Limfoma
Limfātiskā sistēma ir organisma imūnsistēmas daļa. Tai ir galvenā loma organisma aizsardzībā pret infekcijām un dažiem citiem slimību veidiem, tostarp vēzi. Tomēr arī šīs sistēmas šūnas pašas var kļūt par vēža šūnām un veidot audzēju limfomu.
Limfoma var izveidoties gandrīz jebkur organismā.
Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā limfomas sastopamības biežums pēdējo 50 gadu laikā lēnām pieaug. Tomēr nav zināmi šā pieauguma cēloņi.
Limfomas tiek dalītas divās lielās grupās: Hodžkina limfoma (jeb Hodžkina slimība) un ne-Hodžkina limfoma (saukta arī par NHL). Šīs abas limfomas formas ievērojami atšķiras.
Šajā lapā apskatīsism ne-Hodžkina limfomu, jo tā ir biežāk sastopama.
Ar ne-Hodžkina limfomu var slimot jebkurā vecumā, tomēr biežāk tā sastopama gados vecākiem cilvēkiem – vidējais vecums diagnozes noteikšanas laikā ir 65 gadi. Taču ar to var saslimt arī jaunāki cilvēki un pat ļoti mazi bērni. Ar ne-Hodžkina slimību slimo abu dzimumu pārstāvji, bet vīriešiem tā sastopama ievērojami biežāk nekā sievietēm.
Galvenais ne-Hodžkina limfomas cēlonis joprojām nav skairds. Ir zināmi daži riska faktori, tomēr tie ir bijuši par iemeslu tikai nelielai daļai ne-Hodžkina limfomas gadījumu. Lielākajai daļai ne-Hodžkina limfomas pacientu nav nosakāms slimības cēlonis.
Ir svarīgi atcerēties, ka nav zināms, ko cilvēks ar ne-Hodžkina limfomu varētu būt darījis nepareizi un līdz ar to izraisījis šo slimību.
Pie limfomas riska faktoriem pieskaita dažus infekciju veidus (piem., Epšteina-Barra vīrusu), kā arī slimības un medikamentus, kas izraisa imūnsistēmas novājināšanos jeb imūnsupresiju.
Nav pierādījumu par iedzimtību ne-Hodžkina limfomas gadījumā. Tāpēc pacientu ģimenē nepastāv lielāks risks saslimt ar šo slimību kā citiem cilvēkiem. Tāpat smēķēšana vai citi kaitīgi ieradumi nav saistāmi ar ne-Hodžkina limfomas attīstību.