Kuņģis vai vēders?
Kad ēdiens sakošļāts un norīts, tas pa barības vadu nonāk kuņģī. Kuņģī barība tiek aizturēta un sajaukta ar kuņģa sulu. Tā sākas gremošanas process.
Sarunvalodā ar vārdu “kuņģis” bieži apzīmē visu laukumu starp krūtīm un iegurni. Piemēram, cilvēks ar sāpēm aklajā zarnā, tievajā vai resnajā zarnā, žultspūšļa sāpēm var teikt, ka viņam “sāp kuņģis”. Mediķi to sauc par vēderu un “sāpēm vēderā”.
Kuņģis ir tikai viens no vairākiem orgāniem, kas atrodas vēderā un kur var sākties vēzis. Tāpēc nevajadzētu to jaukt ar citu audzēju, kas sācies citos orgānos. Vēzis citos orgānos izpaužas atšķirīgi. Tāpat ir nepieciešama citāda ārstēšana, atšķiras arī dzīves prognozes.
Vēzis var sākties jebkurā kuņģa daļā. Simptomi, ārstēšanas taktika un tālākās prognozes atbilst tam, kurā vietā sācies vēzis.
Kuņģim ir pieci slāņi:
- iekšējais slānis – gļotāda: tā veido kuņģa skābi un citus gremošanas fermentus; tajā visbiežāk sāk veidoties vēzis;
- nākamais slānis ir zemgļotāda;
- tālāk ir muskuļu slānis: tas sastāv no muskuļiem, kas kustoties sajauc kuņģa saturu;
- pārējie divi slāņi ir seroza un subseroza, to uzdevums ir aizsargāt kuņģi.
Jo dziļāk šajos slāņos ieaudzis vēzis, jo sliktākas ir pacienta izredzes.