Ilustrācijas avots Brošūra "Dzīve ar plaušu vēzi", materiāla izdevējs - SIA Roche Latvija sadarbībā ar Latvijas Onkologu Ķīmijterapeitu asociāciju (LOĶA), Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrību, Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību “Dzīvības koks”.

Dziļo elpceļu šūnu struktūra ir pietiekami specializēta un labi piemērota elpošanai. Visi elpceļi ir izklāti ar epitēliju, kas ir īpaši pielāgotas šūnas, lai veiktu vairākas svarīgas funkcijas:

• aizsardzību;
• gļotu sekrēciju;
• kairinošu vielu izvadīšanu;
• imūnreakcijas uzsākšanu.

Epiteliālo audu veids ir atšķirīgs dažādās elpceļu vietās. Lielāko daļu elpceļu gļotādas veido skropstiņepitēlijs. Šīs šūnas ir vertikālas, izkārtotas vienā slānī ar skropstiņām uz elpceļu pusi. Skropstiņas vienmēr kustas virzienā uz āru. Sīkāku elpceļu gļotādu veido epitēlijs bez skropstiņām.

Elpceļu epitēlijā ir arī dziedzeri – kausveida šūnas. Tās ir specializētas šūnas, kas ražo un izdala gļotas. Šo šūnu producētās gļotas nepieciešamas, lai mitrinātu epitēlija virsmu un mehāniski aizsargātu gļotādu.

Gļotas ir lipīgas, tāpēc tās piesaista ieelpotos mikroskopiskos svešķermeņus un pēc tam tos izvada ar skropstiņepitēlija palīdzību.

Papildus informāciju par plaušu anatomisko uzbūvi un fukcijām skatiet bukletā Dzīve ar plaušu vēzi.

Izplatība, cēloņi un riska faktori

Plaušas ir elpošanas sistēmas pāra orgāns, kas atrodas krūškurvī un nodrošina dzīvībai nepieciešamo gāzu apmaiņu. Nodrošinot elpošanu, plaušas kalpo arī kā filtrs – tātad, visas kaitīgās vielas no elpceļiem nonāk plaušās un negatīvi ietekmē kā pašas plaušas, tā arī cilvēka organisma veselības stāvokli kopumā. Nav noslēpums, ka galvenais kaitīgais faktors, kas nelabvēlīgi ietekmē plaušas, ir smēķēšana. Plaušu vēža risks pieaug ar laiku un ir atkarīgs no izsmēķēto cigarešu skaita!

Smēķēšana bojā šūnas, kas izklāj elpceļus un plaušas. Jau mirklī, kad jūs ieelpojat cigarešu dūmus (kas satur vairākas vēzi izraisošas vielas – kancerogēnus), nekavējoties sākas pārmaiņas plaušu audos. Sākumā organisms ir spējīgs tikt galā ar šūnu bojājumiem un salabot tos, taču ar katru nākamo reizi bojājums kļūst nopietnāks, izraisot pārmaiņas šūnās un veicinot to pārtapšanu par vēža šūnām. Vēzis var attīstīties gan aktīviem, gan pasīviem smēķētājiem. Svarīgi, ka, atmetot smēķēšanu pat pēc vairāku gadu smēķēšanas stāža, jūs varat būtiski samazināt plaušu vēža attīstības risku. Diemžēl izvairīšanās no smēķēšanas negarantē, ka cilvēks nesaslims, un šādos gadījumos ir grūtāk skaidri identificēt slimības iemeslu, kas varētu būt iedzimtība, azbesta vai smago metālu ietekme.

Plaušu vēža rašanās šūnu līmenī nav pilnībā izprasta. Veiktie pētījumi liecina, ka plaušu vēža attīstība nav pēkšņs bronhu epitēliju izmainošs notikums, bet gan ilgstošs, sarežģīts process - pakāpeniska ģenētisko kļūdu rašanās, to uzkrāšanās, kā rezultātā rodas secīgas šūnu pārmaiņas. Visa malignizācijas procesa attīstība var ilgt 10 līdz 20 gadus vai pat ilgāk.

Bronhu gļotādas šūnās pārmaiņas notiek, galvenokārt, ieelpoto kaitīgo faktoru (piemēram, cigarešu dūmi, vides piesārņojums) ilgstošas ietekmes dēļ. Pakāpeniski, uzkrājoties kļūdām šūnu vairošanās regulējošos mehānismos, mainās šo šūnu izskats un dalīšanās raksturs. Epitēlijs zaudē raksturīgo izskatu, jaunu šūnu rašanās kļūst arvien straujāka, vispār zaudējot kontroli pār šūnu dalīšanos – to sauc par malignizāciju. Malignas (vēža) šūnas ir spējīgas neierobežoti vairoties un izplatīties organismā.

