Plakanšūnu vēzis (karcinoma)

1. Par slimību, anatomiskā uzbūve, funkcijas
2. Izplatība, cēloņi, riska faktori
3. Klasifikācija (veidi, stadijas)

Vīrieši slimo biežāk nekā sievietes, turklāt, audzēja gadījumu skaits pieaug līdz ar vecumu. Šī slimība retāk sastopama ir cilvēkiem vecumā līdz 45 gadiem, tomēr pēdējos gados vērojama tendence saslimt ar ādas vēzi arī gados jaunākiem cilvēkiem. Pēc 75 gadu vecuma sastopamība ir 5-10 reizes biežāka nekā jaunākiem cilvēkiem un 50-300 reizes biežāka nekā cilvēkiem līdz 45 gadu vecuma. [2]

Lielākā daļa ādas vēža sākas virspusējā ādas slānī, ko sauc par epidermu. Plakanšūnas (šūnu veids) atrodas epidermas apakšējā slānī. Šīs šūnas pastāvīgi dalās, lai veidotu jaunas šūnas, kas aizvieto novecojušās ādas šūnas virspusējā ādas slānī. Epidermu (virsāda)  no dermas (pamatāda jeb ādas vidējais slānis) atdala bazālā membrāna. Plakanšūnu vēža gadījumā audzēja šūnas var šķērsot bazālo membrānu un nonākt dziļākos ādas slāņos (dermā). Aptuveni 2 no 10 ādas vēžiem ir plakanšūnu karcinomas (arī saukts par plakanšūnu ādas vēzi). Šie audzēji visbiežāk attīstās uz saulei pakļautām ķermeņa daļām, piemēram, sejas, auss, kakla, lūpām un rokām. Tie var attīstīties arī citur, piemēram, uz rētām, hronisku ādas čūlu vai aktīnisko keratožu bojājumu vietās.

Slimība biežāk skar cilvēkus ar gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem, zilām acīm. Būtiska nozīme ir uzkrātajam (kumulatīvam) saules starojumam visa mūža garumā. Šim ādas vēža veidam mazāka nozīme ir atsevišķiem, epizodiskiem saules radītiem apdegumiem, kas iegūti dzīves laikā. [3]

Biežākie riska faktori ir:

• Indivīdi ar pirmsvēža ādas veidojumiem – aktīniskām keratozēm;
• Ilgstošs darbs ārpus telpām (celtnieki, dārznieki, sētnieki u.c.);
• Hobiji ārpus telpām (piemājas dārzs, makšķerēšana, golfs, alpīnisms u.c.);
• Cilvēki ar I, II vai III ādas fototipu (ādas pigmenta jeb melanīna daudzums ādā);
• Vīriešiem biežāk attīstās plakanšūnu ādas vēzis (saistīts ar biežāku uzturēšanos tiešos saules staros bez ādas aizsarglīdzekļiem);
• Smēķētāji; 
• Imūnās sistēmas nomākums (imūnsupresija);
• Cilvēki pēc orgānu transplantācijas;
• Ģenētiskās saslimšanas – xeroderma pigmentosum;
• Cilvēka papilomas vīruss (HPV).

Veicinošie faktori:

• Dzīves laikā uzkrātais jeb kumulatīvais saules starojums ir visbūtiskākais ādas plakanšūnu vēzi veicinošais vides faktors;
• Risku pastiprina indivīda sauļošanās paradumi;
• Ādas tips (gaišādaini, vasarraibumaini un gaišmataini vai rudmataini cilvēki ar zilām acīm);
• Vecums un saules apdegumi dzīves laikā;
• Saskarsme ar arsēnu vai aromātiskiem ogļūdeņražiem (darvā, kvēpos), kas var ierosināt, piemēram, arsēnisko keratozi un paaugstināt ādas vēža attīstības risku;
• Rētaudi, piemēram, pēc apdegumiem, sarkanā vilkēde jeb lupus vulgaris, venoza sastrēguma trofiskas čūlas, hidradenitis suppurativa, kur pēc vairākiem gadiem var attīstīties samērā agresīvas formas ādas plakanšūnu vēzis;
• Imūnsistēmas nomākums gan saistībā ar slimībām (limfoma, leikoze, HIV, AIDS), gan orgānu transplantāciju (risks atkarīgs no transplantētā orgāna un laika, kas pagājis kopš transplantācijas (salīdzinoši vislielākais risks ir pacientiem pēc sirds un plaušu transplantācijas) un ilgstošu imūnsupresīvu terapiju;
• Smēķēšana, kas var izraisīt lūpu un mutes dobuma plakanšūnu audzēju. Izčūlojums uz lūpas, kas ikpalaikam asiņo, var liecināt par plakanšūnu vēzi;
• Ozona slāņa noārdīšanās;
• Psoriāze un tās ārstēšanas radītās komplikācijas;
• Xeroderma pigmentosum – reta ģenētiska patoloģija, kas veicina ādas ļaundabīgo audzēju attīstību, tai skaitā plakanšūnu karcinomu; 
• Ģimenes anamnēze.

• audzēja atrašanās vieta;
• cik ātri audzējs aug;
• cik skaidras ir audzēja robežas;
• vai audzējs rada jebkādas sūdzības, kā sāpes, nieze;
• kā audzēja šūnas izskatās zem mikroskopa;
• vai audzējs ir skāris apkārt esošos nervus un asinsvadus;
• vai audzējs ir vietā, kas pirms tam ir tikusi ārstēta ar staru terapiju;
• vai pacientam ir novājināta imūnsistēma.

[1] Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks”, https://www.dzivibaskoks.lv/lv/veza-veidi-un-arstesana?1541739426  

[2] Klīniskās vadlīnijas "Ādas vēža un melanomas diagnostika, ārstēšana un dinamiskā novērošana", (Vadlīniju pilns teksts PDF), https://www.vmnvd.gov.lv/lv/adas-veza-un-melanomas-diagnostika-arstesana-un-dinamiska-noverosana

[3] Slimību kontroles un profilakses centrs,  https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Profesionaliem/Kliniskie%20algoritmi%20un%20pacientu%20celi/Onkologija/Kliniskie%20algoritmi/adas_laundab_audz_c44_th_algoritmi.pdf

Pāriet uz lapas augšpusi