Kuņģa vēža ārstēšana
Šis skatījums balstīts dažādos medicīnas žurnālos publicētos rakstos un pētījumos, kā arī profesionālajā pieredzē. Šiem ieteikumiem ir tikai informatīvs raksturs, šī nav informācija, uz kuras pamata varētu apšaubīt jūsu ārstējošā ārsta spriedumus un slēdzienus. Jūsu ārstam var būt nopietns pamatojums tam, ka jūsu ārstēšanas plāns atšķiras no šeit ieteiktās kārtības. Nekautrējieties jautāt, kāpēc jūsu ārsts ir izvēlējies tieši šādu ārstēšanas plānu.
Neatkarīgi no tā, kādā stadijā ir kuņģa vēzis, tas ir ārstējams. Ārstēšanas taktika ir atkarīga no vairākiem faktoriem. Protams, liela nozīme ir tam, kur atrodas vēzis un kādā stadijā tas ir. Tomēr tiek ņemts vērā arī jūsu vecums, vispārējais veselības stāvoklis un viedoklis.
Galvenās ārstēšanas metodes kuņģa vēža gadījumā ir operācija, ķīmijterapija un staru terapija. Bieži vien labākus rezultātus var sasniegt, ja tiek kombinētas divas vai vairākas ārstēšanas metodes. Ir ļoti svarīgi, lai jūs izprastu ārstēšanas mērķi. Ja pilnīga izārstēšanās nav iespējama, tad ārstēšanas nolūks ir mazināt audzēja simptomus – tādus kā apgrūtināta barības uzņemšana, sāpes vai asiņošana.
Ķirurģiska operācija
Operācijā var izņemt audzēju un daļu kuņģa. Ķirurgs cenšas atstāt kuņģi pēc iespējas lielāku.
Pašlaik ķirurģiska operācija ir vienīgais veids kuņģa vēža izārstēšanai. Ja jums ir 0, I, II vai III vēža stadija un pietiekami laba veselība, operācijai ir jābūt pirmajam solim cīņā ar vēzi. Arī tad, ja pacientam ir IV stadija un audzējs nav pārāk tālu izplatījies, var veikt operāciju.
Pat ja vēzis ir tik ļoti izplatījies, ka to nevar izoperēt pilnībā, ar operācijas palīdzību var apturēt asiņošanu no audzēja vai novērst kuņģa aizsprostošanos. Šādu operāciju sauc par paliatīvu, proti, tā atvieglo vai novērš sūdzības, bet neizārstē.
Ir iespējami trīs kuņģa vēža operācijas veidi.
- Endoskopiska gļotādas rezekcija (izgriešana): rezekcija nozīmē, ka tiek izgriezts audzējs vai daļa no kāda orgāna. Ar šīs metodes palīdzību audzēju izņem caur endoskopu (garu, lokanu cauruli, kas caur rīkli ievadīta kuņģī). To var veikt tikai atsevišķos gadījumos, kad vēzis ir agrīnā stadijā un nekur nav izplatījies.
- Subtotāla (daļēja) kuņģa rezekcija (izgriešana): šo pieeju bieži izvēlas gadījumā, kad vēzis atrodas kuņģa apakšējā daļā, tuvu tievajai zarnai. Reizēm to izmanto arī audzējam kuņģa augšdaļā. Tiek izgriezta tikai daļa kuņģa, dažkārt kopā ar daļu barības vada vai tievās zarnas sākuma daļu. Ja tiek izgriezta tikai daļa kuņģa, ēšana un barības uzņemšana ir daudz vieglāka nekā tad, ja tiek izgriezts viss kuņģis.
- Totāla gastrektomija (pilnīga kuņģa izgriešana): šo metodi izmanto, kad audzējs izplatījies pa visu kuņģi. To bieži izvēlas arī gadījumos, kad audzējs atrodas kuņģa augšdaļā. Ķirurgs izgriež visu kuņģi. Tāpat tiek izgriezti blakus limfmezgli, reizēm arī liesa, daļa barības vada, zarnas, aizkuņģa dziedzeris vai citi blakus orgāni. Ja veikta totāla gastrektomija, ķirurgs var no zarnām uztaisīt jaunu “kuņģi”. Tā kā cilvēki, kam veikta pilnīga kuņģa izgriešana, vienā ēdienreizē drīkst uzņemt tikai nelielu ēdiena daudzumu, viņiem jāēd ievērojami biežāk.
Ja operācija tiek veikta ārstnieciskos nolūkos, tad kopā ar kuņģi jāizgriež arī apkārtējie limfmezgli un tauku šūnas (taukplēve). Ja audzējs izplatījies no kuņģa uz liesu, tad jāizņem arī tā.
Vairākums ķirurgu uzskata, ka ārstēšanas rezultāti būs ievērojami labāki, ja tiks izņemti visi limfmezgli blakus kuņģim. Tā parasti rīkojas kvalificēti ķirurgi, kam ir pieredze kuņģa audzēju operācijās. Tāpēc ir ļoti nozīmīgi pajautāt ārstam, kāda ir viņa pieredze kuņģa audzēju operēšanā. Tā kā vēža šūnas var izplatīties ne tikai tuvākajos limfmezglos, bet arī uz limfmezgliem attāli no kuņģa, daži ārsti uzskata, ka jāizņem arī tie. Tomēr ne visi ārsti tam piekrīt.
