Slimība

  1. Par slimību, anatomiskā uzbūve, funkcijas 
  2. Izplatība, cēloņi, riska faktori 
  3. Klasifikācija (veidi, stadijas)

Par slimību, anatomiskā uzbūve, funkcijas

Kuņģa vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas sākas kuņģī. Kuņģis ir maisveida orgāns, kas ir nozīmīgs orgāns barības sagremošanā.

Kuņģim ir piecas daļas:

  • Kuņģa ieejas daļa (pars cardiaca) — rajons pie barības vada ieejas;
  • Kuņģa dibens (fundus ventriculi) — daļa, kas atrodas augstāk par ieejas atveri — kupolveidīgais kuņģa rajons pa kreisi uz augšu no barības vada ieejas;
  • Kuņģa ķermenis (corpus ventriculi) — vislielākā kuņģa daļa;
  • Vārtnieka ieeja (antrum pyloricum) — kuņģa izejai pieguļošā rajona platākā daļa;
  • Vārtnieka kanāls (canalis pyloricus) — kuņģa izejai pieguļošā rajona šaurākā daļa, kas savienojas ar 12 pirkstu zarnu.

Blakus kuņģim atrodas tādi orgāni, kā tievā zarna, resnā zarna, aknas, liesa un aizkuņģa dziedzeris.

Kuņģim ir pieci slāņi:

  • iekšējais slānis – gļotāda - tā veido kuņģa skābi un citus gremošanas fermentus; tajā visbiežāk sāk veidoties vēzis;
  • zemgļotāda;
  • muskuļu slānis - tas sastāv no muskuļiem, kas kustoties sajauc kuņģa saturu;
  • seroza un subseroza - to uzdevums ir aizsargāt kuņģi.

Jo dziļāk šajos slāņos ieaudzis vēzis, jo lielāka audzēja stadija un lielāka varbūtība vēzim izplatīties uz blakus esošajiem limfmezgliem un citiem orgāniem.

Izplatība, cēloņi, riska faktori

Visbiežāk kuņģa vēzis sākas gļotādā un lēnām aug cauri pārējiem slāņiem. Parasti kuņģa vēzis aug lēni, vairākus gadus. Pirms attīstījušās īstas vēža šūnas, kuņģa gļotādā notiek izmaiņas. Šīs agrīnās izmaiņas neizraisa nekādas sūdzības un bieži vien paliek neatklātas.

Kuņģa vēzis var izplatīties dažādos veidos. Tas var izaugt cauri visiem kuņģa slāņiem un ieaugt blakus orgānos. Tas var izplatīties arī uz tuvākajiem limfmezgliem un tālāk izplatīties caur limfātisko sistēmu. Ja vēzis izplatās šādi, prognozes ir sliktākas. Kad kuņģa vēzis jau progresējis, tas var izplatīties arī caur asinsrites sistēmu, vēža šūnas nonāk aknās, plaušās, kaulos un citos orgānos.

Riska faktori var būt dažādi, tostarp, apstākļi, kas veicina cilvēka iespēju saslimt ar kādu no slimībām, piemēram, vēzi. Dažādiem audzējiem riska faktori atšķiras. Dažus riska faktorus, piemēram, smēķēšanu, var kontrolēt. Citus – piemēram, vecumu, onkoloģisko slimību izplatību ģimenē – nevar ietekmēt. Taču riska faktors vēl nepasaka visu. Ja jums ir kāds riska faktors (vai pat vairāki), tas vēl nenozīmē, ka jūs noteikti saslimsiet. Daudziem cilvēkiem, kas ir saslimuši, var nebūt konstatēts neviens riska faktors.

