Kuņģa vēzis

1. Par slimību, anatomiskā uzbūve, funkcijas
2. Izplatība, cēloņi, riska faktori
3. Klasifikācija (veidi, stadijas)

Par slimību, anatomiskā uzbūve, funkcijas

• Kuņģa ieejas daļa (pars cardiaca) — rajons pie barības vada ieejas;
• Kuņģa dibens (fundus ventriculi) — daļa, kas atrodas augstāk par ieejas atveri — kupolveidīgais kuņģa rajons pa kreisi uz augšu no barības vada ieejas;
• Kuņģa ķermenis (corpus ventriculi) — vislielākā kuņģa daļa;
• Vārtnieka ieeja (antrum pyloricum) — kuņģa izejai pieguļošā rajona platākā daļa;
• Vārtnieka kanāls (canalis pyloricus) — kuņģa izejai pieguļošā rajona šaurākā daļa, kas savienojas ar 12 pirkstu zarnu.

• iekšējais slānis – gļotāda - tā veido kuņģa skābi un citus gremošanas fermentus; tajā visbiežāk sāk veidoties vēzis;
• zemgļotāda;
• muskuļu slānis - tas sastāv no muskuļiem, kas kustoties sajauc kuņģa saturu;
• seroza un subseroza - to uzdevums ir aizsargāt kuņģi.

Izplatība, cēloņi, riska faktori

Riska faktori

• Bakteriāla infekcija - pēc inficēšanās ar baktēriju Helicobacter pylori (H. pylori) pieaug iespēja saslimt ar kuņģa vēzi. Ilgstoša šī mikroba atrašanās kuņģī var izraisīt iekaisumu un pirmsvēža izmaiņas kuņģa iekšējā slānī. Šie mikrobi saistīti arī ar kuņģa limfomu. Tomēr vairākumam cilvēku, kas “nēsā” šo mikrobu, nekad neattīstās kuņģa vēzis.
• Dzimums - kuņģa vēzis biežāk attīstās vīriešiem nekā sievietēm.
• Vecums - pēc 50 gadu vecuma strauji pieaug saslimstība ar kuņģa vēzi. Lielākā daļa cilvēku, kad tiem atrod kuņģa vēzi, ir 60 gadus veci vai vecāki.
• Diēta - kuņģa vēža risku paaugstina diēta, kas satur daudz žāvējumus, sālītas zivis un gaļu, marinētus dārzeņus. Toties, ēdot pilngraudu produktus, svaigus augļus un dārzeņus, kas satur daudz A un C vitamīna, kuņģa vēža risks pazeminās.
• Tabakas izstrādājumi - smēķēšana divkāršo kuņģa vēža risku.
• Alkohols - alkohola lietošana var paaugstināt risku saslimt ar kuņģa vēzi, ja ikdienā lieto 3 un vairāk alkohola devas.
• Aptaukošanās - ja ir ļoti liela aptaukošanās (liekais svars), iespējama vēža attīstība kuņģa augšdaļā, tomēr šī saistība vēl nav līdz galam noskaidrota.
• Agrāk pārciestas kuņģa operācijas - kuņģa vēzi biežāk konstatē pacientiem, kam agrāk tikusi izgriezta kuņģa daļa citu saslimšanu (piemēram, kuņģa čūlas) dēļ.
• Perniciozā anēmija - šīs slimības gadījumā kuņģis pietiekamā daudzumā neizstrādā olbaltumvielas, kas no ēdiena uzsūc vitamīnu B 12. Savukārt, tas izraisa sarkano asins ķermenīšu jeb eritrocītu līmeņa pazemināšanos asinīs (anēmiju). Pacientiem ar šo slimību ir arī paaugstināts risks saslimt ar kuņģa vēzi.
• Menetriēra slimība (hiperplastiska hipersekretora gastropātija) - šī retā saslimšana saistīta ar izmaiņām kuņģa gļotādā un, iespējams, arī ar kuņģa vēža risku.
• Ģimenes anamnēze - cilvēkiem, kuru tuviem radiniekiem ir kuņģa vēzis, arī ir lielākas iespējas saslimt ar kuņģa vēzi. Dažām ģimenēm ir ģenētiskas izmaiņas (mutācijas), kas rada augstāku risku iegūt kolorektālu (zarnu) vēzi un nedaudz paaugstina arī kuņģa vēža risku.
• Pārmantotu audzēju sindromi - tādi, kā Linča sindroms, Ģimenes adenomatozā polipoze, Li-Fraumeni sindroms, Petza-Jēgera sindroms, Pārmantota difūza kuņģa vēža sindroms un Kuņģa adenomas un proksimālā polipozes sindroms.
• Daži kuņģa polipu veidi - polips ir neliels, sēnei līdzīgs izaugums, kas veidojas uz kuņģa gļotādas. Vairākums polipu nepaaugstina kuņģa vēža risku. Tomēr viens veids (adenomatozs polips jeb adenoma) dažkārt pārveidojas kuņģa vēzī.
• Dažādi imūnsupresīvi stāvokļi - dažādi iemesli var izraisīt imūnās sistēmas nomākumu, kas var rezultēties ar biežām infekcijas slimībām. Cilvēkiem ar imūnās sistēmas nomākumu biežāk tiek novērota kuņģa limfomas un kuņģa vēža veidošanās.
• Epšteina–Barra vīruss - šis vīruss izraisa infekciozo mononukleozi. Dažos gadījumos šo vīrusu atrod kuņģa vēža šūnās.
• Arodapstākļi - darbiniekiem, kas strādā ogļu, metāla vai gumijas rūpniecībā, ir augstāks risks saslimt ar kuņģa vēzi.

