Olnīcu vēzis ir audzējs, kas attīstās olnīcās. Tas ir sievietes reproduktīvais orgāns, kurā tiek veidotas olšūnas (ovocīti) un tiek producēti sievišķie dzimumhormoni.
Veselā organismā šūnas aug, veic savu funkciju, dalās, veidojot jaunas šūnas un aiziet bojā. Par to, lai minētie procesi notiktu pareizi, ir atbildīgi šūnu kodolos esošie gēni. Notiekot pārmaiņām šūnu gēnos (mutācijām), var veidoties audzēja šūnas. Audzēja šūnām ir raksturīga strauja augšana, dalīšanās un izplatīšanās organismā.
Olnīcu vēzis ir astotais biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm pasaulē. Ar olnīcu vēzi biežāk saslimst gados vecākas sievietes. Apmēram puse sieviešu, kurām diagnosticēts olnīcu vēzis, ir 63 gadus vecas vai vecākas. Tas ir biežāk sastopams baltādainajām sievietēm. [1]
Latvijā saslimstība ar olnīcu vēzi ir augstākā no visām Eiropas valstīm. Zināms, ka 2012. g. tie bija 18,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, savukārt, 2020. g. 15,1 gadījumi uz 100 000. [2]
Ar audzējiem saistītās mirstības cēloņu grupā tas ir piektais biežākais sieviešu mirstības iemesls. Latvija ir 8. vietā (7,1 gadījumi uz 100 000). [2]
Latvijā vidēji gadā tiek konstatēti 300 jauni ļaundabīgi olnīcu audzēju gadījumi un ik gadu vidēji 200 sievietes šīs saslimšanas dēļ mirst. [2]
Risks saslimt dzīveslaikā ar olnīcu vēzi ir 1 no 78. Sievietes iespēja nomirt no olnīcu vēža ir 1 no 108. [1]
SEER stadija/izplatība | 5 gadu relatīvā dzīvildze |
Lokalizēta slimība | 93% |
Reģionālas metastāzes | 75% |
Attālas metastāzes | 31% |
Viss kopā | 49% |
Invazīva epiteliāla olnīcu vēža 5-gadu relatīvā dzīvildze atkarībā no stadijas. *SEER = Surveillance, Epidemiology, and End Results
Olnīcu vēža attīstības cēloņi, nav precīzi zināmi, turklāt, olnīcu vēzis ietver histoloģiski (šūnu, audu līmenī) ļoti plašas un atšķirīgas audzēju grupas. Ir zināmi dažu histoloģisko apakšgrupu audzēju riska faktori, tomēr riska faktora esamība nenozīmē, ka audzējs noteikti attīstīsies. Ap 90% olnīcu audzēju ir sporādiski. Tas nozīmē, ka to attīstībā nav bijusi nozīme pārmantotām ģenētiskām mutācijām.
Lai izvēlētos pacientam piemērotāko ārstēšanas taktiku, tiek ņemti vērā vairāki audzēja un pacientu raksturojošie faktori:
Stadiju nosaka patologs, vadoties pēc audzēja lieluma, limfmezgliem un attālām metastāzēm (stadija tiek norādīta, atbilstoši Starptautiskās Ginekologu un Dzemdību speciālistu federācijas izstrādātiem kritērijiem – angliski tās nosaukums ir International Federation of Gyneacology and Obstetrics, kas saīsinājumā ir FIGO). [1]
pT (primārais audzējs) Audzēja izplatība
pT1 (I) Audzējs norobežots olnīcās/olvados
pT2 (II) Audzējs vienā vai abās olnīcās/olvados ar pāreju uz iegurņa orgāniem
pT3 (III) Audzējs vienā vai abās olnīcās/olvados ar histoloģiski (mikroskopiski) apstiprinātu audzēja izplatību ārpus mazā iegurņa un/vai pozitīviem retroperitoneālajiem limfmezgliem (iegurņa and para-aortālajiem)
IV Audzējs izejošs no vienas vai abām olnīcām ar attālām metastāzēm. Ja pleiras telpā ir izsvīdums, malignitāte ir jāpierāda vismaz citoloģiski. Metastāzes aknu parenhīmā atbilst IV stadijai.
Reģionālie limfmezgli (pN)
*Audzēja šūnu tālāka izplatība, kas radusies operācijas laikā.
Attēls no Roche arhīva.
[1] ESMO klīniskās vadlīnijas, Pirmreizēji diagnosticēts un atkārtots epiteliālais olnīcu vēzis, 2023. gada 17. augustā
[2] Saslimstība ar olnīcu vēzi 2020. gadā https://www.wcrf.org/cancer-trends/ovarian-cancer-statistics/