Riska faktori

  • Bakteriāla infekcija - pēc inficēšanās ar baktēriju Helicobacter pylori (H. pylori) pieaug iespēja saslimt ar kuņģa vēzi. Ilgstoša šī mikroba atrašanās kuņģī var izraisīt iekaisumu un pirmsvēža izmaiņas kuņģa iekšējā slānī. Šie mikrobi saistīti arī ar kuņģa limfomu. Tomēr vairākumam cilvēku, kas “nēsā” šo mikrobu, nekad neattīstās kuņģa vēzis.
  • Dzimums - kuņģa vēzis biežāk attīstās vīriešiem nekā sievietēm.
  • Vecums - pēc 50 gadu vecuma strauji pieaug saslimstība ar kuņģa vēzi. Lielākā daļa cilvēku, kad tiem atrod kuņģa vēzi, ir 60 gadus veci vai vecāki.
  • Diēta - kuņģa vēža risku paaugstina diēta, kas satur daudz žāvējumus, sālītas zivis un gaļu, marinētus dārzeņus. Toties, ēdot pilngraudu produktus, svaigus augļus un dārzeņus, kas satur daudz A un C vitamīna, kuņģa vēža risks pazeminās.
  • Tabakas izstrādājumi - smēķēšana divkāršo kuņģa vēža risku.
  • Alkohols - alkohola lietošana var paaugstināt risku saslimt ar kuņģa vēzi, ja ikdienā lieto 3 un vairāk alkohola devas.
  • Aptaukošanās - ja ir ļoti liela aptaukošanās (liekais svars), iespējama vēža attīstība kuņģa augšdaļā, tomēr šī saistība vēl nav līdz galam noskaidrota.
  • Agrāk pārciestas kuņģa operācijas - kuņģa vēzi biežāk konstatē pacientiem, kam agrāk tikusi izgriezta kuņģa daļa citu saslimšanu (piemēram, kuņģa čūlas) dēļ.
  • Perniciozā anēmija - šīs slimības gadījumā kuņģis pietiekamā daudzumā neizstrādā olbaltumvielas, kas no ēdiena uzsūc vitamīnu B 12. Savukārt, tas izraisa sarkano asins ķermenīšu jeb eritrocītu līmeņa pazemināšanos asinīs (anēmiju). Pacientiem ar šo slimību ir arī paaugstināts risks saslimt ar kuņģa vēzi.
  • Menetriēra slimība (hiperplastiska hipersekretora gastropātija) - šī retā saslimšana saistīta ar izmaiņām kuņģa gļotādā un, iespējams, arī ar kuņģa vēža risku.
  • Ģimenes anamnēze - cilvēkiem, kuru tuviem radiniekiem ir kuņģa vēzis, arī ir lielākas iespējas saslimt ar kuņģa vēzi. Dažām ģimenēm ir ģenētiskas izmaiņas (mutācijas), kas rada augstāku risku iegūt kolorektālu (zarnu) vēzi un nedaudz paaugstina arī kuņģa vēža risku.
  • Pārmantotu audzēju sindromi - tādi, kā Linča sindroms, Ģimenes adenomatozā polipoze, Li-Fraumeni sindroms, Petza-Jēgera sindroms, Pārmantota difūza kuņģa vēža sindroms un Kuņģa adenomas un proksimālā polipozes sindroms.
  • Daži kuņģa polipu veidi - polips ir neliels, sēnei līdzīgs izaugums, kas veidojas uz kuņģa gļotādas. Vairākums polipu nepaaugstina kuņģa vēža risku. Tomēr viens veids (adenomatozs polips jeb adenoma) dažkārt pārveidojas kuņģa vēzī.
  • Dažādi imūnsupresīvi stāvokļi - dažādi iemesli var izraisīt imūnās sistēmas nomākumu, kas var rezultēties ar biežām infekcijas slimībām. Cilvēkiem ar imūnās sistēmas nomākumu biežāk tiek novērota kuņģa limfomas un kuņģa vēža veidošanās.
  • Epšteina–Barra vīruss - šis vīruss izraisa infekciozo mononukleozi. Dažos gadījumos šo vīrusu atrod kuņģa vēža šūnās.
  • Arodapstākļi - darbiniekiem, kas strādā ogļu, metāla vai gumijas rūpniecībā, ir augstāks risks saslimt ar kuņģa vēzi.

Priekšvēža stāvokļi

Atrofisks gastrīts ir viens no priekšvēža stāvokļiem, kam raksturīga plāna kuņģa gļotāda, kas ir mazāk aizsargāta pret dažādiem bojājumiem. Visbiežāk atrofisku gastrītu izraisa H. pylori baktērijas klātbūtne. Retākos gadījumos to var izraisīt dažādas autoimūnas reakcijas, kad imūnā sistēma pati noārda kuņģa gļotādu. Pacientiem ar atrofisku gastrītu ir palielināts kuņģa vēža risks.

Otrs priekšvēža stāvoklis ir intestināla metaplāzija. Šajā gadījumā normālas kuņģa gļotādas šūnas tiek aizvietotas ar šūnām, kas līdzinās zarnu gļotādu izklājošām šūnām. Bieži vien kopā ar intestinālu metaplāziju atrod arī atrofisku gastrītu. Arī intestinālas metaplāzijas iemesls var būt H. pylori infekcija.