Sākotnēji plaušu vēzis attīstās lokāli un nav ieaudzis gļotādas bazālajā jeb pamata membrānā. Procesam turpinoties, vēža šūnas ieaug arī bazālajā membrānā un nonāk zemākos saistaudos un asinsvados. Audzējam ieaugot arvien dziļāk audos vai izplatoties pa limfvadiem vai asinsvadiem, attiecīgi pieaug slimības stadija.

Klasifikācija (veidi, stadijas)

Plaušu vēzi iedala:

• sīkšūnu plaušu vēzis (SŠPV);
• nesīkšūnu plaušu vēzis (NSŠPV). 

Tie atšķiras gan pēc slimības gaitas, gan atbildes reakcijas uz terapiju.

Sīkšūnu plaušu vēzis (aptuveni 15% no visiem plaušu vēžiem) attīstās no bronhu gļotādas neiroendokrīnajām šūnām. SŠPV raksturīga agresīva augšana, bieži ar plaši izplatītām metastāzēm. SŠPV var rasties hormoniem līdzīgas vielas, izraisot virkni dažādu simptomu organismā. Bieži attīstās tuvāk centrāliem elpceļiem. Biežāk novērojams vīriešiem un smēķētājiem. SŠPV difūzās dabas dēļ tas parasti nav operējams, tomēr ir vairāk uzņēmīgs pret ķīmijterapiju.

Nesīkšūnu plaušu vēzis (aptuveni 85% no visiem plaušu vēžiem) ir biežākais plaušu vēža veids. Nesīkšūnu plaušu vēzi iedala sīkāk:

• Adenokarcinoma - biežākais plaušu vēža veids – aptuveni 40% no visiem plaušu vēža gadījumiem, un tās sastopamība, salīdzinot ar citiem plaušu vēža veidiem, pieaug. Adenokarcinoma parasti rodas plaušas perifērijā no sīko bronhu gļotu dziedzeriem un ilgstoši var noritēt bez sūdzībām. Šim plaušu vēža tipam ir nosliece agrīni metastazēties reģionālajos limfmezglos un attālās vietās. Biežāk novērojama sievietēm un nesmēķētājiem.
• Plakanšūnu karcinoma - tā veido aptuveni trešdaļu no visiem plaušu vēžiem. Tā parasti rodas centrālajos elpceļos, tāpēc, vēzim augot lielākam, tiek traucēta normāla gaisa plūsma, rodas elpas trūkums un ilgstošs klepus ar krēpām. Var būt asins spļaušana. Biežāk novērojama vīriešiem un smēķētājiem.
• Lielšūnu karcinoma - tā sastopama aptuveni 10% no visiem plaušu vēža gadījumiem. Lielšūnu karcinomai raksturīga strauja augšana ar plašu metastastazēšanos. Parasti tā sākas plaušu perifērijā un var izraisīt stipras sāpes krūtīs (plaušu apvalka kairinājuma dēļ), kā arī šķidruma uzkrāšanos telpā starp plaušu un krūškurvja sienu, ar mokošu klepu un elpas trūkumu.

TNM klasifikācija

Lielākā daļa audzēju, arī plaušu vēzis, tiek iedalīti, izmantojot TNM sistēmu un Starptautisko plaušu vēža klasifikācijas sistēmu (ISS). TNM sistēmas nosaukums radies no pirmajiem burtiem: Tumor – primārs audzējs, Node – metastāzes reģionālos limfmezglos, Metastases – attālas metastāzes.

Tālāk sekos detalizēts pārskats par TNM nozīmi un to, kā tas nosaka audzēja stadiju. Jautājumu gadījumā vienmēr konsultējieties ar ārstu.

Pirmais faktors T audzēju klasifikācijā apraksta primārā audzēja apjomu.

Primāra audzēja (T) izplatības pakāpes:

