lv ru
Informatīvais portāls par onkoloģiju
burtu izmērs: 1 2 3

Kā rodas limfoma?

Limfoma ir ļaundabīga limfocītu slimība, kad malignie limfocīti sāk nekontrolēti vairoties un izplatīties organismā, turklāt zaudējot savu normālo funkciju. Šie patoloģiskie limfocīti bieži uzkrājas limfmezglos, kuri tāpēc palielinās.

Tā kā limfocīti cirkulē pa visu organismu, patoloģisko limfocītu sakopojumi jeb "limfomas perēkļi" var izveidoties ne tikai limfmezglos, bet dažādās organisma daļās. Bieži limfomas veidošanās vietas ārpus limfmezgliem ir liesa un kaulu smadzenes, bet dažreiz var rasties kuņģa, aknu vai, retos gadījumos, galvas smadzeņu limfoma. Raksturīgi, ka slimība bojā vairāk par kādu vienu orgānu.

Limfa cirkulē pa visu organismu, tāpēc arī limfomas ir pieskaitāmas sistēmiskām jeb visa organisma slimībām.

Daudzi limfomas simptomi rodas tāpēc, ka palielinās orgāns, kurā ir patoloģisko limfocītu sakopojums. Tieši tāpēc simptomi var būt dažādi un ir atkarīgi no tā, kurš orgāns palielinās. Patoloģiskie limfocīti nespēj veikt savas normālās funkcijas organisma imūnsistēmā, tāpēc cilvēks ar limfomu kļūst uzņēmīgāks pret infekcijām.

Limfomas tiek dalītas divās lielās grupās:

  • Hodžkina limfoma (jeb Hodžkina slimība);
  • ne-Hodžkina limfoma (saukta arī par NHL).

Zāļu blakusparādības

Mājas lapa onko.lv nav veidota ar mērķi ziņot un apkopot zāļu blakusparādību ziņojumus. Ja Jums ir aizdomas par blakusparādību vai vēlaties ziņot par kādu no mūsu zālēm, lūdzu izmantojiet ziņojuma formu, vai zvaniet Roche zāļu drošuma nodaļai pa tālruni 28655600. Jūs varat ziņot par jebkuru zāļu blakusparādībām arī Zāļu valsts aģentūras mājas lapā (www.zva.gov.lv).
Informējam Jūs, ka Roche Latvija filiālei ir likumīgs pienākums savākt un ziņot Zāļu valsts aģentūrai informāciju par potenciālām zāļu blakusparādībām, kuras esam uzzinājuši. Šajos gadījumos Jūsu dati tiks apstrādāti ar vislielāko rūpību un piesardzību un saskaņā ar specifisko farmakovigilances likumdošanu, kā tas aprakstīts farmakovigilances datu privātuma dokumentā. Jūsu dati netiks izmantoti nekādiem citiem mērķiem.

@ .
* Obligāti aizpildāmie lauciņi!
Vai Jūs esat medicīnas darbinieks?

Uzdot jautājumu

@ .
* Obligāti aizpildāmie lauciņi!
Iespējams, ka Jūsu uzdotais jautājums interesē arī citus onko.lv lasītājus. Vai Jūs piekrītat, ka Jūsu uzdotais jautājums un sniegtā atbilde, nenorādot Jūsu datus, nepieciešamības gadījumā tiek publiskota onko.lv sadaļā "Jautājumi un atbildes"?
* Nosūtot šo jautājumu Jūs piekrītat lietošanas noteikumiem.

Kā rodas limfoma?

Limfoma ir ļaundabīga limfocītu slimība, kad malignie limfocīti sāk nekontrolēti vairoties un izplatīties organismā, turklāt zaudējot savu normālo funkciju. Šie patoloģiskie limfocīti bieži uzkrājas limfmezglos, kuri tāpēc palielinās.

Tā kā limfocīti cirkulē pa visu organismu, patoloģisko limfocītu sakopojumi jeb "limfomas perēkļi" var izveidoties ne tikai limfmezglos, bet dažādās organisma daļās. Bieži limfomas veidošanās vietas ārpus limfmezgliem ir liesa un kaulu smadzenes, bet dažreiz var rasties kuņģa, aknu vai, retos gadījumos, galvas smadzeņu limfoma. Raksturīgi, ka slimība bojā vairāk par kādu vienu orgānu.

Limfa cirkulē pa visu organismu, tāpēc arī limfomas ir pieskaitāmas sistēmiskām jeb visa organisma slimībām.

Daudzi limfomas simptomi rodas tāpēc, ka palielinās orgāns, kurā ir patoloģisko limfocītu sakopojums. Tieši tāpēc simptomi var būt dažādi un ir atkarīgi no tā, kurš orgāns palielinās. Patoloģiskie limfocīti nespēj veikt savas normālās funkcijas organisma imūnsistēmā, tāpēc cilvēks ar limfomu kļūst uzņēmīgāks pret infekcijām.

Limfomas tiek dalītas divās lielās grupās:

  • Hodžkina limfoma (jeb Hodžkina slimība);
  • ne-Hodžkina limfoma (saukta arī par NHL).

Atverot šo saiti, Jūs nonāksiet ārpus onko.lv portāla. Saites uz ārējām lapām ir izvietotas vienīgi lietošanas ērtībām. Mēs neizsakām savus viedokļus un vērtējumus, kā arī nenesam nekādu atbildību par šo lapu saturu, tajās ievietoto informāciju un tās izmantošanu.