lv ru
Informatīvais portāls par onkoloģiju
burtu izmērs: 1 2 3

Kas izraisa kuņģa vēzi?

Riska faktori var būt dažādi apstākļi, kas sekmē cilvēka iespēju saslimt ar kādu no slimībām, piemēram, vēzi. Dažādiem audzējiem riska faktori atšķiras. Dažus riska faktorus, piemēram, smēķēšanu, var kontrolēt. Citus – piemēram, vecumu, ģimenes slimību anamnēzi – nevar ietekmēt. Taču riska faktors vēl nepasaka visu. Ja jums ir kāds riska faktors (vai pat vairāki), tas vēl nenozīmē, ka jūs noteikti saslimsit. Un daudziem cilvēkiem, kas ir saslimuši, nav konstatēts neviens riska faktors.

Riska faktori

Zinātnieki ir atklājuši vairākus riska faktorus, kas cilvēkam var veicināt kuņģa vēža attīstību.

  • Bakteriāla infekcija: pēc inficēšanās ar baktēriju Helicobacter pylori (H. pylori) pieaug iespēja saslimt ar kuņģa vēzi. Ilgstoša šā mikroba atrašanās kuņģī var izraisīt iekaisumu un pirmsvēža izmaiņas kuņģa iekšējā slānī. Šie mikrobi saistīti arī ar dažām kuņģa limfomām. Tomēr vairākumam cilvēku, kas “nēsā” šo mikrobu, nekad neattīstās kuņģa vēzis.
  • Dzimums: kuņģa vēzis biežāk attīstās vīriešiem nekā sievietēm.
  • Vecums: pēc 50 gadu vecuma strauji pieaug saslimstība ar kuņģa vēzi. Lielākā daļa cilvēku, kad tiem atrod kuņģa vēzi, ir 60 vai vairāk gadu veci.
  • Etniskā piederība: Amerikas Savienotajās Valstīs kuņģa vēzis biežāk sastopams spāņu izcelsmes amerikāņiem un afroamerikāņiem. Tas biežāk sastopams Āzijas un Klusā okeāna salu iedzīvotājiem.
  • Cilvēka dzīvesvieta: kuņģa vēzis biežāk sastopams Japānā, Ķīnā, Dienvideiropā un Austrumeiropā, kā arī Dienvidamerikā un Vidusamerikā. Retāk sastopams Ziemeļāfrikā un Rietumāfrikā, Melanēzijā, Dienvidāzijā un Vidusāzijā, kā arī Ziemeļamerikā.
  • Diēta: kuņģa vēža risku paaugstina diēta, kas satur daudz žāvējumu, sālītas zivis un gaļu, marinētus dārzeņus. Toties, ēdot pilngraudu produktus, svaigus augļus un dārzeņus, kas satur daudz A un C vitamīna, kuņģa vēža risks pazeminās.
  • Tabaka: smēķēšana divkāršo kuņģa vēža risku.
  • Aptaukošanās: ja ir ļoti liela aptaukošanās (liekais svars), iespējama vēža attīstība kuņģa augšdaļā, tomēr sakarība vēl nav līdz galam noskaidrota.
  • Agrāk pārciestas kuņģa operācijas: kuņģa vēzi biežāk konstatē pacientiem, kam agrāk tikusi izgriezta kuņģa daļa citu saslimšanu (piemēram, kuņģa čūlas) dēļ.
  • Perniciozā anēmija: šīs slimības gadījumā kuņģis pietiekamā daudzumā neizstrādā olbaltumvielas, kas no ēdiena uzsūc vitamīnu B 12. Savukārt tas izraisa sarkano asins ķermenīšu jeb eritrocītu līmeņa pazemināšanos asinīs (anēmiju). Pacientiem ar šo slimību ir arī paaugstināts risks saslimt ar kuņģa vēzi.
  • Menetriēra slimība (hiperplastiska hipersekretora gastropātija): šī retā saslimšana saistīta ar izmaiņām kuņģa gļotādā un, iespējams, arī ar kuņģa vēža risku.
  • A grupas asinis: nezināma iemesla pēc cilvēkiem, kam ir A grupas asinis, ir augstāks risks saslimt ar kuņģa vēzi.
  • Ģimenes slimību anamnēze: cilvēkiem, kuru tuviem radiniekiem ir kuņģa vēzis, arī ir lielākas iespējas saslimt ar kuņģa vēzi. Dažām ģimenēm ir ģenētiskas izmaiņas (mutācijas), kas rada augstāku risku iegūt kolorektālu (zarnu) vēzi un nedaudz paaugstina arī kuņģa vēža risku.
  • Daži kuņģa polipu veidi: polips ir neliels, sēnei līdzīgs izaugums, kas veidojas uz kuņģa gļotādas. Vairākums polipu nepaaugstina kuņģa vēža risku. Tomēr viens veids (adenomatozs polips jeb adenoma) dažkārt pārveidojas kuņģa vēzī.
  • Epšteina–Barras vīruss: šis vīruss izraisa infekciozo mononukleozi. Dažos gadījumos šo vīrusu atrod kuņģa vēža šūnās.
  • Darba apstākļi: darbiniekiem, kas strādā ogļu, metāla vai gumijas rūpniecībā, ir augstāks risks iegūt kuņģa vēzi.

