1. Simptomi
   
2. Izmeklēšanas metodes
   

Simptomi

Klīniskā aina jeb simptomi HL un Ne-Hodžkina limfomai (NHL) kopumā ir vienāda.

• Attiecībā uz limfmezgliem:
  
  • Limfadenopātija jeb limfmezglu palielināšanās būs asimetriska jeb tie būs vizuāli novērtējami un taustāmi ķermeņa vienā pusē. Tie var būt palielināti dažādās lokalizācijās, piemēram, kakla rajonā, padusē un cirkšņos. Abpusēja jeb simetriska limfmezglu palielināšanās var būt saistāma arī ar citām ne-onkoloģiskām diagnozēm.
    
  • Palielinātie limfmezgli būs nesāpīgi un āda virs tiem būs neizmainīta.
    
• B simptomus raksturo sistēmiski simptomi, kas raksturo organisma kopējo reakciju un to esamību vai neesamību var izmantot arī stadijas noteikšanā un klasifikācijā. Šie simptomi ir kā atbildes reakcija uz dažādu organismā cirkulējošu nelielu proteīnu izdalīšanos imūnsistēmas stimulācijas un darbības rezultātā. Jāmin, ka šie simptomi ne vienmēr būs un var arī nebūt neviens no zemāk minētajiem simptomiem:
  
  • Svara zudums vairāk par 10 % pēdējo 6 mēnešu laikā, kas nav bijis mērķtiecīgs.
    
  • Svīšana naktīs, kas būs izteikta un pa visu ķermeni. Arī dienas laikā tā var būt, bet naktīs tā ir vieglāk konstatējama.
    
  • Drudzis un ķermeņa temperatūra virs 38 grādiem.
• Citi simptomi:
  
  • Aknas un liesas palielināšanās jeb hepatosplenomegālija;
    
  • Atsevišķi simptomi, kas var būt saistāmi ar kāda konkrēta orgāna iesaisti, piemēram, plaušu iesaistes gadījumā;
    
  • Augšējās dobās vēnas kompresijas jeb saspieduma simptomi, kur sirdij pienākošā lielā vēna tiek saspiesta ar audzēja audiem. Pēc literatūras datiem HL gadījumā tas notiek daudz retāk kā pie NHL. Šajā gadījumā ir izteikta tūska kakla un galvas rajonā, ir pastiprināts un vizuāli redzams venozais tīklojums, kā arī ir pieaug elpas trūkums, īpaši esot guļus pozīcijā.
    

Izmeklēšanas metodes

Diagnostika iekļauj gan pacienta anamnēzes jeb slimības vēstures ievākšanu, gan dažādu instrumentālu un vizuālās diagnostikas metožu izmantošanu. Attiecībā uz slimības vēsturi ārsts uzdos specifiskus jautājumus, lai pēc iespējas mērķtiecīgāk un precīzāk novērtētu pacienta sūdzības un simptomus un to iespējamo saistību ar konkrēto slimību.

Diagnostiku nosacīti var iedalīt sekojoši:

• Izmeklējumi, ar kuriem tiek noteikta un apstiprināta diagnoze (piemēram, biopsija);
  
• Izmeklējumi, ar kuriem precizē stadiju un iespējamo slimības agresivitātes risku (piemēram, vizuālās diagnostiskas izmeklējumi, hronisku vīrusu infekciju noteikšana u.c.);
  
• Izmeklējumi, ar kuriem nosaka pacienta kopējo veselības stāvokli, kas ir īpaši svarīgi uzsākot ārstēšanu, kā arī sevišķi, ja gaidāma kādu orgānu sistēmu ietekmējoša, toksiska terapija (piemēram, elektrokardiogrāfija, ehokardiogrāfija).
  

Asins analīzes

NHL var būt vien nelielas novirzes, bet specifisku izmaiņu, kas liecinātu par konkrēto ļaundabīgo procesu, var nebūt. Var būt izmaiņas, kas saistāmas ar to, ka iet bojā audzēja šūnas, piemēram, var būt palielināts LDH jeb laktāta dehidrogenāze, tomēr arī šis rādītājs nav specifisks un var būt izmainīts arī pie citiem patoloģiskiem procesiem.

Ņemot vērā to, ka viens no NHL riska faktoriem ir imūndeficīti un infekcijas, visiem pacientiem ar atklātu jebkuru limfomu ir nepieciešamība veikt testus arī uz tādām hroniskām infekcijām kā hepatīta B un C vīruss, kā arī cilvēka imūndeficīta vīruss jeb HIV.

Biopsija

Ķirurģiski iegūst izmainīto limfmezglu un novērtē to histoloģiski jeb izmantojot mikroskopu. Šajā gadījumā obligāti nepieciešams novērtēt veselu limfmezglu vai audu gabalu ar iekļautu limfmezglu, jo patoloģiskās šūnas var aizņemt arī vien pusi limfmezgla.

Onkomarķieri

Onkomarķieri var būt dažāda veida ķīmiskās struktūras molekulas, kuras izdala audzēja šūnas, vai tās atrodas uz audzēja šūnu virsmas, kā arī tās var izdalīt veselās organisma šūnas, reaģējot uz ļaundabīgo audzēju. Viens no onkomarķieriem, ko var novērtēt limfomu gadījumā ir beta 2-mikroglobulīns, kas gan nav specifisks marķieris un nenorādīs par konkrētu slimību, tomēr to var novērtēt un turpināt kontrolēt, ja tas jau sākotnēji ir bijis paaugstināts. Ja tas ir bijis samazināts vai normas robežās, tad arī turpmāk nebūs nozīmes to kontrolēt.

Datortomogrāfija (CT)

Lai novērtētu precīzu stadiju, nepieciešams veikt datortomogrāfiju (CT) no kakla rajona līdz pat mazajam iegurnim, ar vai bez kontrastvielas.

Pozitronu emisijas tomogrāfija/datortomogrāfija (PET/CT)

Izmanto izplatības novērtēšanai un stadijas precizēšanai. Jāņem vērā, ka PET/CT izmeklējumā tiek novērtēta dažādu audu metabolā aktivitāte jeb to kā audi patērē glikozi, līdz ar to arī šajā izmeklējumā novērtējamās izmaiņas var tikt izraisītas citu patoloģiju ietekmē. Ņemot vērā šī izmeklējuma darbības mehānismu, lēni augošiem audzējiem šim izmeklējumam nebūs lielas nozīmes. Ar šo izmeklējumu var novērtēt arī iespējamo izplatību jeb metastāzes kaulu smadzenēs, kas uzreiz piešķir IV stadiju kā tika minēts pie klasifikācijas.

Kaulu smadzeņu biopsija jeb trepānbiopsija

Ar šo mazinvazīvo manipulāciju ir iespējams novērtēt audzēja šūnu izplatību jeb metastāzes kaulu smadzenēs, kas to esamības gadījumā uzreiz piešķirtu IV stadiju.

Lumbālpunkcija

Pie atsevišķām indikācijām ir veicama arī lumbālpunkcija jeb cerebrospinālā šķidruma iegūšana, veicot punkciju muguras lejasdaļā starp skriemeļiem, tādējādi nokļūstot telpā, kur cirkulē cerebrospinālais šķidrums.