• TX – nav iespējams veikt izmeklējumus primārā audzēja noteikšanai;
• T0 – primāru audzēju izmeklējumos nekonstatē;
• Tis – primārs plaušu vēzis, kas aug virspusēji, in situ, neinvazīvs;
• T1 – primārs audzējs līdz 3 cm diametrā, neieaug galvenā bronhā. Izdala apakšgrupas pēc izmēra T1mi, T1a, T1b, T1c;
• T2 – primārs audzējs 3–5 cm diametrā vai ieaug galvenā bronhā zem bronhu sadalīšanās vietas, vai cauraug pleiru, vai ir attīstījies plaušas saplakums vai obstruktīva pneimonija dēļ audzēja. Apakšgrupas pēc izmēra T2a un T2b;
• T3 – primārs audzējs 5–7 cm diametrā vai ieaug perietālā pleirā vai sirds somiņā, vai krūškurvja sienā, vai diafragmālā nervā, vai ir audzēja izsējas mezgliņi vienas plaušu daivas ietvaros;
• T4 – primārs audzējs ir > 7 cm diametrā vai jebkura izmēra un ieaug diafragmā vai videnē, vai sirdī, vai lielajos asinsvados, vai trahejā, vai barības vadā, vai mugurkaula skriemelī, vai galveno bronhu sadalīšanās vietā, vai ir audzēja izsējas mezgliņi tās pašas plaušas citā daivā.

Limfmezglu iesaistīšanās (N) pakāpes:

• Nx – nav iespējams precīzi veikt izmeklējumus reģionālo limfmezglu iesaistes noteikšanai;
• N0 – izmeklējumos audzēja izplatību reģionālos limfmezglos nekonstatē;
• N1 – audzēja skarti tās pašas puses peribronhiālie, plaušu vārtu, plaušu iekšējie limfmezgli;
• N2 – audzēja skarti tās pašas puses videnes un/vai galveno bronhu sadalīšanās vietas (subkarinālie) limfmezgli;
• N3 – audzēja skarti otrās puses plaušu reģionālie limfmezgli vai tās pašas puses supraklavikulārie limfmezgli.
  

Attālo metastāžu (M) izplatības pakāpes:

• Mx – nav iespējams veikt izmeklējumus attālo metastāžu noteikšanai;
• M0 – izmeklējumos nav attālo metastāžu;
• M1a – metastāzes pretējās puses plaušā, pleirā vai sirds somiņā, ļaundabīgā šķidruma krāšanās starp pleiras vai sirds somiņas lapiņām;
• M1b – viena metastāze orgānā ārpus plaušām vai attālos, ne reģionālos limfmezglos;
• M1c – vairākas metastāzes vienā vai vairākos attālos orgānos.

Metastāzes

Metastāzes ir audzēja šūnu grupas, kas „aizceļojušas” no audzēja rašanās vietas uz citām ķermeņa daļām.

Metastāzes var izplatīties pa organisma dobumu virsmām, pa limfvadiem vai pa asinsvadiem (tas ir, ar asins plūsmu, ja audzēja šūnas nokļūst asinsritē).

Bronhu karcinoma bieži var izplatīties pa plaušu limfvadiem. Tā var radīt smagu elpas trūkumu jeb aizdusu. Process parasti ir vienpusējs. Bieži tiek skarti plaušu limfmezgli, kā arī videnes (telpa ap sirdi un plaušu saknēm) limfmezgli, padušu un kakla limfmezgli.
Asinis no plaušām nonāk sirdī un tālāk galvenajos asinsvados, kas apasiņo visas ķermeņa daļas. Tāpēc metastāzes plaušu vēža gadījumā var aizkļūt faktiski uz jebkuru orgānu, bet biežāk veidojas bagātīgi apasiņotos orgānos – kaulos, aknās, virsnierēs, smadzenēs.

Metastāžu biežums ir atkarīgs no ļaundabīgo šūnu veida. Piemēram, SŠPV gadījumā attālas metastāzes veidojas daudz biežāk, NSŠPV gadījumā.

Metastāzes kaulos ir bieža plaušu vēža komplikācija. Tās rada stipras sāpes un patoloģiskus lūzumus (proti, kauls lūst pat pie normālas ikdienas slodzes).

Jāpiebilst, ka plaušas ir ļoti bieža metastāžu vieta citiem vēžiem, piemēram, krūts, zarnu, nieru vai urīnpūšļa karcinomai.

Stadijas

Līdz ar plaušu vēža diagnozi ir jānosaka arī slimības izplatība vai stadija. Tās galvenais mērķis ir apzināt iespējas ķirurģiskai operācijai, kā labākajai plaušu vēža ārstēšanas iespējai. Tāpat no slimības stadijas būs atkarīgs, kādi līdzekļi būs visefektīvākie lokāli progresējošas slimības gadījumā.

Šī tabula norāda TNM iedalījumu, kas specifisks tieši plaušu vēzim:
 

[1] Global cancer statistics observatory, https://gco.iarc.who.int/media/globocan/factsheets/populations/428-latvia-fact-sheet.pdf 

[2] Dzīve ar plaušu vēzi, https://onkomed.lv/wp-content/uploads/2021/10/23896-ROCHE-brosura-148x210-mm-vizualizacija-08-25-22.09.2021.pdf