Limfātiskās sistēmas uzbūve
Limfātiskā sistēma sastāv no limfvadiem, limfmezgliem un orgāniem – liesas un aizkrūts dziedzera.
Limfvados plūst šķidrums limfa, kas transportē šūnas, olbaltumvielas, barības vielas un metabolisma gala produktus no audiem uz lielajām vēnām.
Limfvadi saplūst limfmezglos. Limfmezgli satur lielu skaitu limfocītu un darbojas līdzīgi filtriem, aizturot infekciju izraisītājus, piemēram, baktērijas un vīrusus.
Limfmezgli parasti ir sakopoti grupās. Padusēs, kakla sānu daļās, cirkšņos atrodas lielas limfmezglu grupas.
Ja kādā organisma vietā veidojas infekcijas perēklis vai iekaisums, palielinās un kļūst sāpīgi tuvākie limfmezgli. Piemēram, cilvēkam ar iekaisumu mandelēs palielinās kakla limfmezgli. Limfa no mandelēm plūst uz kakla limfmezgliem, kur infekciju izraisošie mikroorganismi tiek iznīcināti un apturēta to tālāka izplatīšanās organismā.
T un B šūnas
Ir divu veidu limfocīti: T un B šūnas.
Līdzīgi kā citas asins šūnas, limfocīti veidojas kaulu smadzenēs no īpašām priekšteču jeb cilmes šūnām. Jaunie limfocīti iziet vairākas attīstības stadijas, līdz kļūst par nobriedušiem T vai B limfocītiem. Abu veidu limfocītiem ir svarīga loma infekcijas izraisošo mikroorganismu atpazīšanā un iznīcināšanā.
Parasti lielākā daļa asinīs cirkulējošo limfocītu ir T šūnas. Tās atbild par izmainītu organisma šūnu (pareizāk, ar vīrusiem vai baktērijām inficētu šūnu) atpazīšanu un likvidēšanu.
B šūnas atpazīst "svešas" šūnas un svešķermeņus (piemēram, baktērijas, kas iekļuvušas organismā). Kad B šūnas saskaras ar svešu olbaltumvielu (piemēram, uz baktēriju virsmas), tās sāk ražot antivielas, kas "pielīp" svešās šūnas virsmai un izraisa tās bojāeju.