Abos gadījumos samazinās dziedzeršūnu skaits, kas izdala sekrētu, lai aizsargātu pārējās kuņģa gļotādas šūnas. Šūnu DNS bojājums noved pie šūnu transformācijas displāzijā, kad tās pārvēršas liela izmēra un nepareizas formas šūnās (līdzīgi kā audzēja šūnas). Atsevišķos gadījumos displāzija progresē par kuņģa vēzi.

Klasifikācija (veidi, stadijas)

Veidi

Visbiežāk kuņģī attīstās adenokarcinoma (90-95%). Šis vēzis sākās šūnās, kas veido gļotādas iekšējo pārklājumu.

Pastāv 2 veidu kuņģa adenokarcinomas tipi:

  • Intestinālais tips, kam ir labāka prognoze. Audzēja šūnām var būt specifiskas ģenētiskas izmaiņas, kas var reaģēt uz mērķterapiju;
  • Difuzais tips, kas ir agresīvākas dabas. Tas ir retāks, bet grūtāk ārstējams.

Limfoma, gremošanas stromāls audzējs un karcinoīdais audzējs ir sastopami daudz retāk.

Stadijas

Slimības stadijas noteikšanai izmanto TNM klasifikāciju. Klīnisko stadiju (apzīmē cTNM) nosaka pirms uzsākt jebkuru terapiju ar vizuāldiagnostikas metodēm un biopsiju. Patoloģisku (apzīmē pTNM) stadiju nosaka operācijas materiālā pēc veiktas audzēja un reģionālo limfmezglu rezekcijas. Ja pirms operācijas tiek saņemta neoadjuvantā terapija, tad stadiju (apzīmē ypTNM) nosaka operācijas materiālā vai vizuāldiagnostiski, lai izvērtētu neoadjuvantās terapijas efektu. [1, 2]

  • Agrīns kuņģa vēzis ir 0-IA stadijas kuņģa vēzis. Šādiem pacientiem prognoze ir labāka un parasti ir piemērojama audzēja rezekciju. Dažiem pacientiem, kam endoskopiskā rezekcija veiksmīga un audzējs pilnībā rezecēts, endoskopiskā rezekcija ir izārstējošā operācija, pēc kuras seko tikai novērošana.  
  • Lokāls, lokāli vai reģionāli izplatīts kuņģa vēzis ir IB – III stadijas audzējs. Šādā gadījumā ir nepieciešama plaša radikāla operācija ar reģionālo limfmezglu rezekciju. Ja sākotnēji audzējs ir ļoti liels un nav radikāli izoperējams, pacientam var piedāvāt pirmsoperācijas ķīmijterapiju vai ķīmijterapiju kombinācijā ar staru terapiju. Pacientiem ar IB-III stadiju pirms veikt radikālu operāciju rekomendē izslēgt vēderplēves izplatību ar laparoskopiski paņemtu peritoneālo skalojumu citoloģiju un izslēgt attālās metastāzes. Par radikāli neizoperējamu uzskata lokāli izplatītu audzēju, kas atbilst vienam no: infiltrē apzarņa sakni, izplatās paraaortālos limfmezglos, ieaug lielos asinsvados (izņemot liesas). 
  • Metastātisks kuņģa vēzis (IVB stadija) ir izplatījies attālos limfmezglos un orgānos. Kuņģa vēzis biežāk metastazē uz aknām, vēderplēvi, plaušām, kauliem. Metastātisks kuņģa vēzis nav izārstējams, tādus audzējus neoperē. Tādos gadījumos pacientam var piedāvāt paliatīvu sistēmisku terapiju. 

 

[1] Slimību profilakses un kontroles centrs, Latvijāā biežāk sastopamo audzēju primārā un metastāžu terapija, Kuņģa vēzis Algoritmi, https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Profesionaliem/Kliniskie%20algoritmi%20un%20pacientu%20celi/Onkologija/Kliniskie%20algoritmi/12_algoritmi_kungis_terapija.pdf 

[2] Klīniskās vadlīnijas "Ādas vēža un melanomas diagnostika, ārstēšana un dinamiskā novērošana", (Vadlīniju pilns teksts PDF), https://www.vmnvd.gov.lv/lv/adas-veza-un-melanomas-diagnostika-arstesana-un-dinamiska-noverosana