Adaptēts no: World Health Organization International Agency for Research on Cancer, vol. 83, 2004.

Smēķēšanas stāžu rēķina paku gados, t.i. cik gadus pacients smēķējis pa 1 paciņai dienā. Smēķēšanas stāžs > 20 paku gadiem ir saistīts ar nozīmīgi paaugstinātu plaušu vēža risku, īpaši pēc 50 gadu vecuma. Smēķējot cigarešu paciņu dienā plaušu vēža risks palielinās līdz pat 30 reizēm salīdzinot ar nesmēķētājiem! Par nekad nesmēķējušu uzskata cilvēku, kurš dzīves laikā izsmēķēja mazāk par 100 cigaretēm. Pasīvā smēķēšana ir tabakas produktu ieelpošana no gaisa blakus smēķētājam. Tas nozīmē, ka pasīvais smēķētājs ieelpo ar tabakas dūmiem arī kancerogēnus, kas paaugstina risku saslimt ar plaušu vēzi līdz pat 30%. Jo ilgāka ir pasīvās smēķēšanas pieredze, jo lielāks ir plaušu vēža attīstības risks. Ļoti svarīgi pasargāt no pasīvās smēķēšanas bērnus! [1]

Alternatīva tabakas smēķēšanai ir “tvaikošana”, veipošana, jeb elektroniskās cigaretes. Šis smēķēšanas veids balstās uz to, ka ierīcē tiek uzsildīts šķidrums ar augu izcelsmes glicerīnu, tas rada tvaikus un ar tvaiku elpceļos tiek nogādāts smēķēšanas ierīcē esošais nikotīns. Pagaidām nav datu par šī smēķēšanas veida tiešo saistību ar plaušu vēzi un ilgtermiņa efektiem, taču ir zināms, ka tvaikošana izraisa nopietnu elpceļu bojājumu – plaušu audu iekaisumu, asiņošanu no elpceļiem. Tas var ietekmēt ilgtermiņā plaušu vēža attīstības risku. Īpaši bīstama veipošana ir pusaudžiem un jauniešiem, jo var padarīt viņus par nikotīna atkarīgiem un novest pie cigarešu smēķēšanas. Turklāt, e-cigarešu dūmos ir atrasti tādi kancerogēni kā acetāldehīds un citi. Smēķēšanas laikā organismā nonāk nikotīns, kura efekti organismā izraisa stipru psiholoģisku atkarību.

Smēķēšanas atmešana var būt saistīta ar tādām izpausmēm kā dusmas, trauksme, koncentrēšanās grūtības, miega traucējumi. Šie simptomi visstiprāk izpaužas 2–4 nedēļas pēc smēķēšanas pārtraukšanas, bet vēlāk pakāpeniski pāriet.

Smēķēšanas atmešanai ir pieejami palīglīdzekļi – nikotīna aizstājterapija, psihoemocionālais atbalsts, specifiski medikamenti. Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas telefona konsultācijas smēķēšanas atmešanai, informāciju par tām var atrast Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā. Par specifiskiem medikamentiem runājiet ar savu ārstējošo ārstu. Smēķēšanas atmešana ir ļoti svarīga gan plaušu vēža novēršanai, gan plaušu vēža ārstēšanas efektam!

Procesi organismā pēc smēķēšanas atmešanas:

Avots: Brošūra "Dzīve ar plaušu vēzi", materiāla izdevējs: SIA Roche Latvija sadarbībā ar Latvijas Onkologu Ķīmijterapeitu asociāciju (LOĶA) Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrību Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību “Dzīvības koks”.

Plaušu vēža skrīnings – kas tas ir?

Onkoloģisku slimību skrīningu var aprakstīt šādi: noteiktiem kritērijiem atbilstoša iedzīvotāju grupa ar noteiktu laika intervālu veic noteiktu izmeklējumu, ar kuru agrīni un efektīvi var atklāt dzīvību apdraudošu slimību, pirms tā rada pamanāmus simptomus. Agrīna slimības atklāšana ļauj sasniegt labākus ārstēšanas rezultātus, biežāku izārstēšanos, saglabāt slimnieka dzīves kvalitāti un darba spējas, pagarināt dzīvildzi. Latvijas iedzīvotājiem šobrīd no Nacionālā veselības dienesta līdzekļiem tiek organizēts krūts vēža, dzemdes kakla vēža un kolorektālā vēža skrīnings. Krūts vēža agrīnai atklāšanai izmanto mamogrāfijas izmeklējumu, dzemdes kakla vēža skrīningam šūnu paraugu no dzemdes kakla, kolorektālā vēža agrīnai atklāšanai izmanto slēpto asiņu testu fēcēs.

Pēc GLOBOCAN* datiem, 2020. gadā Latvijā plaušu vēzis bija 2. visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā slimība vīriešiem un 4. visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā slimība abu dzimumu pārstāvjiem. Plaušu vēzis sākuma stadijās nerada simptomus, tāpēc slimība visbiežāk tiek atklāta III–IV stadijā, taču tad ir grūti panākt izārstēšanos. Mirstības ziņā plaušu vēzis ieņēmis 1. vietu onkoloģisko slimību vidū. [1] Tas norāda uz plaušu vēža agrīnās diagnostikas svarīgumu. Relatīvi nesen tika publicēti lielu pētījumu rezultāti, kas apstiprina plaušu vēža skrīninga efektivitāti. 2017. gadā Eiropas Medicīnisko onkologu asociācija (ESMO) ir pieņēmusi lēmumu ieviest plaušu vēža skrīninga programmu Eiropas valstīs. Plaušu vēža skrīnings Latvijā un lielākajā daļā Eiropas valstu šobrīd nav organizēts, tas ir tuvākās nākotnes jautājums. Tomēr, ja cilvēkam ir zināms paaugstināts plaušu vēža attīstības risks, tad pēc 55 gadu vecuma sadarbībā ar savu ģimenes ārstu var veikt plaušu kompjūtertomogrāfiju vai zemo devu kompjūtertomogrāfiju ar mērķi izslēgt plaušu veidojumus. [5]

GLOBOCAN* – Global cancer statistics observatory

[1] Slimību profilakses un kontroles centrs, Latvijā biežāk sastopamo audzēju primārā un metastāžu terapija, https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Profesionaliem/Kliniskie%20algoritmi%20un%20pacientu%20celi/Onkologija/Kliniskie%20algoritmi/9_algoritmi_plausas_terapija.pdf

[2] Uztura ieteikumi onkoloģijas pacientiem ārstēšanas laikā, https://onkomed.lv/wp-content/uploads/2020/09/Uzturs-pacientiem-ar-audzeju-terapijas-laika.pdf

[3] Fizisko aktivitāšu rekomendācijas onkoloģijā, https://onkomed.lv/wp-content/uploads/2023/02/Physical-activity-recomendations-for-Oncology-patients-VV-1.pdf

[4] Slimību profilakses un kontroles centrs, Smēķēšana, https://www.spkc.gov.lv/lv/smekesana 

[5] Global cancer statistics observatory, https://gco.iarc.who.int/media/globocan/factsheets/populations/428-latvia-fact-sheet.pdf