Resnās un taisnās zarnas uzbūve
Resnā zarna stiepjas no tievās zarnas līdz kuņģa un zarnu trakta galam. Resnā zarna sadalīta trīs nodalījumos: aklajā zarnā, kabatveida struktūrā, kas tievo zarnu savieno ar lokzarnu, lokzarnā, kas veido lielāko daļu resnās zarnas, un taisnajā zarnā.
Lokzarnu nosacīti iedala četros nodalījumos:
augšupejošā lokzarna, kas sākas labajā pusē lejā no aklās zarnas piestiprināšanās vietas un stiepjas uz augšu līdz vēdera dobuma augšdaļai (aiz ribu lokiem);
šķērszarna, kas stiepjas šķērsām pāri vēdera dobumam no labās uz kreiso pusi;
lejupejošā lokzarna, kas stiepjas no vēdera kreisās puses augšdaļas uz apakšdaļu, kam seko
S-veida zarna (no latīņu valodas to arī latviski bieži sauc sigma) un taisnā zarna, kas beidzas ar anālo atveri.
Šķidrajai masai pārvietojoties no tievās zarnas pa lokzarnas nodalījumiem, tiek uzsūkts ūdens, bet atkritumvielas sablīvējas cietā masā, ko sauc par fekālijām jeb izkārnījumiem. No resnās zarnas atkritumvielas nonāk S-veida zarnā, kur uzkrājas, līdz defekācijas laikā caur taisno zarnu tiek izvadītas ārā.
Gremošanas kanāla sienai visā garumā ir vienāda pamatuzbūve jeb audu kārtas. Virzienā no zarnas lūmena jeb dobuma uz ārpusi izvietoti četri sienas pamatslāņi: gļotāda, zemgļotādas slānis, ārējais muskuļslānis un serozais apvalks.
Katrs gremošanas kanāla sienas slānis satur audus, kas veic specifiskas gremošanas funkcijas.
Gļotāda ir mitrs epitēlijšūnu slānis, kas klāj gremošanas kanāla dobumu. Galvenās zarnu trakta gļotādas funkcijas ir šādas:
1) „ražošana” – zarnu trakta gļotāda ražo gļotas, gremošanas fermentus (jeb enzīmus) un gremošanas procesus regulējošus hormonus;
2) absorbcija – sagremoto barības vielu uzsūkšana jeb transportēšana cauri zarnas sieniņai uz asinīm;
3) aizsardzība – gļotāda pasargā dziļākos kanāla slāņus no mehāniska un ķīmiska bojājuma.
Kuņģa un zarnu trakta gļotādas mikroskopiskā uzbūve dažādās gremošanas sistēmas daļās atšķiras. Barības vadā gļotādu veido daudzslāņu plakanais epitēlijs. Tā nosaukums radies no šo šūnu izskata: cita virs citas kā šķīvju kaudze izvietotas plakanas šūnas. Plakanais epitēlijs ir izturīgs, tāpēc tas raksturīgs tām organisma daļām, kas pakļautas mehāniskai ietekmei. Uz barības vada un kuņģa robežas gļotāda pāriet cilindriskā epitēlijā. Pēc nosaukuma noprotams, ka šīs šūnas ir cilindriskas formas (kā kanniņas) un pilda citas funkcijas – ražo gļotas.
Bez epitēlija gļotādā ietilpst arī plāns saistaudu slānis un gludo muskuļšūnu slānis. Gļotādas saistaudu slānī izvietoti sīki asinsvadi un limfmezgli, kas atbild par baktēriju iznīcināšanu. Savukārt gļotādas muskuļslānis nodrošina tās kustīgumu.
Zemgļotādas slānis ir plāns saistaudu slānis tieši zem gļotādas. Zemgļotāda bagātīgi satur asinsvadus, limfmezglus un nervu galus.
Ārējais muskuļslānis nodrošina peristaltiku. Lai gan muskuļslānis atšķiras atkarībā no tā atrašanās vietas gremošanas sistēmā, to veido trīs slāņi: iekšējais slīpais slānis, cirkulāru muskuļu slānis un ārējais garenisko muskuļu slānis. Tik daudzi dažādi novietoti muskuļslāņi ir tādēļ, lai nodrošinātu zarnu darbībai nepieciešamo kustīgumu.
Vēderplēve aptver visus vēdera dobuma orgānus. Tā notur orgānus savā vietā vēdera dobumā un kalpo kā aizsargslānis.