Ķīmijterapija
Ķīmijterapijā tiek lietoti medikamenti, kas iznīcina vēža šūnas vai kontrolē to augšanu. Šos medikamentus var ievadīt vēnā vai vienkārši iedzert. Zāles iekļūst asins straumē un izplatās pa visu ķermeni, tādējādi šo ārstēšanu var izmantot arī tādu vēžu gadījumā kā leikoze, kas izplatās pa visu ķermeni.
Hroniskas limfoleikozes gadījumos var lietot medikamentus no purīna analogu vai alkilātu grupām.
Bieži šos medimanetus lieto kombinācijā.
Ķīmijterapijas medikamentu iedarbība: tie uzbrūk šūnām, kas ātri dalās, tāpēc darbojas tieši uz vēža šūnām. Tomēr arī citas šūnas mūsu organismā ātri dalās, piemēram, tās, kas atrodas kaulu smadzenēs, klāj muti un kuņģa-zarnu traktu, atrodas matu folikulos. Arī šīs šūnas cieš no ķīmijterapijas, un tas izraisa blakusefektus.
Ķīmijterapijas blakusefekti
Blakusefekti, kas rodas no ķīmijterapijas, ir atkarīgi no medikamenta veida un devas, kā arī no tā, cik ilgi jau tiek lietots medikaments. Blakusefekti var izpausties šādi:
- matu izkrišana;
- jēlumi mutē (mutes gļotādas iekaisums);
- apetītes zudums;
- slikta dūša un vemšana;
- zema pretošanās spēja infekcijām (jo asinīs ir maz balto asins ķermenīšu);
- ātri rodas zilumi un asiņošana (jo asinīs ir zems trombocītu līmenis);
- nespēks (jo asinīs ir zems sarkano asins ķermenīšu līmenis).
Šie blakusefekti parasti izpaužas tikai īsu brīdi un pāriet pēc terapijas pārtraukšanas.
Savam ārstējošam ārstam noteikti stāstiet par blakusparādībām, jo bieži vien tās ir iespējams mazināt. Piemēram, ārsts var ieteikt medikamentus, kas samazina vai pat novērš sliktu dūšu un vemšanu.
Dažreiz, lai palielinātu balto asins ķermenīšu skaitu un samazinātu infekciju risku, tiek doti medikamenti, ko sauc par koloniju stimulējošiem faktoriem.
Ja terapijas laikā ir ļoti zems balto asins ķermenīšu skaits, jūs varat mazināt infekcijas risku, rūpīgi izvairoties no saskarsmes ar mikrobiem. Ārsts var jums ieteikt šādus paņēmienus:
- bieži mazgāt rokas;
- izvairīties no svaigu, termiski neapstrādātu augļu un dārzeņu lietošanas, kā arī citas pārtikas, kas varētu saturēt mikrobus;
- izvairīties no svaigiem ziediem un augiem, jo tie var būt netīri;
- pārliecināties, ka satiktie cilvēki pirms tam ir nomazgājuši rokas;
- izvairīties no lieliem pūļiem un cilvēkiem, kas ir slimi (ja tomēr šāda situācija rodas, jālieto ķirurģiskā aizsargmaska).
Antibiotiku lietošanu var sākt pirms infekcijas izpausmēm vai pašā tās sākumā. Visbiežāk ieteiktās zāles ir trimetoprima un sulfametoksazola kombinācija, kas iznīcina baktērijas. Var tikt lietotas arī zāles, kas novērš vīrusu vai sēnīšu infekciju.
Tā kā daudzi ķīmijterapijas blakusefekti rodas no tā, ka ir samazināts balto asins ķermenīšu skaits asinīs, daudziem saistoša šķiet iespēja sekot to līmenim asinīs. Ja jūs tas interesē, nekautrējieties pajautāt savam ārstam vai medmāsai par asins ķermenīšu līmeni asinīs vai par kādu citu analīžu rezultātiem, kā arī noskaidrojiet, ko šie rezultāti nozīmē.
Ja ir zems trombocītu līmenis, jums var veikt trombocītu pārliešanu ar nolūku izvairīties no asiņošanas. Līdzīgi ir arī ar ātru nogurdināmību un aizdusu, kas rodas tāpēc, ka ir samazināts sarkano asins ķermenīšu skaits: to var novērst ar medikamentiem vai eritrocītu pārliešanu.