Ārstēšana
Šī informācija ir balstīta uz publicētajiem rakstiem dažādos medicīnas žurnālos. Šiem ieteikumiem ir tikai informatīvs raksturs un šī nav informācija, uz kuras pamata varētu tikt apšaubīti Jūsu ārstējošā ārsta lēmumi. Jautājumu gadījumā vienmēr konsultējieties ar ārstu.
Ārstēšanas plāns, atkarībā no audzēja stadijas:
- Terapijas plāns pacientēm ar I un IIA stadijas olnīcu audzēju
Šajās stadijās audzējs ir norobežots olnīcā (I stadija) vai olnīcās, dzemdē un olvados (IIA). Aptuveni vienai ceturtdaļai gadījumu olnīcu vēzis tiek diagnosticēts I vai II stadijā. Tā, kā audzējs nav izplatījies ārpus mazā iegurņa, terapijas mērķis ir ķirurģiski izoperēt audzēju un orgānus, kur tas ir izplatījies. [1]
I stadijas pacientēm ar papildus riska faktoriem pēc operācijas papildus tiek nozīmēta ķīmijterapija (tiek dēvēta par adjuvantu ķīmijterapiju), lai mazinātu audzēja progresijas / recidīva risku.
Visām pacientēm slimības II stadijā ir indicēta adjuvanta ķīmijterapija.
- Terapijas plāns pacientēm ar IIB un IIIC stadijas olnīcu audzēju
Šajās stadijās audzējs ir izplatījies ārpus dzemdes, olvadu robežām vēdera dobumā un / vai retroperitoneāli lokalizētos limfmezglos.
Trīs ceturtdaļas no visām olnīcu vēža pacientēm tiek atklātas slimības III un IV stadijā. Vēlīnu olnīcu vēža stadiju gadījumā bieži ir novērojama simptomātika intraabdominālas audzēja izplatības dēļ. Plašā audzēja izplatība pa vēdera dobumu var ietekmēt pacientes vispārējo stāvokli un piemērotību ķirurģiskai ārstēšanai. [1]
Tā, kā audzējs ir izplatījies un ir grūti vai tehniski neiespējami izoperēt visus audzēja audus, operācijas mērķis ir pēc iespējas samazināt audzēju šūnu skaitu, iedarbojoties uz atlikušajām, ar ķīmijterapiju un arvien biežāk šādām pacientēm ķīmijterapija tiek nozīmēta pirms operācijas, lai pēc iespējas samazinātu audzēja masu un panāktu maksimālu efektu operācijas laikā vai lai panāktu operabilitāti.
- Terapijas plāns pacientēm ar IV stadijas olnīcu audzēju
Ap 15% olnīcu vēža pacientes tiek diagnosticētas IV stadijā (metastātiskas slimības stadijā). Ņemot vērā pacientes vispārējo stāvokli un slimības izplatību, terapijas principi ir līdzīgi, kā III stadijas pacientiem – maksimāla audzēja masas samazināšana operatīvā ceļā, sākotnēja ķīmijterapija ar sekojošu audzēja masas samazināšanu, tikai ķīmijterapija vai atsevišķām pacientēm simptomātiska terapija. [1]
Ķirurģiska ārstēšana
Epitēlija olnīcu vēža gadījumā operācijai ir 2 galvenie mērķi: stadijas noteikšana un debulking (īpašs termins, kas nozīmē citoredukciju - izoperēt pēc iespējas vairāk audzēja audu). Ir ļoti svarīgi, lai šo operāciju veiktu speciālists, kurš ir apmācīts un pieredzējis olnīcu vēža ķirurģijā, kā, piemēram, onkoginekologs.
Stadijas noteikšana
Lai precīzi noteiktu stadiju, ir jāizoperē visa dzemde (histerektomija), abas olnīcas un abi olvadi (bilaterāla salpingo-ovarektomija) un omentu (taukaudu slānis-vēderplēve, kas kā priekšauts izklāj vēderu). Var tikt veiktas arī limfmezglu biopsijas.
Citoredukcija jeb debulking mērķis ir izoperēt pēc iespējas vairāk audzēja. Dažreiz operācijas laikā jāizoperē daļa no zarnām - gan tievajām, gan resnajām, gadījumos, kad audzējs tās skāris vai ir saaudzis. Tāpat var nākties izoperēt daļu urīnpūšļa.
Ķirurģiskās ārstēšanas galvenie riski un iespējamie sarežģījumi:
- Reproduktīvās funkcijas zudums
Standarta operācija olnīcu vēža pacientiem ietver – abu olnīcu, olvadu un dzemdes ķirurģisku izoperēšanu, līdz ar to pēc operācijas pacientēm nevar iestāties vairs grūtniecība, tās nav spējīgas iznēsāt bērnu.
Īpaši izvēlētai pacienšu grupai (ņemot vērā audzēja izplatību, pacientes vecumu un pacientes vēlmes plānot turpmāk grūtniecību) ir iespējams veikt dzemdes un vienas puses olnīcu saglabājošu operāciju.
Periodā pēc operācijas, tā kā tiek izoperētas abas olnīcas, dzemde, vairs nav menstruālajam ciklam raksturīgās asiņošanas un netiek producēti sievišķie dzimumhormoni (estrogēns) - attīstās menopauzei raksturīgie simptomi.