Tā kā riska faktoru ir daudz, precīzi nav zināms, kā šie faktori ietekmē kuņģa šūnas, lai tās pārtaptu vēža šūnās. Zinātnieki cenšas uzzināt, kā un kāpēc rodas izmaiņas kuņģa gļotādā un kāda nozīme kuņģa vēža attīstībā ir katram no šiem faktoriem.

Tāpat tiek pētīts, kā ģenētiskās izmaiņas (mutācijas) izraisa normālu kuņģa čūlu pārvēršanos par vēža šūnām. Vairākums šo ģenētisko izmaiņu radušās dzīves laikā, ļoti reti tās ir iedzimtas.

Zāļu blakusparādības

Mājas lapa onko.lv nav veidota ar mērķi ziņot un apkopot zāļu blakusparādību ziņojumus. Ja Jums ir aizdomas par blakusparādību vai vēlaties ziņot par kādu no mūsu zālēm, lūdzu izmantojiet ziņojuma formu, vai zvaniet Roche zāļu drošuma nodaļai pa tālruni 28655600. Jūs varat ziņot par jebkuru zāļu blakusparādībām arī Zāļu valsts aģentūras mājas lapā (www.zva.gov.lv).
Informējam Jūs, ka Roche Latvija filiālei ir likumīgs pienākums savākt un ziņot Zāļu valsts aģentūrai informāciju par potenciālām zāļu blakusparādībām, kuras esam uzzinājuši. Šajos gadījumos Jūsu dati tiks apstrādāti ar vislielāko rūpību un piesardzību un saskaņā ar specifisko farmakovigilances likumdošanu, kā tas aprakstīts farmakovigilances datu privātuma dokumentā. Jūsu dati netiks izmantoti nekādiem citiem mērķiem.

@ .
* Obligāti aizpildāmie lauciņi!
Vai Jūs esat medicīnas darbinieks?

Uzdot jautājumu

@ .
* Obligāti aizpildāmie lauciņi!
Iespējams, ka Jūsu uzdotais jautājums interesē arī citus onko.lv lasītājus. Vai Jūs piekrītat, ka Jūsu uzdotais jautājums un sniegtā atbilde, nenorādot Jūsu datus, nepieciešamības gadījumā tiek publiskota onko.lv sadaļā "Jautājumi un atbildes"?
* Nosūtot šo jautājumu Jūs piekrītat lietošanas noteikumiem.

Kas izraisa kuņģa vēzi?

Riska faktori var būt dažādi apstākļi, kas sekmē cilvēka iespēju saslimt ar kādu no slimībām, piemēram, vēzi. Dažādiem audzējiem riska faktori atšķiras. Dažus riska faktorus, piemēram, smēķēšanu, var kontrolēt. Citus – piemēram, vecumu, ģimenes slimību anamnēzi – nevar ietekmēt. Taču riska faktors vēl nepasaka visu. Ja jums ir kāds riska faktors (vai pat vairāki), tas vēl nenozīmē, ka jūs noteikti saslimsit. Un daudziem cilvēkiem, kas ir saslimuši, nav konstatēts neviens riska faktors.

Riska faktori

Zinātnieki ir atklājuši vairākus riska faktorus, kas cilvēkam var veicināt kuņģa vēža attīstību.