Ķirurģiskas ārstēšanas iespējamās blakusparādības
Kuņģa vēža operācija ir ļoti grūta un var radīt nopietnas problēmas. Tās var būt: asiņošana operācijas laikā, trombu veidošanās, kā arī blakus orgānu (piemēram, žultspūšļa vai aizkuņģa dziedzera) bojājums operācijas laikā. Retāk gadās, ka jaunizveidotā savienojuma vieta ar barības vadu vai tievo zarnu nav pietiekami cieša un tur veidojas sūce. Pagātnē operācijās nereti radās šī iespējami nāvējošā komplikācija. Mūsdienās tikai 1–2% pacientu pēc šīs operācijas mirst. Ja tiek izņemti arī visi limfmezgli, tad šis procents var būt nedaudz lielāks.
Citas blakusparādības var attīstīties atveseļošanās laikā pēc operācijas. Tās var būt: grēmas, sāpes vēderā (īpaši pēc ēšanas) un dažu vitamīnu nepietiekamība. Kuņģim ir liela nozīme dažu vitamīnu uzsūkšanā. Ja kāda daļa no kuņģa tiek izgriezta, ārstam jāiesaka vitamīnu preparāti. Daži no tiem var būt tikai injicējami. Pēc kuņģa operācijas vairākumam cilvēku jāmaina ēšanas paradumi, jāēd mazākas porcijas un biežāk.
Ir liela nozīme tam, lai pirms operācijas visus jautājumus jūs izrunātu ar savu ārstu.
Ķīmijterapija
Ķīmijterapiju bieži vien dēvē saīsināti – par “ķīmiju”. Ķīmijterapijas gadījumā tiek izmantoti medikamenti, kas nogalina vēža šūnas. Parasti medikamenti tiek piedāvāti injekciju vai tablešu formā. Tiklīdz medikaments nonāk asinsritē, tas izplatās pa visu ķermeni. Ķīmijterapiju ir vērts izvēlēties audzējiem, kas jau izplatījušies organismā.
Ķīmijterapiju var izvēlēties arī kā galveno ārstēšanas metodi kuņģa vēzim, kas jau izplatījies attālos orgānos. Tā var palīdzēt sūdzību mazināšanā, īpaši tiem pacientiem, kam vēzis izplatījies vairākos orgānos. Tā arī pagarina dzīvildzi.
Ķīmijterapiju sākuši pētīt kā papildu terapijas metodi pirms vai pēc operācijas. Tāpat pierādīts, ka ķīmijterapijas un staru terapijas kombinācija var aizkavēt vēža recidīvu un pagarināt dzīvi pacientiem ar kuņģa vēzi vēlīnās stadijās. Tomēr kuņģa vēža gadījumā ķīmijterapija ir pierādījusi tikai nelielu uzlabojumu dzīvildzē.
Ķīmijterapijas blakusparādības
Ķīmijterapijas medikamenti nogalina ne tikai vēža šūnas, bet arī bojā normālās šūnas, un tas var radīt dažādas sūdzības. Šīs sūdzības atkarīgas no medikamenta veida, daudzuma un ārstēšanas ilguma. Lūk, biežāk sastopamās blakusparādības:
- ātra nogurdināmība (cilvēks jūtas ļoti noguris pat pēc atpūtas);
- slikta dūša un vemšana;
- caureja;
- apetītes trūkums;
- matu izkrišana (tie ataug pēc terapijas pārtraukšanas);
- jēlumi mutē;
- augstāks infekciju risks (to izraisa samazināts balto asins šūnu skaits asinīs);
- zilumu veidošanās vai asiņošana pēc nelieliem iegriezumiem vai sasitumiem (to izraisa samazināts trombocītu līmenis asinīs);
- aizdusa (to izraisa samazināts sarkano asins šūnu līmenis asinīs).
Lielākā daļa šo blakusparādību pēc ārstēšanas pazūd, ja iegūta kaut daļēja slimības izplatības samazināšanās. Ja jums ir blakusparādības, noteikti informējiet par tām ārstu vai medmāsu, jo lielāko daļu no tām var novērst.
Staru terapija
Staru terapijā izmanto augstas enerģijas starus (tādus kā rentgena stari), lai nogalinātu vai samazinātu vēža šūnas. Kuņģa vēža ārstēšanai lieto ierīci, kas raida starus uz ķermeni no ārpuses (ārējā apstarošana).
Pēc operācijas staru terapiju var izvēlēties tādēļ, lai nonāvētu vēža šūnas, kas ir tik mazas, ka operācijas laikā nav iespējams pamanīt. Daži pētījumi pierāda, ka staru terapija – īpaši kombinācijā ar ķīmijterapiju – var aizkavēt vai pat novērst vēža recidīvu pēc operācijas un pagarināt cilvēkiem dzīvi. Tāpat staru terapija var atvieglot simptomus, kas saistīti ar kuņģa vēzi, piemēram, sāpes, asiņošanu, ēšanas problēmas. Tomēr kuņģa adenokarcinomas gadījumos arī staru terapija ir mazefektīva.
Staru terapijas blakusparādības
Staru terapijas blakusparādības kuņģa vēža gadījumā:
- ādas problēmas tajā vietā, uz kuru tika vērsti stari;
- slikta dūša un vemšana;
- caureja;
- ātra nogurdināmība (cilvēks jūtas ļoti noguris pat pēc atpūtas).
Šīs sūdzības parasti pazūd kādu laiku pēc ārstēšanas. Ja kombinē staru terapiju ar ķīmijterapiju, tad blakusparādības var pastiprināties. Pārrunājiet ar ārstu visas blakusparādību izpausmes, jo lielākoties sūdzības ir iespējams mazināt.