Kā rodas zarnu vēzis
Lokzarnas vēzi, atkarībā no skarto šūnu veida, var iedalīt trīs galvenos tipos:
- adenokarcinoma veido lielāko daļu zarnu vēža gadījumu;
- skirrozie audzēji, kad vēža augšanas laikā pastiprināti veidojas īpaša olbaltumviela kolagēns, kas padara zarnas sienu cietu, neelastīgu; tāpēc rodas "ciets" audzējs;
- neiroendokrīnais vēzis, kas var rasties šūnās, kas izdala hormonus.
Vairākums kolorektālā vēža gadījumu sākas ar patoloģisku šūnu augšanu jeb displāziju. Displāzija ir vēždraudes stāvoklis, kas vēlāk var kļūt (bet var arī nekļūt) par vēzi. Kolorektālā vēža gadījumā vēždraude bieži saistīta ar polipiem (zarnu gļotādas izaugums; bieži mēdz būt uz „kājiņas”) lokzarnas vai taisnās zarnas gļotādā. Lokzarnas un taisnās zarnas polipi visbiežāk ir labdabīgi, parasti neizraisa simptomus. Taču tie var būt par iemeslu nesāpīgai asiņošanai no taisnās zarnas vai asiņošanai, kas nav redzama (tāpēc to sauc par slēpto asiņošanu). Var būt viens polips vai arī daudzi polipi. Saslimstība ar polipiem pieaug, palielinoties vecumam. Sakarā ar jau tā pastiprināto šūnu vairošanos polipā, dažādu nelabvēlīgu (kancerogēnu) faktoru iedarbības dēļ var „sabojāties” šūnu vairošanos regulējošais mehānisms, šūnas mainās un sāk strauji dalīties, tas ir, vairoties. Epitēlijs zaudē raksturīgo izskatu, jaunu šūnu rašanās kļūst arvien straujāka, beigās zūd kontrole par šūnu dalīšanos – notiek malignizācija. Malignas (vēža) šūnas ir spējīgas neierobežoti vairoties un izplatīties organismā. Visa malignizācijas procesa attīstība var ilgt 10-20 gadu un ilgāk.
Sākotnēji vēzis attīstās gļotādā un nav ieaudzis dziļākajos slāņos. Procesam turpinoties, vēža šūnas var ieaugt visā zarnas sienā un nonākt apkārtējos audos.
Vēža rašanās kopīgais risks, ja polips netiek izoperēts: 2,5% piecu gadu laikā, 8% desmit gadu laikā un 24% divdesmit gadu laikā pēc polipa diagnozes noteikšanas.
Vairāk nekā piecu gadu laikā polipa diametrs var sasniegt vienu centimetru. Vēl pēc pieciem līdz desmit gadiem polipa šūnas var būt kļuvušas ļaundabīgas. Parasti paiet vēl pieci līdz desmit gadi, pirms rodas simptomi, taču šai laikā vēzis jau var būt izaudzis līdz vēlīnai stadijai.
Saslimstība ar lokzarnas vēzi ir ievērojami lielāka pacientiem ar zarnu iekaisuma slimībām (čūlaino kolītu un Krona slimību). Tas saistīts ar slimības ilgumu un apjomu, kā arī slimības radīto izmaiņu pakāpi. Ja lokzarnā ilgstoši turpinās čūlainais kolīts vai Krona slimības radītais iekaisums, zarnu izklājošās šūnās var rasties neatgriezeniskas izmaiņas. Vislielākais risks ir cilvēkiem, kam slimība ilgst jau vismaz desmit gadu, un tiem, kam iekaisums skāris visu lokzarnu vai lielāko tās daļu (totāls vai plašs kolīts).