Kā diagnosticē ne-Hodžkina limfomu?
Simptomi
Ļoti bieži ne-Hodžkina limfomas pacientiem nav nekādu simptomu. Limfomu nereti atklāj, veicot citas slimības izmeklējumus, piemēram, asins analīzes vai plaušu rentgenogrammu. Tas īpaši raksturīgs pacientiem ar lēni progresējošu ne-Hodžkina limfomu.
Jebkuru simptomu, kas vērojams ne-Hodžkina limfomas gadījumā, var izraisīt arī citas slimības. Citiem vārdiem sakot, ne-Hodžkina limfomai nav specifisku simptomu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc, nosakot ne-Hodžkina limfomas diagnozi, ir tik svarīgi veikt diagnostiskos testus.
Simptomus var iedalīt četrās lielās grupās:
- viena vai vairāku limfmezglu palielināšanās;
- vispārīgi simptomi (vispārējas sliktas pašsajūtas simptomi);
- simptomi, kas saistīti ar limfomas izraisītu orgānu palielinājumu;
- simptomi, kas saistīti ar samazinātu asins šūnu skaitu.
Visbiežākais simptoms ne-Hodžkina limfomas diagnosticēšanas brīdī ir nesāpīgs, palielināts limfmezgls, kura diametrs parasti ir lielāks par vienu centimetru. Biežāk ievēro limfmezglus uz kakla, padusēs un cirkšņos. Šie limfmezgli parasti neizraisa sāpes vai citus traucējumus, tikai pakāpeniski palielinās. Daudziem pacientiem ar agresīvu ne-Hodžkina limfomu (lēni progresējošas ne-Hodžkina limfomas gadījumā – dažreiz) diagnozes noteikšanas brīdī ir palielināti limfmezgli.
Protams, ir jāatceras, ka cilvēkam limfmezgli palielinās ļoti bieži, un biežākais iemesls ir infekcija. Taču infekcijas izraisīts limfmezglu palielinājums parasti ir īslaicīgs un izzūd pēc infekcijas izārstēšanas.
Lai gan biežākais ne-Hodžkina limfomas simptoms diagnozes noteikšanas laikā ir palielināts limfmezgls, ir arī citi simptomi:
- vispārīgi simptomi (vispārējas sliktas pašsajūtas simptomi);
- simptomi, kas saistīti ar limfomas izraisītu orgānu palielinājumu.
Vispārīgie simptomi ir nespecifiski un norāda, ka cilvēks nav vesels. Vispārīgie simptomi, ko bieži novēro ne-Hodžkina limfomas gadījumā:
- periodisks, neskaidras izcelsmes drudzis (ķermeņa temperatūra augstāka par 38oC);
- svīšana naktī (pat līdz naktskrekla un palagu samirkšanai);
- neplānots ķermeņa masas zudums (vairāk nekā 10% ķermeņa masas zudums sešu mēnešu laikā);
- izteikts un ilgstošs nogurums un vājums;
- samazināta ēstgriba.
Pirmie trīs simptomi – drudzis, svīšana naktī un ķermeņa masas zudums – tiek izmantoti ne-Hodžkina limfomas stadijas klasifikācijā. Cilvēkam, kuram novēro vienu vai vairākus no šiem simptomiem, limfomas stadijas klasifikācijai pievieno burtu B. Piemēram, ne-Hodžkina limfomas IIB stadija norāda, ka pacientam novēro vienu vai vairākus no šiem trim simptomiem, bet IIA stadija norāda, ka pacientam nav neviena no šiem simptomiem. Šā iemesla pēc šie trīs simptomi nereti tiek saukti par B simptomiem.
Citi vispārīgie simptomi, ko var novērot cilvēkiem ar ne-Hodžkina limfomu:
- elpas trūkums un klepus;
- pastāvīga visa ķermeņa nieze.
Citu veidu simptomus var novērot, ja limfoma skar ne tikai limfmezglus, bet kādu orgānu. Tad vēro galvenokārt šā orgāna darbības traucējumu pazīmes. Piemēram, kuņģa vai zarnu limfoma var izraisīt sāpes vēderā, gremošanas traucējumus, caureju u. c.
Izmeklēšanas metodes
Limfomas diagnozes noteikšanai izmanto vairākas diagnostikas metodes: rentgenoloģisko izmeklēšanu, datortomogrāfiju, kaulu smadzeņu biopsiju un asins analīzes.
Daudziem cilvēkiem ar limfomu ir samazināts asins šūnu skaits (eritrocītu, leikocītu, trombocītu). To var noteikt parastā asins analīzē. Biežākais asins šūnu trūkuma cēlonis ir limfomas ietekme uz kaulu smadzenēm (vietu, kur veidojas asins šūnas). Tomēr šūnu skaits var būt samazināts arī gadījumos, kad nav norādes par kaulu smadzeņu asinsrades funkciju traucējumiem.
Cilvēkiem, kam ir zems eritrocītu skaits jeb anēmija, var būt izteikts nogurums un elpas trūkums. Savukārt samazināts leikocītu daudzums padara cilvēkus uzņēmīgākus pret infekcijām; zems trombocītu skaits var būt cēlonis asiņošanai.
Lēni progresējošās un agresīvās ne-Hodžkina limfomas var atšķirt pēc tā, kā šūnas izskatās mikroskopā. Lai veiktu šo izmeklējumu, jāņem limfomas audu paraugi. Lielākajai daļai pacientu tiek veikta limfmezglu biopsija – ķirurģiski izņem skarto limfmezglu (vai tā daļu) un apskata mikroskopā. Dažreiz diagnozi nosaka nejauši – citas slimības vai sūdzību dēļ veiktā izmeklēšanā, piemēram, gastroskopijas laikā.
Varētu šķist, ka visu šo izmeklējumu veikšanas laikā nevajadzīgi tiek atlikta ārstēšana. Tomēr pareiza ārstēšana ir būtiski atkarīga no tā, cik precīzi noteikta diagnoze.