Pacientiem ar AML parasti ir raksturīgi simptomi, kas ir saistāmi ar pancitopēniju jeb visu veidu asins šūnu samazināšanos, kas rezultējas ar eritrocītu, neitrofīlo leikocītu un trombocītu samazināšanos, ko attiecīgi sauc par anēmiju, neitropēniju un trombocitopēniju. Ar pancitopēniju saistītie simptomi:
Diagnostika iekļauj gan pacienta anamnēzes jeb slimības vēstures ievākšanu, gan dažādu instrumentālu un vizuālās diagnostikas metožu izmantošanu. Attiecībā uz slimības vēsturi ārsts uzdos specifiskus jautājumus, lai pēc iespējas mērķtiecīgāk un precīzāk novērtētu pacienta sūdzības un simptomus un to iespējamo saistību ar konkrēto slimību.
Asins analīzes, kur izvērtē gan pilnu asins ainu, gan bioķīmiju ir viena no pirmajām izmeklēšanas metodēm, kas ir vienkārša un ātri veicama, lai novērtētu iespējamu leikozes esamību. Raksturīgākās izmaiņas:
Ar šī izmeklējuma palīdzību var atšķirt limfoblastus no mieloblastiem jeb to, kuru šūnu priekšteči dominē, līdz ar to tādējādi izšķirot akūtu limfoleikozi no akūtas mieloleikozes. Metode darbojas tā, ka iegūtais kaulu smadzeņu punkcijas materiāls tiek iekrāsots ar specifiskām krāsvielām, kas piesaistīsies pie konkrētiem šūnas virsmas proteīniem. Tā kā šie proteīni uz šūnu virsmas atkarībā no šūnu veida atšķiras, tad tādējādi ir iespējams atšķirt konkrēto šūnu veidu. Iegūto kaulu smadzeņu biopsijas materiālu var tikai specifiski iekrāsot, bet tam var veikt vēl citas papildus analīzes, piemēram:
Pirms terapijas uzsākšanas vai pie noteiktiem simptomiem var būt veicami citi papildus izmeklējumi, piemēram, lumbālpunkcija, ehokardiogrāfija, ja plānots izmantot sirdij toksiskus preparātus, galvas smadzeņu datortomogrāfija (CT) vai magnētiskās rezonanses izmeklējums (MRI).