Simptomi
Cilvēkiem, kam ir kuņģa vēzis, slimības agrīnajās stadijās ļoti reti ir kādas sūdzības. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kuņģa vēzi ir tik grūti atklāt laikus. Vēža gadījumā sūdzības varētu būt šādas:
- straujš svara zudums;
- apetītes trūkums;
- sāpes kuņģa apvidū (vēdera sāpes);
- neliela diskomforta sajūta vēderā, visbiežāk ap nabu;
- pilnuma sajūta zem krūšu kaula pat pēc nelielas maltītes;
- gremošanas traucējumi, grēmas vai čūlai raksturīgi simptomi;
- slikta dūša;
- vemšana ar asins piejaukumu vai bez tā;
- vēdera palielināšanās vai šķidruma krāšanās vēdera dobumā.
Protams, lielāko daļu šo sūdzību var izraisīt problēmas, kam nav nekādas saistības ar audzēju. Tomēr, ja jums ir kāda no šīm sūdzībām un tā nepāriet, jums jādodas pie ārsta un jāveic pārbaudes.
Ja ārstam rodas kaut nelielas aizdomas par kuņģa vēzi, viņš uzdos jautājumus par riska faktoriem, par jūsu pašsajūtu un sūdzībām, kā arī veiks pilnīgu izmeklēšanu. Ārsts var iztaustīt vēderu, lai noteiktu, vai nav kādu neparastu izmaiņu. Jums būs jāveic vairāki papildu izmeklējumi, lai pilnībā noskaidrotu, kas notiek.
Izmeklējumi, lai konstatētu kuņģa vēzi
- Augšējā endoskopija: šā izmeklējuma laikā pacientam tiek doti nomierinoši medikamenti. Pēc tam tievu, lokanu caurulīti (endoskopu), kuras galā ir gaismas avots, ievada pacienta rīklē. Caur šo caurulīti ārsts var redzēt barības vada, kuņģa un tievās zarnas sākuma gļotādu. Ja gļotādā kaut kas ir izmainīts, tiek paņemts audu gabaliņš izmeklējumiem. Šo paraugu pēta zem mikroskopa, lai atklātu vēža šūnas. Ja tādas tiek atrastas, nosaka vēža veidu.
- Augšējā gremošanas trakta rentgenoskopija: izmeklējuma laikā pacientam jādzer šķidrums, kas satur bāriju. Bārijs pārklāj barības vada, kuņģa un tievās zarnas sākuma gļotādu. Tad tiek veikti rentgena uzņēmumi. Atsevišķos gadījumos pēc bārija šķidruma izdzeršanas ārsts var ievadīt kuņģī tievu caurulīti un iesūknēt tajā gaisu. Tas palīdz bārijam pārklāt gļotādu ļoti plānā kārtiņā, un tāpēc var redzēt izmaiņas pat nelielā laukumā.
- Endoskopiskā ultrasonoskopija: ultrasonoskopijā tiek izmantoti skaņas viļņi, kas veido iekšējo orgānu attēlu. Vairākums cilvēku zina, kas ir sonoskopija, jo ar tās palīdzību var iegūt bērna pirmo attēlu, tam vēl atrodoties mātes vēderā. Ultrasosnoskopiju var veikt arī ar zondi, ko caur rīkli ievada kuņģī. Ar tās palīdzību var noteikt, cik dziļi audzējs ir izplatījies kuņģa slāņos un vai ir skāris apkārtējos audus un limfmezglus.