Priekšvēža stāvokļi

Klasifikācija (veidi, stadijas)

Veidi

• Intestinālais tips, kam ir labāka prognoze. Audzēja šūnām var būt specifiskas ģenētiskas izmaiņas, kas var reaģēt uz mērķterapiju;
• Difuzais tips, kas ir agresīvākas dabas. Tas ir retāks, bet grūtāk ārstējams.

Stadijas

• Agrīns kuņģa vēzis ir 0-IA stadijas kuņģa vēzis. Šādiem pacientiem prognoze ir labāka un parasti ir piemērojama audzēja rezekciju. Dažiem pacientiem, kam endoskopiskā rezekcija veiksmīga un audzējs pilnībā rezecēts, endoskopiskā rezekcija ir izārstējošā operācija, pēc kuras seko tikai novērošana.  
  
• Lokāls, lokāli vai reģionāli izplatīts kuņģa vēzis ir IB – III stadijas audzējs. Šādā gadījumā ir nepieciešama plaša radikāla operācija ar reģionālo limfmezglu rezekciju. Ja sākotnēji audzējs ir ļoti liels un nav radikāli izoperējams, pacientam var piedāvāt pirmsoperācijas ķīmijterapiju vai ķīmijterapiju kombinācijā ar staru terapiju. Pacientiem ar IB-III stadiju pirms veikt radikālu operāciju rekomendē izslēgt vēderplēves izplatību ar laparoskopiski paņemtu peritoneālo skalojumu citoloģiju un izslēgt attālās metastāzes. Par radikāli neizoperējamu uzskata lokāli izplatītu audzēju, kas atbilst vienam no: infiltrē apzarņa sakni, izplatās paraaortālos limfmezglos, ieaug lielos asinsvados (izņemot liesas). 
  
• Metastātisks kuņģa vēzis (IVB stadija) ir izplatījies attālos limfmezglos un orgānos. Kuņģa vēzis biežāk metastazē uz aknām, vēderplēvi, plaušām, kauliem. Metastātisks kuņģa vēzis nav izārstējams, tādus audzējus neoperē. Tādos gadījumos pacientam var piedāvāt paliatīvu sistēmisku terapiju.