lv ru
Informatīvais portāls par onkoloģiju
burtu izmērs: 1 2 3

Izmeklēšanas metodes

Lai uzlabotu krūts vēža prognozi, vissvarīgākā ir agrīna diagnostika. Tas nozīmē, ka jāatklāj pēc iespējas mazi audzēji, pirms tie izplatās uz limfmezgliem.

Sievietēm, sākot no 20 gadu vecuma, regulāri ir jāveic  krūts dziedzeru kontrole. Pašpārbaudes mērķis ir sievietei pierast pie savu krūšu struktūras – tā savlaicīgi atklājot izmaiņas. Jo ātrāk tās konstatētas, jo sekmīgāki tālākie ārstēšanas rezultāti.

Nelielus audzējus iespējams noteikt ar attēldiagnostikas mamogrāfijas palīdzību. Mamogrāfiski noteikts audzējs izskatīsies kā neregulāras formas apvidus, kurā redzami smalki kaļķa izgulsnējumi jeb kalcifikācija.

Lai apstiprinātu krūts vēža diagnozi, ir svarīgi izmantot arī citas metodes – svārpsta biopsiju, ekscīzijas biopsiju, aspirācijas citoloģiju un aspirāciju ar tievu adatu.

Noderīgs būs arī slimnieka vai viņa tuvinieku stāstījums par slimības sākumu un attīstības gaitu, kas dod ārstam nepieciešamās ziņas diagnozes noteikšanai.

Krūšu pašizmeklēšana

Ikmēneša krūšu pašizmeklēšana ir visām sievietēm pieejama metode, kas palīdz laikus atklāt brīdi, kad būtu nepieciešams doties pie ārsta. To veic, sākot no 20 gadu vecuma.

Kad?
Jāizvēlas laiks, kad krūtis nav īpaši jutīgas. Sievietēm, kam ir regulāras menstruācijas, to iesaka veikt nedēļu pēc menstruāciju sākšanās. Sievietēm, kam jau vismaz gadu ir menopauze vai ir izoperēta dzemde un olnīcas – jebkurā pašu izraudzītā noteiktā dienā. Sievietēm, kas lieto hormonālās kontracepcijas tabletes, – katra jaunā iepakojuma pirmās tabletes ieņemšanas dienā.

Cik bieži?
Pārmaiņu atklāšanai ir būtiski, lai krūtis izmeklētu ne retāk kā reizi mēnesī.

Kā?

1. solis. Apskate. Nostājieties spoguļa priekšā un labā apgaismojumā aplūkojiet savas krūtis. Nolaidiet rokas gar sāniem, uzmanīgi aplūkojiet un salīdziniet abas krūtis. Pievērsiet uzmanību, vai nav manāmas izmaiņas krāsā, formā un lielumā, vai nav parādījies asimetrisks pastiprināts vēnu zīmējums, vai nav parādījušies neparasti ādas bojājumi – apsārtumi, sabiezējumi, mezgliņi, čūliņas. Uzmanība jāpievērš krūšu galiem, vai tie nav ievilkti uz iekšu, vai uz tiem nav izsitumu.

2. solis. Paceliet rokas virs galvas un apskatiet krūtis vēlreiz – vai arī šādā pozīcijā krūtis nav deformētas, neparādās neparasti izvirzījumi, vai abi krūtsgali atrodas vienādā augstumā un nav kā citādi mainījušies.

3. solis. Iztaustiet krūtis, kā arī paduses un kakla sānu daļas. To visērtāk izdarīt, ja iztaustāmās puses roku iespiedīsiet sānos, tādējādi sasprindzinot krūškurvja muskuļus, vai ļausiet tai brīvi nokarāties. Ar otras rokas iztaisnotiem, kopā saliktiem pirkstiem rūpīgi apļveidā iztaustiet visu krūti no augšas uz leju, no krūts malām uz centru un atpakaļ. Sāciet katru krūts daļu izmeklēt ar maigāku pieskārienu un tad palieliniet spiedienu, lai sajustu audu dziļākos slāņus. Kad trīs pirksti pietiekami piespiesti krūtij, veiciet divas trīs apļveida kustības, tad pirkstus atlaidiet un pārvietojiet uz nākamo vietu.

4. solis. Krūtsgali. Maigi saspiediet krūtsgalu starp rādītājpirkstu un īkšķi, vērojiet, vai nav izdalījumu, īpaši, vai tas nav dzeltenīgs šķidrums. Taustot neaizmirstiet arī apvidu zem paša krūtsgala!

5. solis. Pārbaude guļus stāvoklī. Varat to darīt gultā pirms iemigšanas vai pēc pamošanās. Pārbaudot labo krūti, novietojiet spilvenu zem labā pleca, labo roku aizliekot aiz galvas. Pievērsiet uzmanību veidojumiem un sacietējumiem. Tāpat izmeklējiet kreiso krūti.

Atcerieties!
Ja jums šķiet, ka neprotat izmeklēt savas krūtis pietiekami labi, jums ir tiesības lūgt ārstu izmeklēt krūtis un parādīt, kā to pareizi darīt.

