Aknu vēzis

Primārais aknu vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas sākas aknās. Ir dažādi veidi:

Sekundārais aknu vēzis ir vēzis, kas ir sācies citā ķermeņa daļā, bet izplatījies aknās, visbiežāk kolorektālais, plaušu, krūts vai endokrīnie audzēji.

Aknas atrodas labajā augšējā vēdera kvadrantā tieši zem diafragmas. No priekšpuses tās sedz un pasargā labais ribu loks. Veselas aknas atrodas tieši zem ribu loka un parasti nav sataustāmas. Aknām ir trīs daivas – liela labā, mazāka kreisā daiva un pavisam neliela starpdaiviņa. Interesanta ir aknu asinsrite – aknas saņem asinis ne tikai no lielā asinsrites loka un sirds, lai spētu veiksmīgi nodrošināt savas funkcijas, bet arī no kuņģa un zarnu trakta – venozās asinis, pilnas ar barības vielām un daļu organismam nevēlamu vielu, kuras nepieciešams atindēt. Aknu sastāvā ietilpst arī žultsceļi un tām cieši piegulošais žultspūslis. Žultsceļi nodrošina žults atteci uz divpadsmitpirkstu zarnu.

Hepatocīti jeb aknu šūnas ražo olbaltumvielas, kas veido organisma strukturālo pamatu, asins reces faktorus, lielu daļu imūnās sistēmas un palīdz noturēt šķidrumu asinsritē. Aknas ir ārkārtīgi nozīmīgas holesterīna un triglicerīdu vielmaiņā. Aknu nozīme ir neatsverama arī glikozes vielmaiņā. Aknas ir atbildīgas par žults ražošanu. Žults mūsu organismā ir ļoti nozīmīga gremošanas procesa nodrošināšanā – tā palīdz sašķelt ar uzturu uzņemtos taukus.

Aknām ir liela nozīme organisma atindēšanā. Daļa no saistītajiem toksīniem tiek izvadīta ar izkārnījumu un to sastāvā esošās žults palīdzību, savukārt daļa atkritumvielu tiek izvadīta caur nierēm ar urīna palīdzību. Piemēram, aknas pārvērš amoniju – būtisku organisma vielmaiņas gala produktu – par urīnvielu, kas caur asins straumi nonāk līdz nierēm un nokļūst urīna sastāvā. Aknas noārda un inaktivē arī lielu daļu bioloģiski aktīvu vielu un hormonu, t.sk. insulīnu.

Aknas ir arī vairāku organismam nozīmīgu substrātu depo. Aknas glabā glikogēnu – enerģijas rezervei, B12 vitamīnu, folskābi un dzelzi – eritrocītu jeb sarkano asins šūnu funkcijai, A vitamīnu – redzei, D vitamīnu – kauliem un imunitātei, K vitamīnu – asinsrecei un E vitamīnu – antioksidantu organisma veselībai.

Biežākais aknu vēža cēlonis ir hepatīts. Hepatīts ir aknu iekaisums. Aknas ir ļoti svarīgs orgāns cilvēka organismā, kas piedalās gremošanas procesā, attīra asinis un cīnās ar infekcijām. Aknu iekaisumu var izraisīt pārmērīga alkohola lietošana, toksīni, atsevišķi medikamenti vai arī dažas slimības (ģenētiskas, vielmaiņu vai autoimūnās saslimšanas, aptaukošanās). Tomēr visbiežāk hepatītu izraisa vīrusi. Izplatītākie no tiem ir A, B un C hepatīta vīrusi.

Pastāv arī citi faktori, kas var palielināt aknu vēža attīstības risku, piemēram:

Aknu vēzis jeb hepatocelulārā karcinoma ir visizplatītākais aknu vēža veids, taču ir arī citas, retākas aknu ļaundabīgo audzēju formas. Biežākie aknu vēža veidi ir:

Aknu vēža jeb hepatocelulārās karcinomas stadijas noteikšanai parasti izmanto Barselonas klīnikas aknu vēža klasifikācijas sistēmu (Barcelona Clinic Liver Cancer, BCLC). [1]

Izšķir 5 aknu vēža stadijas - O, A, B, C un D. Jo lielāka stadija, jo sliktāka prognoze.

Kritēriji stadijas noteikšanai:

[1] ESMO klīniskās vadlīnijas, Hepatocelulārā karcinoma, 2018. gada augusts.