Diagnostika

  1. Simptomi
  2. Izmeklēšanas metodes

Simptomi

Biežākie simptomi ir:

  • vēdera pūšanās, diskomforts, spiedoša sajūta; 
  • sāpes iegurnī, vēdera dobumā;
  • pilnuma sajūta vēderā, tā apjoma palielināšanās;
  • ātra sāta sajūta;
  • vēlme bieži urinēt/ sajūta, ka gribas urinēt.

Slimībai progresējot var pievienoties:

  • nogurums;
  • slikta dūša, apetītes zudums;
  • vēdera apjoma pieaugums, uzkrājoties ascītam (šķidrumam vēdera dobumā), paralēli ķermeņa svara zudumam;
  • zarnu obstrukcija, ko izsauc patoloģiskā audzēja masa vēdera dobumā;
  • elpas trūkums (šķidruma uzkrāšanās pleiras telpā (telpa, kas apņem plaušas);
  • vēdera izejas biežuma izmaiņas, aizcietējumi;
  • sāpes dzimumattiecību laikā;
  • muguras sāpes.

Tomēr šie simptomi ir nespecifiski un sastopami arī citu slimību un citu audzēju gadījumā.

Dažiem olnīcu audzējiem piemīt spēja producēt hormonus, tie tiek dēvēti par funkcionāli aktīviem audzējiem. Šāda īpašība piemīt dzimumšūnu stromāliem audzējiem, kuri producē estradiolu un/vai androgēnus. Šie hormoni var izsaukt priekšlaicīgas pubertātes attīstību meitenēm. Piemēra, pārlieku liels estradiola daudzums var izsaukt neregulārus menstruālos ciklus (sievietēm vecumā pirms menopauzes) vai asiņošanu no dzimumceļiem (sievietēm menopauzes vecumā). Savukārt, pārlieku liela testosterona produkcija var izraisīt vīrišķo dzimumpazīmju attīstību. Retāk šie audzēji producē kortizolu - hormonu, kas veicina Kušinga sindroma attīstību (sindroms, kas raksturojas ar svara pieaugumu, apmatojuma pastiprinātu augšanu, plānu ādu).

Papildus jautājumiem par simptomiem, ārsts veic pacienta vispārējā stāvokļa izvērtēšanu, asins analīzes. Minētie izmeklējumi nepieciešami, lai izvērtētu iespējas piemērot atbilstošāko ārstēšanu.

Jaunām meitenēm pirms pubertātes ar olnīcu audzēju tiek rekomendēts veikt arī kariotipa analīzi (hromosomu skaita, uzbūves izvērtēšanu), jo hromosomu skaita pārmaiņu, to bojājumu gadījumā, var attīstīties dzimumorgānu attīstības traucējumi.

Sievietēm pēcmenopauzes vecumā, parādoties asiņošanai, tiek veikta endometrija slāņa izvērtēšana (ultrasonogrāfijas laikā), ja tā biezums pārsniedz pieļaujamās normas, nepieciešama neliela tā parauga iegūšana histoloģiskai izmeklēšanai, lai apstiprinātu hiperplāziju (labdabīgu stāvokli) un izslēgtu primāru endometrija audzēju.

Izmeklēšanas metodes

Ginekoloģiskā izmeklēšana

Tiek izzvērtēta audzēja masa mazajā iegurnī, tā fiksācija pie apkārt esošajām struktūrām.

Vispārējā pacientes stāvokļa novērtēšana

Ascīta (šķidrums vēdera dobumā), pleirīta (šķidrums telpā ap plaušām) pazīmju izvērtēšana, limfmezglu un aknu stāvokļa klīniskā izvērtēšana.

Attēldiagnostika

  • Transvagināla ultrasonoskopija, ultrasonogrāfija (USG) vēdera dobumam, plaušu rentgenogrāfija (RTG).
  • Datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi mazajam iegurnim, vēdera dobumam, plaušām, lai izvērtētu slimības izplatību, stadiju un plānotu ārstēšanu.
  • Magnētiskās rezonanses (MR vai MRI) izmeklējums mazajam iegurnim (pēc īpašām indikācijām).
  • Pozitronu emisijas tomogrāfija ar datortomogrāfiju (PET/CT) – netiek rekomendēts izmantot rutīnā stadijas noteikšanai, tomēr var pielietot metaboli aktīvu onlnīcu audzēju izplatības izvērtēšanai.
  • Atsevišķos gadījumos var tikt veikta vēdera pārskata rentgenogrāfija (RTG) vai fibrokolonoskopija.

Laparoskopija

Laparoskopiskā tehnika novērš nepieciešamību pēc lieliem iegriezumiem. Tā vietā ķirurgs var redzēt orgānus no ķermeņa iekšpuses, izmantojot laparoskopu – plānu instrumentu, kas līdzinās teleskopam. Pēc oglekļa dioksīda ievadīšanas vēdera dobumā (vēders uzbriest), laparoskops tiek ievadīts pacienta ķermenī caur nelielu mēģeni (trokāru), ar kura palīdzību tiek veikta iekšējo audu punkcija. Tam nepieciešams veikt ādas iegriezumu tikai 1 cm garumā. Laparoskopam ir pievienota neliela videokamera un gaismas avots, kas ļauj no optiskās šķiedras kabeļa attēlu no videokameras pārsūtīt uz monitoru.

Ķirurgs var veikt operāciju, skatoties monitora ekrānā ar attēla palielinājumu 4-10 reizes.

Šī metode paredzēta gan diagnostikas nolūkos, gan biopsijas veikšanai, atkarībā no vajadzības.

Histoloģiskā izmeklēšana

Histoloģiskā audu materiāla izmeklēšana (ar mikroskopu tiek analizēts audu paraugs, šūnas, kas iegūtas operācijas laikā) apstiprina diagnozi, sniedz informāciju par audzēja specifiskiem raksturlielumiem: histoloģisko apakštipu (pēc WHO – Pasaules Veselības organizācijas izstrādātajiem kritērijiem), palīdz precīzi noteikt audzēja stadiju.