Priekšdziedzera vēža iedalījums
Priekšdziedzera vēzi iedala pakāpēs pēc tā, cik ļoti vēža šūnas līdzinās normālām šūnām. Ja šūnas ir ļoti izmainītas un ir maz līdzības ar normālām priekšdziedzera šūnām, tas nozīmē, ka vēzis aug ļoti ātri. Visbiežāk prostatas vēža pakāpes noteikšanai lieto Glīsona metodi.
Tiek ņemti paraugi no divām dažādām priekšdziedzera daļām, katram paraugam tiek noteikta pakāpe no pirmās līdz piektajai; lai iegūtu Glīsona skaitli jeb summu, šīs pakāpes saskaita un iegūst skaitli no divi līdz desmit. Jo zemāks šis skaitlis, jo vairāk vēža šūnas līdzinās normālām priekšdziedzera šūnām. Ja skaitlis lielāks, tas nozīmē, ka šūnas ir stipri izmainītas un audzējs, iespējams, progresēs ievērojami ātrāk. Jautājiet savam ārstam, kāda pakāpe ir jūsu audzējam un ko tas nozīmē, jo pakāpei ir liela nozīme ārstēšanas taktikas izvēlē.
Prostatas vēža stadijas
Ja biopsijas rezultāti uzrāda vēža esamību, jānoskaidro, kur atrodas vēzis un cik tālu tas izplatījies. Pēc tā vēzi iedala stadijās. Šis iedalījums ir nozīmīgs ārstēšanas izvēlei.
Pamatojoties uz palpatoro izmeklēšanu, PSA līmeni asinīs un Glīsona skaitli, tiek piemeklēts izmeklēšanas plāns. Vispārējai pacienta apskatei (tostarp priekšdziedzera palpatorai izmeklēšanai) ir ļoti liela nozīme vēža stadijas noteikšanā. Ārstam ir jāapskata arī citas jūsu ķermeņa daļas, lai noteiktu, vai tajās nav izplatījies vēzis. Ārsts uzdos jums jautājumus par sūdzībām – arī par sāpēm kaulos, kas var norādīt uz vēža šūnu izplatību kaulos.
Lai noteiktu vēža stadiju, jāņem vērā daudzi faktori. Stadijas apzīmē ar romiešu cipariem no 0 līdz IV (0 līdz 4). Jo zemāks cipars, jo agrīnāks un mazāk izplatījies vēzis. Jo augstāks cipars, piemēram, IV stadija, jo vēzis ir plašāks un nopietnāks.
Pēc visu analīžu rezultātu apkopošanas ārsts var noteikt, kura vēža stadija jums ir. Palūdziet ārstam, lai viņš jums saprotamā valodā izskaidro, ko nozīmē šī stadija. Tas palīdzēs jums sadarboties ar ārstu un pieņemt lēmumu par turpmāko ārstēšanas taktiku.
Klīniskā stadija
Ir divi veidi, kā priekšdziedzera vēzi iedalīt stadijās. Klīniski stadiju nosaka, pamatojoties vispārējās apskates rezultātos, laboratoriskos un citos jums veiktos izmeklējumos.
Patohistoloģiskā stadija
Ja jums veikta operācija un tās laikā paņemti audu paraugi analīzei, tad pēc to rezultātiem nosaka patoloģisko stadiju. Tas nozīmē, ka pēc operācijas jūsu vēža stadija var mainīties. Patohistoloģiskā stadija ir daudz precīzāka par klīnisko stadiju.
Piedāvājam priekšdziedzera vēža stadiju īsu raksturojumu. Atgādinām, ka jūsu ārsts var sniegt detalizētāku skaidrojumu.
| Stadija | Pazīmes |
|---|---|
| I | Vēzis atrodas tikai prostatā. To apstiprina transuretrālā rezekcija*. Tas nav izplatījies uz limfmezgliem vai citiem orgāniem. Glīsona skaitlis ir zems (2–4), biopsijas audi satur mazāk nekā 5% vēža šūnu. |
| II | Vēzis atrodas tikai prostatā. Tas nav izplatījies uz limfmezgliem vai citiem orgāniem. Un ir viena no šīm iespējām:
|
| III | Vēzis ir izaudzis ārpus prostatas uz sēklas pūslīšiem, bet nav atrodams limfmezglos vai kādos citos orgānos. |
| IV | Ir viena vai vairākas no šīm iespējām:
|
* transuretrālā rezekcija aprakstīta sadaļā “Ķirurģiska ārstēšana”
Ja jūsu ārsts izvēlas citu vēža stadijas noteikšanas metodi, lūdziet, lai viņš izskaidro, ko nozīmē katra no stadijām un kā tas ietekmēs jūsu ārstēšanu.
Attēldiagnostikas metodes vēža stadijas noteikšanai
Vēzis no priekšdziedzera visbiežāk izplatās uz kauliem. Kaulu scintigrāfija parāda, kurā vietā kaulos atrodas vēža šūnas. Lai veiktu šo izmeklējumu, jums vēnā tiks ievadīta radioaktīva viela. Radiācijas deva tajā ir ļoti niecīga un neradīs nekādas blakusparādības. Radioaktīvā viela uzkrājas slimajās kaulu šūnās un ķermeņa skenēšanā uzrāda, kur kaulos atrodas “karstie punkti”. Tās var nebūt vēža šūnas, jo radioaktīvā viela uzkrājas arī artrīta skartajās šūnās un tajās šūnās, kas izmainītas citu slimību dēļ. Lai noskaidrotu, kas noticis ar kaula šūnām, nepieciešami papildu izmeklējumi.
