lv ru
Informatīvais portāls par onkoloģiju
burtu izmērs: 1 2 3

Kā rodas plaušu vēzis?

Plaušu vēža rašanās šūnu līmenī nav pilnīgi izprasta. Neseni pētījumi liecina, ka plaušu vēža attīstība nav pēkšņs bronhu epitēliju izmainošs notikums, bet ilgstošs sarežģīts process: pakāpeniska ģenētisko izmaiņu rašanās, uzkrāšanās un secīgas šūnu pārmaiņas.

Bronhu gļotādas šūnās pārmaiņas notiek galvenokārt ieelpoto kaitīgo faktoru (piemēram, cigarešu dūmi, rūpnieciskais piesārņojums) ilgstošas ietekmes dēļ. Pakāpeniski uzkrājoties kļūdām šūnu vairošanās regulējošos mehānismos, mainās šo šūnu izskats un dalīšanās raksturs. Epitēlijs zaudē raksturīgo izskatu, jaunu šūnu rašanās kļūst arvien straujāka, beigās vispār zūd kontrole par šūnu dalīšanos – tas ir, notiek malignizācija. Malignas (vēža) šūnas ir spējīgas neierobežoti vairoties un izplatīties organismā.

Sākotnēji plaušu vēzis attīstās lokāli un nav ieaudzis gļotādas bazālajā jeb pamata membrānā. Procesam turpinoties, vēža šūnas ieaug arī bazālajā membrānā un nonāk zemākos saistaudos un asinsvados. Visa malignizācijas procesa attīstība var ilgt 10-20 gadu vai ilgāk.

Plaušu vēzi iedala: sīkšūnu plaušu vēzis (SŠPV) un nesīkšūnu plaušu vēzis (NSŠPV), atkarībā no vēža šūnu veida. Tie atšķiras gan pēc slimības gaitas, gan atbildes reakcijas uz terapiju.

Sīkšūnu plaušu vēzis (aptuveni 15% no visiem plaušu vēžiem) attīstās no neiroendokrīnajām šūnām. SŠPV raksturīga agresīva augšana, bieži ar plaši izplatītām metastāzēm. SŠPV difūzās dabas dēļ tas nereti nav operējams, tomēr ir ļoti jutīgs pret ķīmijterapiju.


Nesīkšūnu plaušu vēzis ir biežākais plaušu vēža veids. Tas sastopams 85% visu plaušu vēža gadījumu. Nesīkšūnu plaušu vēzi iedala sīkāk:

  • Adenokarcinoma ir biežākais plaušu vēža veids – aptuveni 35-40% visu plaušu vēža gadījumu, un tās sastopamība, salīdzinot ar citiem plaušu vēža veidiem, pieaug. Adenokarcinoma parasti rodas plaušas perifērijā no sīko bronhu gļotu dziedzeriem. Šim plaušu vēža tipam ir nosliece agrīni metastazēties reģionālajos limfmezglos un attālās vietās. Pacientiem ar adenokarcinomu iepriekš var būt bijusi hroniska plaušu slimība, jo šie audzēji biežāk rodas rētaudos.
  • Plakanšūnu karcinoma. Tā veido aptuveni trešdaļu no visiem plaušu vēžiem. Tā parasti rodas centrālajos elpceļos, tāpēc, vēzim augot lielākam, tiek traucēta normāla gaisa plūsma, rodas elpas trūkums un ilgstošs klepus ar krēpām. Var būt asinsspļaušana. Plakanšūnu karcinoma ir biežākais vēža veids smēķētajiem.
  • Lielšūnu karcinoma. Tā sastopama aptuveni 10-15% visu plaušu vēža gadījumu. Lielšūnu karcinomai raksturīga strauja augšana un plašas metastāzes. Parasti tā sākas plaušu perifērijā un var izraisīt stipras sāpes krūtīs (plaušu apvalka kairinājuma dēļ), kā arī šķidruma uzkrāšanos telpā starp plaušu un krūškurvja sienu, mokošu klepu un elpas trūkumu.

 

Zāļu blakusparādības

Mājas lapa onko.lv nav veidota ar mērķi ziņot un apkopot zāļu blakusparādību ziņojumus. Ja Jums ir aizdomas par blakusparādību vai vēlaties ziņot par kādu no mūsu zālēm, lūdzu izmantojiet ziņojuma formu, vai zvaniet Roche zāļu drošuma nodaļai pa tālruni 28655600. Jūs varat ziņot par jebkuru zāļu blakusparādībām arī Zāļu valsts aģentūras mājas lapā (www.zva.gov.lv).
Informējam Jūs, ka Roche Latvija filiālei ir likumīgs pienākums savākt un ziņot Zāļu valsts aģentūrai informāciju par potenciālām zāļu blakusparādībām, kuras esam uzzinājuši. Šajos gadījumos Jūsu dati tiks apstrādāti ar vislielāko rūpību un piesardzību un saskaņā ar specifisko farmakovigilances likumdošanu, kā tas aprakstīts farmakovigilances datu privātuma dokumentā. Jūsu dati netiks izmantoti nekādiem citiem mērķiem.

