zāļu kombinācijas un terapijas shēmas, klāt nākuši jauni medikamenti.
Ķīmijterapijas biežākās blakusparādības ir nogurums, nespēks, vemšana, caureja, mutes un rīkles gļotādas iekaisums, perifēriska neiropātija, anēmija, trombocitopēnija, leikopēnija, ādas un nagu pārmaiņas, sāpes (galvassāpes, sāpes muskuļos un locītavās) un citas.
Papildus informāciju par ķīmijterapiju variet lasīt Jautājumi un atbildes par ķīmijterapiju. [2]
Mērķterapija
Mērķterapija ir terapija ar medikamentiem, kuri iedarbojas uz konkrētu molekulāro mērķi – proteīnu vai receptoru, kas uz vēža šūnu virsmas sastopams lielākā daudzumā nekā veselajām šūnām. Būtībā mērķterapija tēmē uz tām ģenētiskām vai citādām atšķirībām, kas vēža šūnas atšķir no veselām un ļauj tām neierobežoti augt un vairoties. To vēl mēdz dēvēt par molekulāro mērķterapiju vai personalizēto (arī precīzo) medicīnu, kad zāles pacientam piemeklē nevis pēc audzēja lokalizācijas un stadijas, bet pēc konkrētiem molekulāriem marķierim, kas raksturīgi individuālam pacientam un viņa konkrētajam audzējam. [1]
Mērķterapijas biežākās blakusparādības ir caureja, aknu darbīnas traucējumi, ādas bojājumi, tostarp paaugstināts jutīgums, pēdas un plaukstu ādas pietūkums, asinsreces traucējumi, autoimūnas reakcijas un citas.
Imūnterapija
Imūnterapija ir organisma paša imūnsistēmas atmodināšana, stimulēšana vai stiprināšana ar dažādiem (dabīgiem vai mākslīgi radītiem) bioloģiskiem līdzekļiem. To mērķis ir palēnināt vai apturēt audzēja tālāku augšanu un metastazēšanos, kā arī atjaunot imūnsistēmas dabīgās funkcijas, lai tā labāk spētu atpazīt audzēja šūnas un tās iznīcinātu. Nosacīti pie imūnterapijas metodēm pieskaita terapiju ar konkrētām monoklonālām antivielām un imūnsistēmas kontrolpunktu inhibitoriem, nespecifiskās imūnterapijas metodes, onkolītisko viroterapiju, terapiju ar T šūnām (dendrītiskām šūnām), citokīniem un citiem līdzekļiem. [1]
Imūnterapijas biežākās blakusparādības ir nogurums, klepus, slikta dūša, caureja, samazināta apetīte, locītavu sāpes, nieze un citas.
Papildus informāciju par imūnterapiju un tās biežākajām blakusparādībām variet lasīt rokasgrāmatā. [3]
Par novērotajām blakusparādībām vienmēr informējiet savu ārstējošo ārstu vai medmāsu, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko ārstēšanu!
[1] Ļaundabīgo audzēju ārstēšanas metodes, https://www.talakizglitiba.lv/sites/default/files/2020-01/153_Audz%C4%93ju%20terapijas%20metodes.pdf
[2] Jautājumi un atbildes par ķīmijterapiju, https://onkomed.lv/wp-content/uploads/2020/09/Kimijterapijas-gramata_LV.pdf
[3] Kādas ir imūnterapijas blaknes? https://www.esmo.org/content/download/391766/7626038/1/LV-Imunterapijas-Blaknes-Noradijumi-Pacientiem.pdf