Diagnostika

  1. Simptomi 
  2. Izmeklēšanas metodes

Simptomi

Dzemdes kakla priekšvēža saslimšanas un agrīnās vēža stadijās būtiski veselības traucējumi nerodas. Sūdzības rodas, audzējam sabrūkot vai sākot asiņot.

Relatīvi agrīni simptomi:

  • asiņošana pēc dzimumakta;
  • sāpes mazajā iegurnī;
  • sāpes dzimumakta laikā;
  • asiņaini izdalījumi sievietēm menopauzē vai jaunākām sievietēm starp menstruācijām;
  • strutaini izdalījumi ar nepatīkamu smaku, kas rodas, sabrūkot audzēja audiem.
Vēlīnie simptomi var ietvert agrīnas stadijas dzemdes kakla vēža simptomus, piemēram:
  • apgrūtināta vai sāpīga zarnu kustība vai asiņošana no taisnās zarnas vēdera izejas laikā;
  • apgrūtināta vai sāpīga urinēšana vai asinis urīnā;
  • trulas muguras sāpes;
  • kāju pietūkums;
  • sāpes vēderā;
  • nogurums.

Ja Jums ir simptomi vai skrīninga testa rezultāti, kas liecina par dzemdes kakla vēža iespējamību, ārsts veiks papildu pārbaudes, lai noskaidrotu, vai tas ir saistīts ar vēzi vai kādu citu iemeslu. Tiks ievākta informācija par Jūsu personīgo un ģimenes medicīnisko vēsturi, tiks veikta fiziska pārbaude, kas ietver mazā iegurņa pārbaudi un taisnās zarnas izmeklēšanu. Papildus tiks veikti diagnostiski testi, lai noskaidrotu, vai Jums ir dzemdes kakla vēzis un, ja tā, vai tas ir izplatījies citās ķermeņa daļās. Šo testu rezultāti palīdzēs jums un jūsu ārstam plānot ārstēšanu.

Izmeklēšanas metodes

Izmeklēšanas metodes ietver:

  • dzemdes kakla un maksts apskate ginekologa konsultācijas laikā, citoloģiskas analīzes paņemšana;
  • cirkšņa limfmezglu taustīšana;
  • bimanuālā izmeklēšana – dzimumorgānu taustīšana caur maksti;
  • rektovaginālā izmeklēšana - dzimumorgānu taustīšana caur maksti un taisno zarnu;
  • kolposkopija un biopsija – ļoti svarīga diagnostikas metode dažādu dzemdes kakla bojājumu novērtēšanai.

Kolposkopija

Dzemdes kakla vēža diagnostika sākas ar ginekoloģisku apskati un citoloģiskas analīzes paņemšanu. Padziļinātā izmeklēšanā ietilpst kolposkopija ar mērķbiopsijas paņemšanu. Kolposkopija tiek izdarīta, kad dzemdes kakla vēža skrīninga rezultāti norāda uz patoloģiskām dzemdes kakla šūnu pārmaiņām vai, ja sievietes pārbaudes rezultāts ir pozitīvs attiecībā uz CPV 16. vai 18. genotipu, kas saistīts ar visaugstāko dzemdes kakla vēža attīstības risku. Profesionālās ārstēšanas vadlīnijas liecina, ka attiecībā uz CPV-16 vai CPV-18 pozitīvām sievietēm ar normāliem histoloģiskajiem rādītājiem ir jāapsver tūlītējas kolposkopijas nepieciešamība.

Kolposkopijas laikā tiek izdarīta biopsija, lai paņemtu audu paraugus no aizdomīgām vietām. No dzemdes kakla paņemtajiem biopsijas paraugiem iegūtā diagnostiskā informācija palīdz lemt par pacienšu aprūpi un piemērotāko ārstēšanu. Šos paraugus nosūta patologam, lai veiktu analīzes dzemdes kakla vēža pirmsstadiju atklāšanai.

Lai pārbaudītu dzemdes kakla vēzi, tiek izmantoti šādi biopsijas veidi:

  • PUNCH biopsija - procedūra, kurā, izmantojot asu, dobu, apļveida instrumentu, tiek izņemts neliels, apaļš audu gabals no vairākām dzemdes kakla zonām;
  • Endocervikālā kiretāža - procedūra šūnu vai audu savākšanai no dzemdes kakla kanāla, izmantojot kireti (karotes formas instrumentu). Ar šo procedūru noņem tikai nelielu audu daudzumu;
  • Elektroķirurģiskās cilpas izgriešanas procedūra (LEEP - Loop electrosurgical excision procedure) - tiek izmantota tieva stieples cilpa, caur kuru tiek vadīta elektriskā strāva, lai paņemtu audus no dzemdes kakla. LEEP var izmantot, lai diagnosticētu dzemdes kakla vēzi. Kā metodi var arī izmantot pirmsvēža vai agrīnas stadijas vēža ārstēšanā. Šo procedūru parasti veic ārsta kabinetā, izmantojot vietējo anestēziju;
  • Konusa biopsija - operācija, kuras laikā no dzemdes kakla un dzemdes kakla kanāla tiek izņemts lielāks konusveida audu gabals. Kā metodi var arī izmantot pirmsvēža vai agrīnas stadijas vēža ārstēšanai. Šo procedūru sauc arī par dzemdes kakla konizāciju. Konusa biopsija tiek veikta slimnīcā vispārējā anestēzijā.

