Ādas plakanšūnu vēzis (karcinoma) ir ādas epidermas slāņa keratinocītu ļaundabīgs audzējs. Tas ir otrs biežākais keratinocītu izcelsmes ādas ļaundabīgais audzējs pēc bazaliomas, taču, atšķirībā no bazaliomām, plakanšūnu ādas audzējiem ir lielāks metastazēšanās risks. [1]
Vīrieši slimo biežāk nekā sievietes, turklāt, audzēja gadījumu skaits pieaug līdz ar vecumu. Šī slimība retāk sastopama ir cilvēkiem vecumā līdz 45 gadiem, tomēr pēdējos gados vērojama tendence saslimt ar ādas vēzi arī gados jaunākiem cilvēkiem. Pēc 75 gadu vecuma sastopamība ir 5-10 reizes biežāka nekā jaunākiem cilvēkiem un 50-300 reizes biežāka nekā cilvēkiem līdz 45 gadu vecuma. [2]
Lielākā daļa ādas vēža sākas virspusējā ādas slānī, ko sauc par epidermu. Plakanšūnas (šūnu veids) atrodas epidermas apakšējā slānī. Šīs šūnas pastāvīgi dalās, lai veidotu jaunas šūnas, kas aizvieto novecojušās ādas šūnas virspusējā ādas slānī. Epidermu (virsāda) no dermas (pamatāda jeb ādas vidējais slānis) atdala bazālā membrāna. Plakanšūnu vēža gadījumā audzēja šūnas var šķērsot bazālo membrānu un nonākt dziļākos ādas slāņos (dermā). Aptuveni 2 no 10 ādas vēžiem ir plakanšūnu karcinomas (arī saukts par plakanšūnu ādas vēzi). Šie audzēji visbiežāk attīstās uz saulei pakļautām ķermeņa daļām, piemēram, sejas, auss, kakla, lūpām un rokām. Tie var attīstīties arī citur, piemēram, uz rētām, hronisku ādas čūlu vai aktīnisko keratožu bojājumu vietās.
Neskatoties uz to, ka ir zināmi vairāki plakanšūnu ādas vēža riska faktori, tomēr vēl jo projām ir daudz neatbildētu jautājumu par šī ādas vēža veida attīstību.
Zināms, ka visbiežāk plakanšūnu ādas vēzis rodas no ilgstošas ādas pakļaušanas ultravioletajam starojumam (saules vai mākslīgām UV ierīcēm, kā, piemēram, solārijs). [3]
UV starojums bojā bazālo šūnu DNS (dezoksiribonukleīnskābe). DNS satur gēnus, kas atbild par mūsu šūnu darbību. Audzēja gadījumā novēro dažādas šo gēnu izmaiņas jeb mutācijas, kas uzkrājas šūnu DNS, kā rezultātā tiek veicināta pastiprinātu audzēja šūnu augšana un vairošanās.
Slimība biežāk skar cilvēkus ar gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem, zilām acīm. Būtiska nozīme ir uzkrātajam (kumulatīvam) saules starojumam visa mūža garumā. Šim ādas vēža veidam mazāka nozīme ir atsevišķiem, epizodiskiem saules radītiem apdegumiem, kas iegūti dzīves laikā. [3]
Biežākie riska faktori ir:
Veicinošie faktori:
Priekšvēža stāvokļi un ādas izmaiņas ar palielinātu plakanšūna vēža attīstības risku
Lielākā daļa ādas plakanšūnu vēžu attīstās galvas un kakla rajonā, ar lielāku slimības recidīva (atgriešanās) un metastazēšanās risku.
Pie katra apzīmējuma (T, N un M) tiek norādīts cipars, kas būtībā raksturo audzēja apjomu un izplatību. Jo lielāks cipars, jo tālāk izplatījies audzējs. [2]
[1] Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks”, https://www.dzivibaskoks.lv/lv/veza-veidi-un-arstesana?1541739426
[2] Klīniskās vadlīnijas "Ādas vēža un melanomas diagnostika, ārstēšana un dinamiskā novērošana", (Vadlīniju pilns teksts PDF), https://www.vmnvd.gov.lv/lv/adas-veza-un-melanomas-diagnostika-arstesana-un-dinamiska-noverosana
[3] Slimību kontroles un profilakses centrs, https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Profesionaliem/Kliniskie%20algoritmi%20un%20pacientu%20celi/Onkologija/Kliniskie%20algoritmi/adas_laundab_audz_c44_th_algoritmi.pdf