Mammogrāfija

Mamogrāfija ir krūts audu rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgenstarojumu. Šī uzskatāma par vienu no efektīvākajām metodēm, lai savlaicīgi atklātu krūts vēzi.

Pārbaudes laikā krūts tiek saspiesta, lai labāk būtu iespējams uzņemt rentgena attēlu. Mamogrāfijas metode var radīt nekomfortablas sajūtas, jūtīgākas sievietes to var uztvert kā nelielas sāpes. Rentgena attēla uzņemšana ilgst 2 minūtes, bet viss apmeklējums – apmēram 20 minūtes.

No 2012.gada augusta mēneša Latvijā ir pieejama jauna padziļināta krūts izmeklēšanas metode - mamogrāfija ar tomosintēzi. Viena izmeklējuma laikā tiek veikti divi izmeklējumi – digitālā mammogrāfija un padziļināta izmeklēšana, ko nodrošina tomosintēze. Tomosintēze - attēlveidošanas tehnoloģija, ar kuras palīdzību iegūst krūts izmeklējumus trīs dimensiju attēlos, kuri veidojas no dažādiem projekcijas leņķiem. Attēla projekcija tiek rekonstruēta, krūti šķērsgriezumā attēlojot ar soli ik pa 1 mm. Šī izmeklējuma metode ir ievērojami precīzāka, var agrīnāk atklāt izmaiņas un iespējamo pataloģiju, jo speciālistiem ir iespēja attēlu aplūkot slāni pa slānim, redzēt struktūras katrā slānī atsevišķi un aplūkot kustīgu attēlu no 3 pusēm. Vairāk informācijas par šo metodi lasiet www.mamografija.lv

Pirmoreiz mamogrāfiju vēlams veikt 40 gadu vecumā.

Visām 50-69 gadus vecām sievietēm reizi divos gados valsts apmaksā mamogrāfijas izmeklējumu. Ja saņemat Nacionāla veselības dieniesta (NVD)  izsūto uzaicinājuma vēstuli mamogrāfijas izmeklējumu veikšanai, lūdzu to rūpīgi izlasiet un izmantojiet šo iespēju veikt pārbaudi par valsts budžeta līdzekļiem.

Mamogrāfijas rezultāta koda skaidrojums

R1 – norma
R2 – potenciāli labdabīga atrade/atsevišķs labdabīgs veidojums
R3 – aizdomas par patoloģiju/lokālas patoloģiskas izmaiņas
R4 – potenciāla malignitāte/aizdomas par ļaundabīgu veidojumu
R5 – pierādīta malignitāte /ļaundabīga atrade

Avots: http://www.vmnvd.gov.lv

Vairāk informācijas par mamogrāfiju – www.mamografija.lv

Vairāk informācijas par valsts apmaksāto profilaktisko apskašu programmu - www.vmnvd.gov.lv

Citi izmeklējumi

  • Krūts dziedzera ultrasonogrāfiskas izmeklēšanas metode ļauj atšķirt audzēju no piena dziedzera cistas.
  • Sonoelastogrāfija - neinvazīva un nesāpīga krūšu izmeklēšanas metode, kas izstrādāta, pamatojoties uz mīksto audu ultrasonogrāfisko izmeklēšanu. Elastogrāfijas procesā uz audiem iedarbojas ar paaugstinātu spiedienu. Šī metode papildina ultraskaņas izmeklējumu ar speciālu programmu, kas spēj noteikt atšķirīgus elasticitātes modeļus konkrētai audu grupai, bet nespēj aizvietot mamogrāfiju. Ar šo metodi iespējams precīzāk noteikt veidojuma raksturu un atklāt vēži tā agrīnas stadijās.
  • Krūškurvja rentgenā noskaidro audzēja izraisītos procesus plaušu audos.
  • Skeleta skenēšana sniedz informāciju par audzēja skarto kaulu stāvokli. Šā izmeklējuma laikā pacients saņem nelielu apstarojuma devu, taču atklātie perēkļi var būt arī infekcijas sekas.
  • Datortomogrāfija (CT) ir rentgenoloģisks izmeklējums, kura laikā tiek izdarīti vairāki rentgena uzņēmumi no dažādiem leņķiem, un tas ļauj izveidot detalizētu iekšējo orgānu ainu un ieraudzīt bojājumus.
  • Magnētiskā rezonanse (MRI) ir metode, kas izmanto radioviļņu un magnētiskā lauka īpašības. Šo metodi izvēlas krūts dziedzera, galvas un muguras smadzeņu izmeklēšanai.
  • Pozitrona emisijas tomogrāfijas (PET) izmeklēšanā tiek izmantota īpaša radioaktīva viela. Vēža šūnas uzņem šo vielu, un speciālas ierīces šīs šūnas atpazīst. Šo metodi izmanto, ja ir aizdomas par vēža izplatību, kā arī izmeklējot limfātiskos mezglus pirms to izgriešanas.

Pēc vēža atklāšanas tiek veikta papildu izmeklēšana terapijas precizēšanai.