- Datortomogrāfijas izmeklējums: šo izmeklējumu veic rentgena iekārta, kas uzņem attēlus no dažādiem leņķiem. Pēc tam dators šos attēlus sakombinē tādā veidā, ka tiek iegūti izmeklējamās ķermeņa daļas šķērsgriezuma attēli. Datortomogrāfijas izmeklējums palīdz noteikt kuņģa vēža atrašanās vietu un izplatību. Ar tā palīdzību var arī precīzāk novirzīt biopsijas adatu tieši uz to vietu, kur atrodas audzējs. Ar biopsijas adatu paņem audu gabaliņu, ko tālāk izmeklē laboratorijā. Datortomogrāfijas izmeklējums ir ilgāks nekā parasta rentgena uzņēmuma veikšana. Izmeklējuma laikā mierīgi jāguļ uz īpaša galda. Varētu tikt izmantots arī intravenozs katetrs (vēnā ievadīta caurulīte), caur kuru nepieciešamības gadījumā ārsts ievada kontrastvielu. Kontrastvielas ievadīšana var izraisīt apsārtumu un karstuma sajūtu. Dažiem cilvēkiem var būt alerģija pret kontrastvielu, kas izpaužas kā nātrene vai – retos gadījumos – elpas trūkums un asinsspiediena pazeminājums. Pirms izmeklējuma noteikti pasakiet ārstam, ja jums kādreiz bijusi kāda reakcija uz kontrastvielu. Pamatā tiek izmantoti jaunākās paaudzes datortomogrāfijas aparāti – spirālveida datortomogrāfi. Šīs ierīces izmeklējumu veic ātrāk, iegūtie attēli ir precīzāki.
- Magnētiskās rezonanses izmeklējums (MRI): ar šo izmeklējumu – līdzīgi kā ar datortomogrāfijas izmeklējumu – ārsts iegūst ķermeņa šķērsgriezuma attēlus. Atšķirība ir tāda, ka magnētiskās rezonanses izmeklējumā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, nevis rentgena starojums. Magnētiskās rezonanses izmeklējums ir ilgāks nekā datortomogrāfijas izmeklējums, parasti aptuveni stundu. Tajā – līdzīgi kā datortomogrāfijā – var tikt izmantota arī kontrastviela, tomēr to lieto ievērojami retāk. Daudzi ārsti dod priekšroku datortomogrāfijas izmeklējumam, tomēr atsevišķos gadījumos magnētiskās rezonanses izmeklējums var būt informatīvāks.
- Pozitronu emisijas tomogrāfija (PET): šā izmeklējuma laikā pacientam vēnā tiek ievadīts speciāls radioaktīvs ogļhidrāts. Ogļhidrāti sakrājas tajā rajonā, kur ir vēzis, un aparāts var noteikt šo rajonu. Šis izmeklējums ir informatīvs tajos gadījumos, kad vēzis jau izplatījies ārpus kuņģa. Daži jaunākās paaudzes aparāti vienlaikus var veikt PET un datortomogrāfijas izmeklējumus. Atsevišķos gadījumos tas varētu būt noderīgi. Piemēram, lai noteiktu, vai vēža šūnas ir izplatījušās no kuņģa uz citām ķermeņa daļām un vai šajā gadījumā ķirurģiska ārstēšana būs pietiekami efektīva.
- Krūškurvja rentgena izmeklējums: ar rentgena uzņēmumu var noteikt, vai vēzis ir izplatījies uz plaušām. Tāpat tas var palīdzēt citu nopietnu plaušu vai sirds saslimšanu atklāšanā.
- Laparoskopija: šo izmeklējumu veic, kad kuņģa vēzis jau ir pierādīts, tomēr nepieciešama papildu informācija. Caur nelielu ādas iegriezumu sānos vēdera dobumā ievada tievu, lokanu caurulīti ar piestiprinātu kameru. Tā sūta vēdera dobuma attēlus uz video iekārtu. Šo metodi ārsts var izmantot pirms ķirurģiskas operācijas, lai precīzāk noteiktu audzēja lielumu un robežas.
- Laboratorie izmeklējumi: asins analīzes (pilna asinsaina), lai noteiktu anēmiju (zemu sarkano asins ķermenīšu līmeni asinīs), un fēču analīzes uz slēptajām asinīm, ar kuru palīdzību nosaka pat nelielu asins piejaukumu vēdera izejai.
Ja vēzis ir apstiprināts, ārstam, iespējams, jāveic papildu izmeklējumi – īpaši gadījumā, ja paredzēta ķirurģiska ārstēšana. Piemēram, asins analīzes var parādīt nieru un aknu stāvokli. Var tikt veikta arī elektrokardiogramma (EKG), lai noskaidrotu sirds stāvokli.