lv ru
Informatīvais portāls par onkoloģiju
burtu izmērs: 1 2 3

Olnīcu vēža riska faktori

Olnīcu vēža attīstības cēloņi, nav precīzi zināmi, pie tam termins – olnīcu vēzis, ietver histoloģiski (šūnu, audu līmenī) ļoti plašas un atšķirīgas audzēju grupas.
Ir zināmi dažu histoloģisko apakšgrupu audzēju riska faktori, tomēr riska faktora esamība nenozīmē, ka audzējs noteikti attīstīsies.

Ap 90% olnīcu audzēju ir sporādiski. Tas nozīmē, ka to attīstībā nav bijusi nozīme pārmantotām ģenētiskām mutācijām.

Riska faktori:

1) vecums – sievietēm ar vecumu olnīcu audos, līdzīgi kā citos, pieaug šūnu kodola ģenētiskās informācijas (DNS) mutāciju (bojājumu) skaits, kas palielina olnīcu vēža attīstības risku.
Biežākais vecums, kad tiek noteikta olnīcu vēža diagnoze, ir 55 – 64 gadi. Vidējais vecums diagnozes noteikšanas brīdī ir 63 gadi (tas nozīmē, ka puse sieviešu ir jaunākas un puse vecākas – skat. 4. attēlu). Jaunām sievietēm biežāk ir sastopami germinogēno šūnu audzēji.

4. Olnīcu vēža pacienšu sadalījums pa vecuma grupām diagnostikas brīdī.
Ovarian Cancer National Alliance www.ovariancancer.org

2) Ģimenē olnīcu vai krūts vēža pacientes – ap 10% olnīcu vēža pacientēm ir pārmantotas ģenētiskas mutācijas, kas veicina audzēja attīstību. Epiteliāla olnīcu audzēja attīstībā ir nozīme pārmantotām mutācijām BRCA1 un BRCA2 gēnos. Ir aprēķināts, ka vidēji sievietēm, kurām pirmās pakāpes radiniecei (mātei, meitai, māsai) ir mutācija šajos gēnos, saslimstības risks pieaug 3 reizes. Risks pieaug vēl vairāk, ja slimība bijusi vairākām radiniecēm. 
Vairāk informācijas par pārmantoto mutāciju nozīmi olnīcu audzēju attīstībā: www.aslimnica.lv
Konsultatīvais pārmantotā vēža kabinets P.Stradiņa Klīniskā Universitātes slimnīcā www.stradini.lv

BRCA gēna biežāko mutāciju noteikšanas iespējas Latvijā:
GenEra klīniski diagnostiskā laboratorija www.genera.lv ;

BRCA1 gēna un pārmantotā krūts – olnīcu vēža mutāciju tests pieejams arī Igaunijā, Tartu (Asper Biotech Ltd. laboratorijā), kā arī citās Eiropas valstīs www.genetests.org

Ebreju (īpaši Aškenazi izcelsmes) sievietēm ir īpaši augsts risks būt pārmantotās mutācijas nesējām. Vispārējā populācijā BRCA1, BRCA2 mutāciju biežums ir 10%, salīdzinoši ebreju Aškenazi vidū – 40%.
Sievietēm, kuras ir BRCA1 mutācijas nesējas, risks dzīves laikā olnīcu vēža attīstībai ir 26 – 54%, bet BRCA2 mutācijas gadījumā: 10 – 23%;

3) Rase - eiropeīdai rasei (tiek dēvēta arī par kaukāziešu) ir 30 – 40% austāks olnīcu vēža attīstības risks salīdzinoši ar Spāņu un Afroamerikāņu izcelsmes sievietēm.

4) Personīgā anamnēzē krūts vēzis pirms 50 gadu vecuma vai ģimenē (ne tikai pirmās pakāpes radiniekiem) olnīcu, krūts, endometrija vai resnās zarnas vēzis, paaugstina olnīcu vēža attīstības risku;

5) Sievietes grūtniecību skaits. Sievietēm, kurām nekad nav bijis bērnu ir 2 reizes lielāks olnīcu vēža attīstības risks. Risks mazinās līdz ar katru dzīvi dzimušo bērnu, tomēr pēc piektā vairs būtiski nemainās. Šis apstāklis tiek skaidrots ar faktu, ka grūtniecības laikā ovulācija nenotiek, mazinās ovulatoro ciklu skaits un iespējamo jauno mutāciju skaits olnīcas šūnās;

6) Bērna barošana ar krūti – līdzīgi grūtniecības laikā, arī laikā, kad bērns tiek barots ar krūti mazinās ovulatoro ciklu skaits un iespējamo jauno mutāciju skaits olnīcas šūnās;