Konsultējieties ar savu ārstējošo ārstu, lai uzzinātu, ko sagaidīt biopsijas procedūras laikā un pēc tās. Dažiem cilvēkiem pēc biopsijas novēro asiņošanu un/vai izdalījumus. Dažiem novēro sāpes, kas izpaužas kā krampji menstruāciju laikā.

Papildus metodes slimības stadijas noteikšanai

Ja Jums ir diagnosticēts dzemdes kakla vēzis, Jūs tiksiet nosūtīta pie onkoginekologa. Šis ir ārsts, kas specializējas dzemdes kakla vēža un citu sieviešu reproduktīvās sistēmas vēžu ārstēšanā. Jums visdrīzāk tiks ieteikts veikt papildus izmeklējumus vēža diagnozes precizēšanai. Ir svarīgi zināt dzemdes kakla vēža stadiju piemērotākās ārstēšanas nodrošināšanai.

Attēldiagnostika

Pozitronu emisijas tomogrāfija ar datortomogrāfiju (PET/CT)

Dzemdes kakla vēža diagnostikai var tikt izmantotas arī attēldiagnostikas metodes, galvenokārt PET/CT - pozitronu emisijas tomogrāfija (PET) un kompjūtertomogrāfija (CT).

PET/CT ir kombinētais izmeklējums, kurā tiek veikti divi izmeklējumi vienlaicīgi:

  • PET (pozitronu emisijas tomogrāfija) izmeklējums vizualizē tās vietas organismā, kur tiek novērota paaugstināta vielmaiņas aktivitāte un kādu receptoru ekspresija, kas ir raksturīga audzēja šūnām;
  • CT (komp'jutertomogrāfija) izmeklējumā iegūst pacienta anatomisko struktūru attēlus, kuros var redzēt orgānus, veikt mērījumus un noteikt veidojumu izmērus.

Iegūtie PET un CT attēli tiek digitāli uzslāņoti viens uz otra, tādējādi iegūstot informāciju gan par anatomiskajām struktūrām, gan audu fizioloģisko raksturojumu – vielmaiņas aktivitāti.

Magnētiskā rezonase (MR vai MRI)

Izmeklēšanas metode, kurā ar spēcīga magnētiskā lauka un radioviļņu palīdzību iespējams iegūt augstas izšķirtspējas cilvēka ķermeņa un orgānu dažādu plakņu šķērsgriezuma attēlus.

Ultrasonogrāfija (USG)

Informatīva, plaši izmantota, nesāpīga un nekaitīga vizuālās diagnostikas metode. To veicot, ar ultraskaņas palīdzību tiek iegūti diagnostiski attēli, kuros tiek izvērtēta izmeklējamo audu un orgānu struktūra, kas speciālistam palīdz noteikt diagnozi un izvēlēties efektīvāko terapiju.

Krūšukurvja rentgenogrāfija (RTG)

Izmeklēšanas metode, kurā attēlu iegūšanai informāciju saņem ar rentgena staru palīdzību.

Vizuālā izmeklēšana:

  • Cistoskopija ir procedūra, ko veic urologs, lai izmeklētu urīnizvadkanālu un urīnpūsli. Izmeklējums tiek veikts ar endoskopijas aparatūru cistoskopu;
  • Sigmoidoskopija ir veids, kā veselības aprūpes sniedzējs var pārbaudīt pēdējo, vienu trešdaļu resnās zarnas. Tas ietver taisno un sigmoīdo resno zarnu. Pārbaudes laikā caur anālo atveri taisnajā zarnā tiek ievietota elastīga caurule ar objektīvu un gaismas avotu galā, ko sauc par sigmoidoskopu. Pēc tam, skatoties caur okulāru tvērumu otrā galā, ārsts var redzēt resnās zarnas iekšpusi. Sigmoidoskopiju parasti veic gastroenterologs vai kolorektālais ķirurgs. Pārbaude rada diskomfortu, jo parasti netiek veikta sedācija/atsāpināšana. Jautājumu gadījumā vienmēr konsultējieties ar ārstu.