Datortomogrāfijas (CT) izmeklējums
Datortomogrāfijā tiek izmantoti noteikta veida rentgena stari. Tiek uzņemtas attēlu sērijas no dažādiem leņķiem. Dators šos attēlus sakombinē detalizētā kopainā. Pēc pirmās attēlu sērijas uzņemšanas mediķis var palūgt, lai jūs iedzerat kontrastvielu. Tas palīdzēs “iezīmēt” zarnas, lai tās varētu atšķirt no audzēja. Nekaitīgu kontrasta krāsvielu var ievadīt arī vēnā. Ar datortomogrāfijas palīdzību var noteikt, vai vēzis ir izplatījies uz iegurņa limfmezgliem. Limfmezgli ir zirņa lieluma balto asins šūnu sakopojumi, kas veido tīklojumu un cīnās ar infekcijām.
Datortomogrāfijas izmeklējums norit ilgāk nekā parastais rentgena izmeklējums. Jums nekustīgi jāguļ uz izmeklējuma galda, ko aptver cirkulārs (cauruļveida) aparāts. Izmeklējuma laikā šaurības dēļ jūs varat justies ne visai labi.
Magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējums
Šis izmeklējums ir līdzīgs datortomogrāfijas izmeklējumam, tikai šeit tiek izmantoti radio viļņi un spēcīgs magnētiskais lauks. Ar magnētisko rezonansi var iegūt ļoti skaidru un precīzu attēlu, kas palīdz ārstam noteikt, vai vēzis ir izplatījies uz sēklas pūslīšiem un urīnpūsli.
Magnētiskās rezonanses izmeklējums norit ilgāk nekā datortomogrāfijas izmeklējums – parasti aptuveni vienu stundu. Izmeklējuma laikā jūs atrodaties šaurā caurulē, kas jūs ierobežo un var radīt diskomfortu. Lai iegūtu labākus attēlus, lielākā daļa ārstu ievieto zondi taisnajā zarnā. Tai tur jāpaliek aptuveni 30-45 minūtes, un tas var radīt neērtības. Tāpat kā datortomogrāfijas izmeklējumā vēnā var ievadīt kontrastkrāsvielu, taču to izmanto ļoti reti.
Priekšdziedzera scintigrāfija
Līdzīgi kā kaulu scintigrāfijā, arī priekšdziedzera scintigrāfijas laikā ievada zemas devas radioaktīvu vielu, kas palīdz noteikt vēža izplatību ārpus prostatas. Izmeklējumā lietotā radioaktīvā viela saistās tikai ar priekšdziedzera šūnām, pat ja tās atrodas kaut kur citur jūsu ķermenī. Šā izmeklējuma priekšrocība – var noteikt priekšdziedzera vēža izplatību limfmezglos un citos orgānos. Ar tās palīdzību iespējams atšķirt, vai problēmu izraisa priekšdziedzera vēzis vai kas cits.
Limfmezglu biopsija
Ar limfmezglu biopsijas palīdzību var noteikt, vai vēža šūnas izplatījušās uz tuvākajiem limfmezgliem. Ja tā noticis, tad ārstējoša operatīva terapija nav iespējama un ārstam ir jāizvēlas citas ārstēšanas metodes. Ir vairāki biopsijas veidi.
- Biopsija operācijas laikā. Ķirurgs var izņemt limfmezglus caur plašu griezumu vēdera lejasdaļā. Šo biopsiju parasti veic operācijas laikā, kad tiek izņemts viss priekšdziedzeris. Limfmezglus pārbauda laboratorijā, kamēr jūs vēl esat iemidzināts un atrodaties uz operāciju galda. Analīžu rezultāti palīdz ķirurgam izlemt to, kā turpināt operāciju. Ja limfmezglos atrod vēža šūnas, operāciju parasti pārtrauc. Tas notiek tāpēc, ka priekšdziedzera izņemšana vairs neizārstēs jūs no vēža, bet var izraisīt nopietnas komplikācijas un blakusparādības.
- Biopsija laparoskopijas laikā. Ārsts izmanto tievas, lokanas caurulītes, ko caur nelieliem iegriezumiem ievieto jūsu vēderā un apskata limfmezglus blakus priekšdziedzerim. Šos limfmezglus var izgriezt ar speciāliem instrumentiem, ko ievada caur caurulītēm. Tā kā netiek veikts liels griezums, atveseļošanās ilgst vienu divas dienas, pēc operācijas paliek pavisam neliela rēta. Šo metodi neizmanto bieži, tikai tiem vīriešiem, kam ir plānota nevis operatīvā, bet staru terapija.
- Adatas aspirācijas biopsija. Veicot aspirācijas biopsiju, lai paņemtu audu paraugu, ārsts notīra ādu un datortomogrāfijas kontrolē ievada tievu adatu tieši limfmezglos. Tā ir ambulatora procedūra, un jūs varat doties mājās jau dažas stundas pēc tās veikšanas. Šī nav bieži izmantota metode.