@ .
* Obligāti aizpildāmie lauciņi!
Vai Jūs esat medicīnas darbinieks?

Uzdot jautājumu

@ .
* Obligāti aizpildāmie lauciņi!
Iespējams, ka Jūsu uzdotais jautājums interesē arī citus onko.lv lasītājus. Vai Jūs piekrītat, ka Jūsu uzdotais jautājums un sniegtā atbilde, nenorādot Jūsu datus, nepieciešamības gadījumā tiek publiskota onko.lv sadaļā "Jautājumi un atbildes"?
* Nosūtot šo jautājumu Jūs piekrītat lietošanas noteikumiem.

Kā rodas plaušu vēzis?

Plaušu vēža rašanās šūnu līmenī nav pilnīgi izprasta. Neseni pētījumi liecina, ka plaušu vēža attīstība nav pēkšņs bronhu epitēliju izmainošs notikums, bet ilgstošs sarežģīts process: pakāpeniska ģenētisko izmaiņu rašanās, uzkrāšanās un secīgas šūnu pārmaiņas.

Bronhu gļotādas šūnās pārmaiņas notiek galvenokārt ieelpoto kaitīgo faktoru (piemēram, cigarešu dūmi, rūpnieciskais piesārņojums) ilgstošas ietekmes dēļ. Pakāpeniski uzkrājoties kļūdām šūnu vairošanās regulējošos mehānismos, mainās šo šūnu izskats un dalīšanās raksturs. Epitēlijs zaudē raksturīgo izskatu, jaunu šūnu rašanās kļūst arvien straujāka, beigās vispār zūd kontrole par šūnu dalīšanos – tas ir, notiek malignizācija. Malignas (vēža) šūnas ir spējīgas neierobežoti vairoties un izplatīties organismā.

Sākotnēji plaušu vēzis attīstās lokāli un nav ieaudzis gļotādas bazālajā jeb pamata membrānā. Procesam turpinoties, vēža šūnas ieaug arī bazālajā membrānā un nonāk zemākos saistaudos un asinsvados. Visa malignizācijas procesa attīstība var ilgt 10-20 gadu vai ilgāk.

Plaušu vēzi iedala: sīkšūnu plaušu vēzis (SŠPV) un nesīkšūnu plaušu vēzis (NSŠPV), atkarībā no vēža šūnu veida. Tie atšķiras gan pēc slimības gaitas, gan atbildes reakcijas uz terapiju.

Sīkšūnu plaušu vēzis (aptuveni 15% no visiem plaušu vēžiem) attīstās no neiroendokrīnajām šūnām. SŠPV raksturīga agresīva augšana, bieži ar plaši izplatītām metastāzēm. SŠPV difūzās dabas dēļ tas nereti nav operējams, tomēr ir ļoti jutīgs pret ķīmijterapiju.


Nesīkšūnu plaušu vēzis ir biežākais plaušu vēža veids. Tas sastopams 85% visu plaušu vēža gadījumu. Nesīkšūnu plaušu vēzi iedala sīkāk:

  • Adenokarcinoma ir biežākais plaušu vēža veids – aptuveni 35-40% visu plaušu vēža gadījumu, un tās sastopamība, salīdzinot ar citiem plaušu vēža veidiem, pieaug. Adenokarcinoma parasti rodas plaušas perifērijā no sīko bronhu gļotu dziedzeriem. Šim plaušu vēža tipam ir nosliece agrīni metastazēties reģionālajos limfmezglos un attālās vietās. Pacientiem ar adenokarcinomu iepriekš var būt bijusi hroniska plaušu slimība, jo šie audzēji biežāk rodas rētaudos.
  • Plakanšūnu karcinoma. Tā veido aptuveni trešdaļu no visiem plaušu vēžiem. Tā parasti rodas centrālajos elpceļos, tāpēc, vēzim augot lielākam, tiek traucēta normāla gaisa plūsma, rodas elpas trūkums un ilgstošs klepus ar krēpām. Var būt asinsspļaušana. Plakanšūnu karcinoma ir biežākais vēža veids smēķētajiem.
  • Lielšūnu karcinoma. Tā sastopama aptuveni 10-15% visu plaušu vēža gadījumu. Lielšūnu karcinomai raksturīga strauja augšana un plašas metastāzes. Parasti tā sākas plaušu perifērijā un var izraisīt stipras sāpes krūtīs (plaušu apvalka kairinājuma dēļ), kā arī šķidruma uzkrāšanos telpā starp plaušu un krūškurvja sienu, mokošu klepu un elpas trūkumu.

 

Atverot šo saiti, Jūs nonāksiet ārpus onko.lv portāla. Saites uz ārējām lapām ir izvietotas vienīgi lietošanas ērtībām. Mēs neizsakām savus viedokļus un vērtējumus, kā arī nenesam nekādu atbildību par šo lapu saturu, tajās ievietoto informāciju un tās izmantošanu.