- Mazā iegurņa orgānu funkciju izmaiņas
Pacientēm ar izplatītu slimību operācijas laikā, cenšoties pēc iespējas samazināt audzēja masu, reizēm ir nepieciešama daļas no vēderā esošajiem orgāniem operatīva terapija (izņemšana kopā ar audzēja masu). Zarnu trakta daļas, žultspūšļa, daļu aknu izoperēšana var radīt gremošanas traucējumus. Dažreiz zarnu trakta caurejamības nodrošināšanai ir nepieciešama stomas izveide. Liesas izņemšanas operācijas laikā padara pacienti uzņēmīgāku pret noteiktām infekcijas slimībām, atbilstoši pēcoperācijas periodā tiek nozīmēta antibakteriālā terapija un rekomendēta vakcinācija. Retāk ir nepieciešams izoperēt daļu no urīnpūšļa, kā rezultātā mazinās tā apjoms, taču tiek saglabāta iespēja uzkrāt urīnu, kā rezultātā urinācija var kļūt biežāka.
Atkārtota operācija
Tiek veikta gadījumos, kad slimība atgriežas jeb recidivē.
Hipertermiska intraperitoneāla ķīmijterapija (HIPEC)
Ārsti gadu desmitiem ir izmantojuši ķīmijterapiju, kas tiek injicēta vēderdobumā, lai ārstētu olnīcu vēzi. Mūsdienās pētnieki pēta karsētu ķīmijterapijas zāļu ievadīšanas lietderību tieši peritoneālajā dobumā, ko sauc par HIPEC. HIPEC ārstēšana ietver vēdera dobuma skalošanu ar sasildītu lielu devu ķīmijterapiju tūlīt pēc operācijas, lai palīdzētu iznīcināt atlikušās vēža sūnas.
Staru terapija
Staru terapiju olnīcu vēža ārstēšanā pielieto ļoti reti, lielākoties, gadījumos, kad novērotas metastāzes attālos orgānos, muguras vai galvas smadzenēs.
Medikamentoza ārstēšana
Ķīmijterapija
Ķīmijterapija ir medikamenti, kas pamatā iedarbojas uz dažādām šūnas cikla fāzēm, pilnībā vai daļēji pārtraucot šūnu dalīšanos vai tās iznīcinot. Tāpēc tos sauc par citotoksiskiem (šūnai kaitīgiem vai toksiskiem) medikamentiem, bet pašu terapiju par citotoksisko terapiju jeb ķīmijterapiju. Citotoksiskos līdzekļus var lietot vienus pašus (monoterapija) vai savā starpā kombinēt medikamentus ar atšķirīgu iedarbību uz šūnu ciklu. [2]
Ķīmijterapija parasti tiek nozīmēta ciklu veidā, lai organisms starp ķīmijterapijas kursiem varētu paspēt atjaunoties. Parasti ķīmijterapija tiek nozīmēta 1 līdz 4 nedēļu režīmā. [3]
Ķīmijterapijas biežākās blakusparādības ir matu izkrišana, čūliņas mutē, apetītes zudums, slikta dūša, vemšana, caureja, nagu izmaiņas, ādas izmaiņas, paaugstināts infekcijas risks un citas.
Sīkāk par ķīmijterapiju variet lasīt rokasgrāmatā Jautājumi un atbildes par ķīmijterapiju.
Mērķterapija
Mērķterapija ir terapija ar medikamentiem, kuri iedarbojas uz konkrētu molekulāro mērķi – proteīnu vai receptoru, kas uz vēža šūnu virsmas sastopams lielākā daudzumā nekā veselajām šūnām. Būtībā mērķterapija tēmē uz tām ģenētiskām vai citādām atšķirībām, kas vēža šūnas atšķir no veselām un ļauj tām neierobežoti augt un vairoties. To vēl mēdz dēvēt par molekulāro mērķterapiju vai personalizēto (arī precīzo) medicīnu, kad zāles pacientam piemeklē nevis pēc audzēja lokalizācijas un stadijas, bet pēc konkrētiem molekulāriem marķierim, kas raksturīgi individuālam pacientam un viņa konkrētajam audzējam. [2]
Dažādu šūnai nozīmīgu pamatprocesu norisē – augšana, dalīšanās, bojāeja - ir nozīme šūnās esošām molekulām. To bojājuma (mutācijas) gadījumā audzēja šūnas iegūst spēju nekontrolēti augt un dalīties.
Mērķterapijas biežākās blakusparādības ir caureja, aknu darbības traucējumi, ādas bojājumi, nagu pārmaiņas, plaukstu un pēdu pietūkums un apsārtums, asinsreces traucējumi, autoimūnas reakcijas un citas.
Par novērotajām blakusparādībām vienmēr informējiet savu ārstējošo ārstu vai medmāsu, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko ārstēšanu!
[1] ESMO klīniskās vadlīnijas, Pirmreizēji diagnosticēts un atkārtots epiteliālais olnīcu vēzis, 2023. gada 17. augustā
[2] Ļaundabīgo audzēju ārstēšanas metodes, https://www.talakizglitiba.lv/sites/default/files/2020-01/153_Audz%C4%93ju%20terapijas%20metodes.pdf
[3] Jautājumi un atbildes par ķīmijterapiju, https://onkomed.lv/wp-content/uploads/2020/09/Kimijterapijas-gramata_LV.pdf