7) Kombinēto perorālo kontraceptīvo līdzekļu lietošana, kuru lietošanas laikā tiek nomākta ovulācija. Ilgtermiņa lietošana mazina olnīcu vēža attīstības risku par 50%. Protektīvais efekts saglabājas līdz pat 30 gadiem pēc šo medikamentu lietošanas beigām;

8) Ginekoloģiskās operācijas: olvadu liģēšana un histerektomija mazina olnīcu vēža attīstības risku. Precīzs protektīvais mehānisms nav zināms, tomēr tas tiek skaidrots ar samazinātu asins piegādi olnīcām pēc šīm procedūrām un ovulatoro ciklu mazināšanos;

9) Ovarektomija (olnīcu ķirurģiska izņemšana) – ievērojami mazina olnīcu vēža attīstības risku;

Literatūrā tiek minēti atsevišķi faktori, kas paaugstina olnīcu vēža attīstības risku, tomēr novērojumi ir epidemioloģiski un atsevišķos aprakstos pretrunīgi:
10) fertilitāti uzlabojošie medikamenti;
11) hormonu aizvietojošā terapija ar estrogēnu preparātiem sievietēm pēc menopauzes, ja preparāti tiek lietoti ilgāk kā 10 gadus;
12) talku saturošu pūderu lietošana lokāli dzimumorgānu rajonā.

Zāļu blakusparādības

Mājas lapa onko.lv nav veidota ar mērķi ziņot un apkopot zāļu blakusparādību ziņojumus. Ja Jums ir aizdomas par blakusparādību vai vēlaties ziņot par kādu no mūsu zālēm, lūdzu izmantojiet ziņojuma formu, vai zvaniet Roche zāļu drošuma nodaļai pa tālruni 28655600. Jūs varat ziņot par jebkuru zāļu blakusparādībām arī Zāļu valsts aģentūras mājas lapā (www.zva.gov.lv).
Informējam Jūs, ka Roche Latvija filiālei ir likumīgs pienākums savākt un ziņot Zāļu valsts aģentūrai informāciju par potenciālām zāļu blakusparādībām, kuras esam uzzinājuši. Šajos gadījumos Jūsu dati tiks apstrādāti ar vislielāko rūpību un piesardzību un saskaņā ar specifisko farmakovigilances likumdošanu, kā tas aprakstīts farmakovigilances datu privātuma dokumentā. Jūsu dati netiks izmantoti nekādiem citiem mērķiem.

@ .
* Obligāti aizpildāmie lauciņi!
Vai Jūs esat medicīnas darbinieks?

Uzdot jautājumu

@ .
* Obligāti aizpildāmie lauciņi!
Iespējams, ka Jūsu uzdotais jautājums interesē arī citus onko.lv lasītājus. Vai Jūs piekrītat, ka Jūsu uzdotais jautājums un sniegtā atbilde, nenorādot Jūsu datus, nepieciešamības gadījumā tiek publiskota onko.lv sadaļā "Jautājumi un atbildes"?
* Nosūtot šo jautājumu Jūs piekrītat lietošanas noteikumiem.

Olnīcu vēža riska faktori

Olnīcu vēža attīstības cēloņi, nav precīzi zināmi, pie tam termins – olnīcu vēzis, ietver histoloģiski (šūnu, audu līmenī) ļoti plašas un atšķirīgas audzēju grupas.
Ir zināmi dažu histoloģisko apakšgrupu audzēju riska faktori, tomēr riska faktora esamība nenozīmē, ka audzējs noteikti attīstīsies.

Ap 90% olnīcu audzēju ir sporādiski. Tas nozīmē, ka to attīstībā nav bijusi nozīme pārmantotām ģenētiskām mutācijām.

Riska faktori:

1) vecums – sievietēm ar vecumu olnīcu audos, līdzīgi kā citos, pieaug šūnu kodola ģenētiskās informācijas (DNS) mutāciju (bojājumu) skaits, kas palielina olnīcu vēža attīstības risku.
Biežākais vecums, kad tiek noteikta olnīcu vēža diagnoze, ir 55 – 64 gadi. Vidējais vecums diagnozes noteikšanas brīdī ir 63 gadi (tas nozīmē, ka puse sieviešu ir jaunākas un puse vecākas – skat. 4. attēlu). Jaunām sievietēm biežāk ir sastopami germinogēno šūnu audzēji.