  • Bakteriāla infekcija: pēc inficēšanās ar baktēriju Helicobacter pylori (H. pylori) pieaug iespēja saslimt ar kuņģa vēzi. Ilgstoša šā mikroba atrašanās kuņģī var izraisīt iekaisumu un pirmsvēža izmaiņas kuņģa iekšējā slānī. Šie mikrobi saistīti arī ar dažām kuņģa limfomām. Tomēr vairākumam cilvēku, kas “nēsā” šo mikrobu, nekad neattīstās kuņģa vēzis.
  • Dzimums: kuņģa vēzis biežāk attīstās vīriešiem nekā sievietēm.
  • Vecums: pēc 50 gadu vecuma strauji pieaug saslimstība ar kuņģa vēzi. Lielākā daļa cilvēku, kad tiem atrod kuņģa vēzi, ir 60 vai vairāk gadu veci.
  • Etniskā piederība: Amerikas Savienotajās Valstīs kuņģa vēzis biežāk sastopams spāņu izcelsmes amerikāņiem un afroamerikāņiem. Tas biežāk sastopams Āzijas un Klusā okeāna salu iedzīvotājiem.
  • Cilvēka dzīvesvieta: kuņģa vēzis biežāk sastopams Japānā, Ķīnā, Dienvideiropā un Austrumeiropā, kā arī Dienvidamerikā un Vidusamerikā. Retāk sastopams Ziemeļāfrikā un Rietumāfrikā, Melanēzijā, Dienvidāzijā un Vidusāzijā, kā arī Ziemeļamerikā.
  • Diēta: kuņģa vēža risku paaugstina diēta, kas satur daudz žāvējumu, sālītas zivis un gaļu, marinētus dārzeņus. Toties, ēdot pilngraudu produktus, svaigus augļus un dārzeņus, kas satur daudz A un C vitamīna, kuņģa vēža risks pazeminās.
  • Tabaka: smēķēšana divkāršo kuņģa vēža risku.
  • Aptaukošanās: ja ir ļoti liela aptaukošanās (liekais svars), iespējama vēža attīstība kuņģa augšdaļā, tomēr sakarība vēl nav līdz galam noskaidrota.
  • Agrāk pārciestas kuņģa operācijas: kuņģa vēzi biežāk konstatē pacientiem, kam agrāk tikusi izgriezta kuņģa daļa citu saslimšanu (piemēram, kuņģa čūlas) dēļ.
  • Perniciozā anēmija: šīs slimības gadījumā kuņģis pietiekamā daudzumā neizstrādā olbaltumvielas, kas no ēdiena uzsūc vitamīnu B 12. Savukārt tas izraisa sarkano asins ķermenīšu jeb eritrocītu līmeņa pazemināšanos asinīs (anēmiju). Pacientiem ar šo slimību ir arī paaugstināts risks saslimt ar kuņģa vēzi.
  • Menetriēra slimība (hiperplastiska hipersekretora gastropātija): šī retā saslimšana saistīta ar izmaiņām kuņģa gļotādā un, iespējams, arī ar kuņģa vēža risku.
  • A grupas asinis: nezināma iemesla pēc cilvēkiem, kam ir A grupas asinis, ir augstāks risks saslimt ar kuņģa vēzi.
  • Ģimenes slimību anamnēze: cilvēkiem, kuru tuviem radiniekiem ir kuņģa vēzis, arī ir lielākas iespējas saslimt ar kuņģa vēzi. Dažām ģimenēm ir ģenētiskas izmaiņas (mutācijas), kas rada augstāku risku iegūt kolorektālu (zarnu) vēzi un nedaudz paaugstina arī kuņģa vēža risku.
  • Daži kuņģa polipu veidi: polips ir neliels, sēnei līdzīgs izaugums, kas veidojas uz kuņģa gļotādas. Vairākums polipu nepaaugstina kuņģa vēža risku. Tomēr viens veids (adenomatozs polips jeb adenoma) dažkārt pārveidojas kuņģa vēzī.
  • Epšteina–Barras vīruss: šis vīruss izraisa infekciozo mononukleozi. Dažos gadījumos šo vīrusu atrod kuņģa vēža šūnās.
  • Darba apstākļi: darbiniekiem, kas strādā ogļu, metāla vai gumijas rūpniecībā, ir augstāks risks iegūt kuņģa vēzi.

Tā kā riska faktoru ir daudz, precīzi nav zināms, kā šie faktori ietekmē kuņģa šūnas, lai tās pārtaptu vēža šūnās. Zinātnieki cenšas uzzināt, kā un kāpēc rodas izmaiņas kuņģa gļotādā un kāda nozīme kuņģa vēža attīstībā ir katram no šiem faktoriem.

Tāpat tiek pētīts, kā ģenētiskās izmaiņas (mutācijas) izraisa normālu kuņģa čūlu pārvēršanos par vēža šūnām. Vairākums šo ģenētisko izmaiņu radušās dzīves laikā, ļoti reti tās ir iedzimtas.

Atverot šo saiti, Jūs nonāksiet ārpus onko.lv portāla. Saites uz ārējām lapām ir izvietotas vienīgi lietošanas ērtībām. Mēs neizsakām savus viedokļus un vērtējumus, kā arī nenesam nekādu atbildību par šo lapu saturu, tajās ievietoto informāciju un tās izmantošanu.