Krūts vēza riska faktori

Krūts vēža attīstības iemesli nav precīzi zināmi. Literatūrā ir aprakstīta faktoru grupa, ko dēvē par – riska faktoriem. Tie ir faktori, kas palielina audzēja attīstības risku, tomēr ne visām sievietēm ar riska faktoriem attīstās audzējs un pretēji – pacientēm bez neviena no minētajiem riska faktoriem var attīstīties audzējs.

Galvenie riska faktori krūts vēza attīstībā:

1. Vecums – krūts vēza attīstības risks pieaug līdz ar pacientes vecumu;
2. Pārmantotas gēnu mutācijas – dažas no gēnu mutācijām var tikt pārmantotas no vecākiem, kas paaugstina krūts vēza attīstības risku. Šīs pārmantotās gēnu mutācijas sastopamas ap 10% krūts vēza pacientēm;
3. Ģimenes anamnēzē krūts vēzis – krūts vēzis pirmās pakāpes radiniekiem (mātei, māsai, meitai, brālis, tēvam) īpaši, ja ģimenes locekļa vecums ir < 45 gadiem slimības diagnosticēšanas brīdī palielina krūts vēza attīstības risku. Ja vairākiem ģimenes locekļiem tiek diagnosticēts krūts un vai olnīcu vēzis, jāizvērtē ir pacientes ģenētiskās predispozīcijas iespējamība. Gēni – BRCA1 un BRCA2 ir divi biežākie, kuru mutācijas tiek pārmantotas ģimenes locekļiem. Saslimstības risks BRCA1 mutācijas nesējam (ja noteikta gēna mutācija) ir 80-85%, un 60 % gadījumu audzējs skar abas krūtis (bilaterāls audzējs). Šīm pacientēm būtu vēlama arī ārsta ģenētiķa un psihologa konsultācija, pirms plānotās operācijas, lai spētu izlemt par tās apjomu ar ķirurgu;
4. Krūts vēzis pacientes anamnēzē – palielina risku audzējam attīstīties tajā pašā krūtī vai otrā;
5. Laika periods, kad sievietes organismā tiek producēti estrogēni un progesterons, paaugstināts risks ir:
   • sievietēm, kurām menstruācijas sākās pirms 12 gadu vecuma un / vai menopauze iestājās pēc 55 gadu vecuma;
   • sievietes, kurām nav bērnu vai pirmais bērns pēc 30 gadu vecuma;
6. Estrogēnu vai progesteronu saturošu medikamentu lietošana:
   • perorālo kontraceptīvo līdzekļu lietošana īpaši pirms pirmās grūtniecības palielina krūts vēza attīstības risku. Laika periodam pēc pēdējās perorālo kontraceptīvo līdzekļu lietošanas sasniedzot 10 gadus – risks krūts vēza attīstībai ir tāds pats, kā pārējām sievietēm populācijā;
   • hormonus aizvietojošās terapija menopauzē palielina krūts vēza attīstības risku. Augstāks risks ir pacientēm, kas saņem kombinētu – estrogēnus un progesteronu saturošu terapiju, zemāks, ja pacientei nozīmēti tikai estrogēnus saturoši preparāti. Biežāk krūts vēzis attīstās pacientēm, kas lieto šo terapiju un neilgi pēc tās beigšanas. Pacientēm 5 gadus pēc hormonus aizvietojošas terapijas pārtraukšanas risks ir tāds pats, kā pārējām sievietēm populācijā;
7. Labdabīgi krūts veidojumi, kas paaugstina audzēju attīstības risku: atipiska lobulāra hiperplāzija un atipiska duktāla hiperplāzija;
8. Staru terapija krūškurvja priekšējās sienas rajonam bērnībā / jaunībā (biežāk pacientēm, kurām ārstēta limfoma);
9. Liekais svars – liekais svars palielina krūts vēza attīstības risku, īpaši pēc menopauzes. Tas skaidrojams ar estrogēnu produkciju taukaudos, kas ir galvenais estrogēnu avots sievietes organismā laikā pēc menopauzes;
10. Alkohola lietošana un smēķēšana – risks pieaug pastāvot jebkuram no šiem faktoriem, tomēr iemesls tam nav skaidrs.