4. Olnīcu vēža pacienšu sadalījums pa vecuma grupām diagnostikas brīdī.
Ovarian Cancer National Alliance www.ovariancancer.org

2) Ģimenē olnīcu vai krūts vēža pacientes – ap 10% olnīcu vēža pacientēm ir pārmantotas ģenētiskas mutācijas, kas veicina audzēja attīstību. Epiteliāla olnīcu audzēja attīstībā ir nozīme pārmantotām mutācijām BRCA1 un BRCA2 gēnos. Ir aprēķināts, ka vidēji sievietēm, kurām pirmās pakāpes radiniecei (mātei, meitai, māsai) ir mutācija šajos gēnos, saslimstības risks pieaug 3 reizes. Risks pieaug vēl vairāk, ja slimība bijusi vairākām radiniecēm. 
Vairāk informācijas par pārmantoto mutāciju nozīmi olnīcu audzēju attīstībā: www.aslimnica.lv
Konsultatīvais pārmantotā vēža kabinets P.Stradiņa Klīniskā Universitātes slimnīcā www.stradini.lv

BRCA gēna biežāko mutāciju noteikšanas iespējas Latvijā:
GenEra klīniski diagnostiskā laboratorija www.genera.lv ;

BRCA1 gēna un pārmantotā krūts – olnīcu vēža mutāciju tests pieejams arī Igaunijā, Tartu (Asper Biotech Ltd. laboratorijā), kā arī citās Eiropas valstīs www.genetests.org

Ebreju (īpaši Aškenazi izcelsmes) sievietēm ir īpaši augsts risks būt pārmantotās mutācijas nesējām. Vispārējā populācijā BRCA1, BRCA2 mutāciju biežums ir 10%, salīdzinoši ebreju Aškenazi vidū – 40%.
Sievietēm, kuras ir BRCA1 mutācijas nesējas, risks dzīves laikā olnīcu vēža attīstībai ir 26 – 54%, bet BRCA2 mutācijas gadījumā: 10 – 23%;

3) Rase - eiropeīdai rasei (tiek dēvēta arī par kaukāziešu) ir 30 – 40% austāks olnīcu vēža attīstības risks salīdzinoši ar Spāņu un Afroamerikāņu izcelsmes sievietēm.

4) Personīgā anamnēzē krūts vēzis pirms 50 gadu vecuma vai ģimenē (ne tikai pirmās pakāpes radiniekiem) olnīcu, krūts, endometrija vai resnās zarnas vēzis, paaugstina olnīcu vēža attīstības risku;

5) Sievietes grūtniecību skaits. Sievietēm, kurām nekad nav bijis bērnu ir 2 reizes lielāks olnīcu vēža attīstības risks. Risks mazinās līdz ar katru dzīvi dzimušo bērnu, tomēr pēc piektā vairs būtiski nemainās. Šis apstāklis tiek skaidrots ar faktu, ka grūtniecības laikā ovulācija nenotiek, mazinās ovulatoro ciklu skaits un iespējamo jauno mutāciju skaits olnīcas šūnās;

6) Bērna barošana ar krūti – līdzīgi grūtniecības laikā, arī laikā, kad bērns tiek barots ar krūti mazinās ovulatoro ciklu skaits un iespējamo jauno mutāciju skaits olnīcas šūnās;

7) Kombinēto perorālo kontraceptīvo līdzekļu lietošana, kuru lietošanas laikā tiek nomākta ovulācija. Ilgtermiņa lietošana mazina olnīcu vēža attīstības risku par 50%. Protektīvais efekts saglabājas līdz pat 30 gadiem pēc šo medikamentu lietošanas beigām;

8) Ginekoloģiskās operācijas: olvadu liģēšana un histerektomija mazina olnīcu vēža attīstības risku. Precīzs protektīvais mehānisms nav zināms, tomēr tas tiek skaidrots ar samazinātu asins piegādi olnīcām pēc šīm procedūrām un ovulatoro ciklu mazināšanos;

9) Ovarektomija (olnīcu ķirurģiska izņemšana) – ievērojami mazina olnīcu vēža attīstības risku;

Literatūrā tiek minēti atsevišķi faktori, kas paaugstina olnīcu vēža attīstības risku, tomēr novērojumi ir epidemioloģiski un atsevišķos aprakstos pretrunīgi:
10) fertilitāti uzlabojošie medikamenti;
11) hormonu aizvietojošā terapija ar estrogēnu preparātiem sievietēm pēc menopauzes, ja preparāti tiek lietoti ilgāk kā 10 gadus;
12) talku saturošu pūderu lietošana lokāli dzimumorgānu rajonā.

Atverot šo saiti, Jūs nonāksiet ārpus onko.lv portāla. Saites uz ārējām lapām ir izvietotas vienīgi lietošanas ērtībām. Mēs neizsakām savus viedokļus un vērtējumus, kā arī nenesam nekādu atbildību par šo lapu saturu, tajās ievietoto informāciju un tās izmantošanu.